Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. oktobris, 2015
Drukāt

Psoriāze par sevi atgādina rudenī

Foto - FotoliaFoto - Fotolia
Uzziņa

Psoriāzes slimniekiem ādas šūnas pārragojas aptuveni desmit reizes ātrāk nekā citiem, tādēļ uzkrājas ādas virsējā slānī kā zvīņas. Visbiežāk bojājumu perēkļi veidojas uz elkoņiem, ceļiem un galvas matainajā daļā.

Lai pievērstu uzmanību šai slimībai, 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psoriāzes diena.

Daudzus psoriāzes slimniekus rudenī, kad saulīte spīd daudz skopāk nekā vasarā, piemeklē slimības saasinājums. Uz ādas parādās apsārtuši, sudrabainām zvīņām klāti laukumi, kas nereti stipri niez. Psoriāzes izsitumiem piemīt tendence veidoties ādas kairinājuma, piemēram, berzes, sasituma vai nobrāzuma vietās. Reizēm ir tikai neliels, zvīņains laukumiņš, taču sāp locītavas, un tā ir pazīme, ka, iespējams, attīstījies psoriātiskais artrīts.

“Tie ir ļoti nopietni simptomi, kuru gadījumā noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta un veikt izmeklējumus, lai noteiktu to cēloni un sāktu savlaicīgu ārstēšanu, nepieļaujot kustību traucējumu attīstību. Dermatologs jāapmeklē arī slimības saasinājuma brīžos,” uzsver Rīgas 1. slimnīcas Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra dermatoveneroloģe Laila Atslēdziņa.

 

Slims viss organisms

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek uzsvērts, ka psoriāze nav tikai ādas, bet gan sistēmiska saslimšana. Pētījumi liecina, ka psoriāzes slimniekiem ir paaugstināts risks sasirgt ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu un nieru kaitēm. Jo smagāk norit psoriāze, jo risks augstāks. Tādēļ liela uzmanība pievēršama veselīgam dzīvesveidam – darba un atpūtas režīmam, sporta aktivitātēm. Uzturā jāierobežo miltu produktu un dzīvnieku tauku daudzums, bet bagātīgi jāiekļauj dārzeņi. Jāseko, lai nebūtu liekā svara.

 

Neļaut saasināties

Biežākais psoriāzes uzliesmojuma cēlonis ir stress, tādēļ svarīgi censties apkārt notiekošo uztvert mierīgi. Nereti slimības saasinājumu izraisa dažādas infekcijas.

Lai psoriāze neuzliesmotu, būtiskas ir pozitīvas emocijas, fiziskas aktivitātes un diētas ievērošana. Jāatsakās no smēķēšanas un alkohola. Labi var palīdzēt joga un meditācija, it īpaši – ļoti emocionāliem cilvēkiem.

“Psoriāzes slimniekiem liela uzmanība pievēršama ādas kopšanai. Diemžēl ne visi pacienti par to pietiekami rūpējas un atceras, ka medikamenti caur mitrinātu ādu uzsūcas daudz labāk,” uzsver daktere Atslēdziņa. Sauso ādas slānīti noloba, mitrina un zvīņošanos mazina ādas kopšanas līdzekļi, kas satur pienskābi, salicil­skābi un urīnvielu (urea).

Ādu sausina pārāk bieža mazgāšanās. Vannas ūdenim vēlams pievienot ādu mīkstinošus līdzekļus, piemēram, šķidro parafīnu vai speciālas eļļas, taču peldēm nevajadzētu ļauties ilgāk par 5 – 10 minūtēm un ne biežāk kā pāris reizes nedēļā. Ja zvīņas veidojas galvas matainajā daļā, lietojami šampūni ar urīnvielu, salicilskābi un bērza darvu. Daudziem labi palīdz procedūras ar UVB ķemmi, kas pieejamas ārstniecības iestādēs.

Ja izsitumi ir uz plauk­stām, āda jāsargā no kairinošām vielām un vairākas reizes dienā jālieto krēmi. Saimniecības darbus drīkst veikt, tikai uzvelkot kokvilnas un tiem virsū – gumijas cimdus.

Pēdu zvīņošanās gadījumā svarīgi valkāt ērtus ādas apavus, raudzīties, lai nesvīstu kājas un neattīstītos sēnīšu infekcija.

Psoriāzes slimnieki glābiņu no niezes mēdz meklēt karstā vannā, taču tā palīdz tikai īslaicīgi, toties, paplašinoties asinsvadiem, ādas stāvoklis pasliktinās. Daudzi vannas ūdenim mēdz pievienot dzeramo sodu, bet daktere Atslēdziņa to neiesaka. Tiesa, soda mīkstina ādu, taču tā izjauc ādas PH vidi. Noteikti nevajag aizmirst pēc mazgāšanās lietot ādu mitrinošus un mīkstinošus līdzekļus.

 

Ārstē atšķirīgi

Ārstēšanai jābūt individuālai, izvērtējot slimības smagumu un aktivitāti. Pirmās izvēles medikamenti vieglas psoriāzes slimniekiem ir kortikosteroīdu ziedes un krēmi, kas lietojami noteiktu laiku pēc ārsta norādījumiem. Ja izsitumi klāj lielu ķermeņa laukumu, jāizvēlas cita veida ārstēšana. Bieži ādas apsārtums pazūd jau apmēram pēc pāris dienām, taču, ja zāles ilgstoši nepalīdz, terapija jāmaina. Vietās, kur āda biezāka, var lietot speciālos oklūzijas pārsējus, lai medikamenti uzsūktos labāk.

Smagas psoriāzes gadījumā tiek pielietota cita ārstēšana, ko nozīmē dermatologs pēc rūpīgas veselības stāvokļa izvērtēšanas.

Daudziem psoriāzes ziemas formas slimniekiem palīdz fototerapija, ko nozīmē dermatologs pēc ādas pārbaudes, izsverot visus riskus. Biežāk lieto ultravioletos B, retāk UVA starus, katram slimniekam piemeklējot atbilstošu ārstēšanas veidu. Parasti procedūras notiek trīs reizes nedēļā, sākot ar mazākām starojuma devām un tad tās paaugstinot atkarībā no ādas tipa. Sauļot var gan visu ķermeni, gan atsevišķas vietas. Atkarībā no slimības izpausmēm procedūras veic vidēji 10 – 20 reizes. Fototerapiju nedrīkst izmantot, ja ir aizdomīgi veidojumi uz ādas. Ja slimība kļuvusi smagāka vai skārusi arī locītavas, ar šo metodi būs par maz. Līdzīgi iedarbojas tā sauktais eksimēra lāzers, kuru lieto gadījumā, ja izsitumi ir nelielā ādas laukumā.

Psoriāzes saasinājuma brīžos organismam palīdz “nomierināties” hormonus nesaturošas injekcijas un sistēmas. Tad nav ieteicams peldēties baseinā, jo hloru saturošais ūdens var kairināt ādu.

Kā uzsver Laila Atslēdziņa, lai ārstēšana būtu veiksmīgāka, vienmēr vajadzētu noskaidrot un novērst slimības uzliesmojuma cēloni, piemēram, pārslodzi darbā, miega traucējumus, depresiju vai trauksmi, jo citādi uz labiem panākumiem cerēt grūti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+