Mobilā versija
+2.9°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
8. novembris, 2017
Drukāt

PSRS laiku mode: 6 neglītākās lietas padomju sievietes garderobē (34)

padomju apgerbs

Padomju Savienības laikos ģērbties moderni un stilīgi varēja atļauties tikai tautas mākslinieces un politbiroja locekļu sievas. Visām pārējām sievietēm nebija jābūt buržuāziskās modes pakaļskrējām un viņas iegādājās tikai to, pieļāva GOST standarts jeb VVST (Vissavienības valsts standarts).

Tie bija lēti, praktiski, bieži pat neglīti apģērba gabali pasteļpelēkos toņos, kurus varēja atļauties iegādāties jebkura padomju sieviete. Tiem bija jābūt vienkāršiem un ērtiem, lai nenovirzītu uzmanību no darba padomju ekonomikas uzplaukuma labā.

Protams, atradās arī tādas sievietes, kuras pāršuva bezgaumīgo padomju apģērbu vai arī šuva sev drēbes pēc pasūtījuma, taču kopējā masa nēsāja to, kas bija pieejams veikalos.

Lūk, pašas populārākās neglītākās lietas padomju sievietes garderobē:

1. Virsdrēbes
Pagājušā gadsimta 60.gados tika uzsākta rūtainu virsdrēbju ražošana. Tās nēsāja visi – bērni, pusaudži, sievietes. Mēteļa fasons bija absolūti bezformīgs. Šāds modelis tika uzskatīts par universālu un tiks šūts sievietēm ar jebkuriem parametriem. Galvenais – praktiskums, nevis skaistums.

2. Apavi
GOST sievietēm piedāvāja apavus uz zema papēža. Līdztekus tam, ka šie apavi bija ārkārtīgi neērti, tie arī izskatījās tieši tā kā vīriešu garderobes elements. Pagājušā gadsimta 70.gados padomju sievietes bija gatavas atdot visu algu par elegantiem itāliešu vai austriešu apaviem. Lai tos iegādātos, nācās diennaktīm stāvēt garās rindās.

3. Lietišķais kostīms
Pagājušā gadsimta populārākajā lietišķajā kostīmā tērptu var redzēt galveno varoni Ludmilu slavenajā kinofilmā “Dienesta romāns”. Tieši šādus bezformīgus un blāvus “apģērba maisus” bija spiestas valkāt tūkstošiem padomju sieviešu.

4. Apakšveļa
PSRS vieglā rūpniecība darbojās teicami un “priecēja” sievietes ar neērtiem krūšturiem un šausmīgām apakšbiksēm jeb stilbbiksēm. Tādus apakšbikses bija spiestas valkāt teju visas padomju sievietes.

5. Bikses
Attiecības ar biksēm padomju sievietēm ilgi neveidojās. Tikai pagājušā gadsimta 70.gados daiļā dzimuma pārstāves tās sāka aktīvi nēsāt. Bet līdz tam viņu garderobē bija tikai šādas uzkārstas jātniekbikses, kuras, starp citu, ļoti labi pasargāja no aukstuma.

6. Peldkostīms
Padomju sievietes līdz pēdējam pretojās “rietumu izvirtībai”. Slēgti maisveidīgi peldkostīmi Padomju Savienībā bija iecienīti līdz pat pagājušā gadsimta 70.gadu beigām.

Bijušajā PSRS sievietēm nācās pielikt lielas pūles, lai izskatītos skaisti un moderni. Neraugoties uz veikalos pieejamajiem bezformīgo un neglīto apģērbu blāķiem, viņas pamanījās uzšūt sev drēbes pēc Baltijas valstu žurnālu piegrieztnēm un pāršūt apģērbu, skatoties kā ģērbjas pazīstamas aktrises.

Un tikai iestājoties 80.gadiem, padomju sievietes varēja izjust brīvības garšu. Modē nāca vārītie džinsi, “banāni”, apspīlētas bikses un indīgi spilgtas krāsas. Modes dāmām sākās dumpinieciskuma un krāsu trakuma laiks.

Avots: “makataka.ru”

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. Tik traki jau nebija. Audumus varēja dabūt labu labos, sievietes ļoti daudz šuva pašas. Toreiz es varēju atļauties par skolotājas algu nopirkt vilnas auduma mēteli, diemžēl tagad par skolotājas algu tikai sintētikas lupatas.Toties toreiz nevienam neienāca prātā rādīt, piemēram,veikalā citiem pliku pakaļu, kā tas notiek tagad.Vīrietis noliecās pie zemāka plaukta kaut ko paņemt un dibena caurums jau rēgojās. Varbūt okupācijas laika apakšbikses ,piemēram, vīriešiem nemaz nebija sliktas.

  2. Jā, man arī jautājums – kas ir šī Inga Prūse, kura jau nu varēja daudz rūpīgāk piestrādāt pie sava raksta.
    Tas rūtanais mētelis ilustrācijā [starp citu – ja runā par modēm, tad jau nu vajadzēja varēt sarūpēt lielāku ilustrāciju klāstu!] nemaz neizskatās peļami! Droši vien ņemts no kāda Rīgas Modes kataloga?!? Ar pašmāju apaviem bija kā bija – Pirmais Maijs un Daugavpils apavu rūpnīca nerūpējās ne par izskatu, ne ērtību. BET! Varēja dabūt slavenos čehu apavus – atceros glītas un ērtas sandalītes skolas laikā 1960.-ajos gados; dienvidslāvu apavi kvalitātes ziņā daudz neatšķīrās no itāļu apaviem; atceros rumāņu īsos zābaciņus mākslīgās krokodīlādas spilgti zaļā krāsā… Lietišķie kostīmi – nekāda vaina! Sievietes grib sacensties ar vīriešiem darba jomā – attiecīgi jāģērbjas! Lietišķā kostīmā tērptu sievieti tā arī uztvers – kā LIETIŠĶU nevis tādu, ko var apčamdīt vai uzaicināt uz viesnīcas numuriņu uz it kā lietišķām pārrunām!… Apakšveļa bija VESELĪGA – ražota no kokvilnas! Bez bumbierenēm Latvijas ziemās nevarēja iztikt – meitenes tās skolas vai teātra garderobē neuzkrītoši norāva un iestūma mēteļa piedurknē, jo negribēja apsaldēt olnīcas. Tā saucamie BIKŠU KOSTĪMI parādījās 20. gadsimta 70.-ajos gados – komēdijā “Silta jauka ausainīte” jo elegantā bikšu kostīmā gozējās Lidija Freimane! Ar p[eldkostīmiem kā bija, tā bija, bet tur sievietes pašas sev kaut ko uztamborēja vai uzadīja.
    Tikai nu autorei būtu bijis jāzina vai jāuzzina, ka Latvija ar savām Rīgas Modēm skaitījās PSRS rietumi – tā kā nevajag ņemt par knapu!

    • paņem acis rokā! Atbildēt

      Viņa ir tulkotāja. Uz latviešu valodu iztulkojusi krievisko tekstu no “makataka.ru”.
      Tie, kuri un kuras rūpīgi izlasīja visu tekstu, tie beigās ieraudzīs – Avots: “makataka.ru”.

  3. Inguss Stilbbiksis Atbildēt

    Kas ir Inga Prūse? Protams, padomijā ar šmotkām bij pašvaki; varētu teikt – pavisam švaki, bet nu galīgas stulbības tomēr nav jāraksta. Pat par honorāru …

    • Atšifrē, lūdzu, ko tu domāji ar “galīgas stulbības” !
      Tavam teicienam par šmotkām 1 000 % piekrītu.

      • Ja nav mantas, brūķē erzacu! Atbildēt

        Gribēju paskaidrot, taču atmetu ar roku – rakštelī gandrīz katrs teikums ir stulbība. Par visu PSRS nepateikšu, bet šeit daudzi šuva paši, citiem bij pazīstami skroderi, vēl kādi andelējās ar šmotkām, šis tas paretam gadījās arī veikalos virs vai zem letes. Ar plikiem dibeniem vai bumbierenēs neviens pa ielu nestaigāja, arī operu naktskreklos neapmeklēja. Vēl jau dzīvi aculiecinieki; labāk pajautāt, nevis tulkot nez kādās vateņu vietnēs salasītu _uiņu …

  4. Nezinu, kuram bija tāds apģērbu arsenāls, taču tikai ne man! Kostīms man nav paticis no laika gala un manā garderobē tāds nebija! Virsdrēbes NEKAD nav bijušas bezgaumīgas un uzmanību piesaistošas! Apavus nēsāju uz augsta papēdīša kopš brīža, kad sāku mācīties Ventspilī. Mans garums un auguma proporcijas atļāva nesāt labus, izskatīgus apģērbus. Bumbierenes NEKAD nav bijušas manā garderobē un NEBŪS! SKAISTI BIJA SKOLAS DOTIE SPORTA TĒRPI! Garās bikses bija viens no apģērba gabaliem – rorenes greznotas ar kniedēm un plato jostu! Ventspils bija un ir ostas pilsēta un no targašiem varēja notirgot daudzko no apģērbiem, zeķēm, utt. Peldkostīmi bija normāli, nevis aprakstā dotie! Apliecinājums manis teiktajam ir daudzās foto no tā laika! Tā kā nevajag muldēt visu vārdā! Man nāk smiekli par stulbumu! PALDIES VECĀKIEM, KURI BIJA sponsori AR LABU ATTIEKSMI PRET MANU IZVĒLI! Pati protu šūt, man problēmu nav!

  5. Nacistu sievietes bija sakoptākas un mazliet skaistākas nekā padomju bomzenes!

    • kā bomzenes nebija pēc savas gribas

      • tādā gadījumā, runājot par latvietēm un pilsonēm sveštautietēm, lietosim precīzu apzīmējumu – “okupētās Latvijas sievietes”. Jo no 1940.-1941.gadam okupētās Latvijas sievietes bija “padomju sievietes” un vēlāk no 1945.-1991.gadam arī. Bet no 1941.-1944. un Kurzemē līdz 1945.gadam šīs pašas sievietes bija “nacistu sievietes”. Bet, protams, patiesībā okupētajā Latvijā sievietes pret savu gribu bija gan “padomietes”, gan “nacistes”.

  6. Nevis stilbbikses bet bumbierenes.

  7. t,s lailiņai- pretpadomju elements Atbildēt

    kāda pretpadomju propoganda? Tā ir visïstakaista padomju propoganda- es kā padomju laika cilvēks tos laikus atceros ka vakardien.Padomju cilvēkam nevajadzēja buržuāziskas arišķības, mús vienoja iekšējais skaistums, kurš sastāveja no sāpes par kapitalismā vergojošajiem darbalaudīm, vēl mums bija jabūt “ bģitelnimi” pret imperalistu tīkojumiem sagraut stradnieku valsti. Es, arī – neapzinigs büdams, uz kādu skolas balli talajos septindesmitajos uzvilku kaut kur pa blatiem sarūpētas dienvidslāvu džinsu bikšu izstrādajumu, mani ar kaunu izdzina no pasakuma un klases sapulcē pēc tam veica pārrunas par uzvedibu. Es sapratu savu kļúdu , noželoju savus ricibu, solot, ka nekad vairs nevilkšu kājās dienvidslavu dzinsveidīgās bikses [ turu so solījumu vel tagad- dienvidslavu bikses man vairs nav bijušas). Tās savējās es pardevu, jo krustmāte veikalā ķēra ko vareja noķert- kad izstavēja garo rindu, bija palikušas tādas , kas divizmēri par lielu. To, ka pardodot es dabūju 2- reiz vairāk naudas neka iztereja krustmate pērkot- nu to es tagad varu jau , ar zināmam bailem, atklāt.
    Protams, tikai mana neapzinība bija pamata tam, kad- jau precējies, gribēju iepriecināt sievu, iestajos dienvidslavu apavu pekšņas izmešanas rindā. Loti nesmuki uzvedos- grüstijos, neapmierināti reaģeju uz lamām man svešā valodā, taču- zabaki beidzās ātrak, nekā man tris stundu rinda un- es , pilnigs antipadomisks elements, tos dabúju citā ceļā par dubultu cenu.Sieva valkāja tos 5 gadus, līdz tie kļuva tādi, ka vairs nevareja neko pēdai kuroreizi saremontēt. Kaiminieņu acis es skaitijos ideāls vīrs,,jo reiz man izdevās büt blakus letei,kad tur pēkšņi izmeta basonoškas- atkal dienvidslavu ražojums. Paņēmu visu, ko varēju sagrabt, jo makā bija mana stradnieka alga. Trīs pārus, no kuriem divi dereja, trešo pardevu, nopelnot dubultā. Atzistios, ka es , kā pretpadomju elements, astoņdesmito sākumā, stāvēju rindā pie universālveikala jau trīs stundas pirms atveršanas, piedalījos pūļa skriešanas sacensībā uz veikala otro stāvu, apdzenot švakākos skrējējus, izgrüstijos uz kaušanās robežas jau letes tuvumā un pec 2 stundām ieguvu savā ípašumā 1 metru 50 cm ístu džinsu audumu, vairāk vienai personai nedeva. Un tas bija jau pedējais baķis, no kura man nogrieza. Atzisístu, ka es ka pretpadomju elements par so savu ieguvumu biju tik apmierināts, ka aizmirsu padomju cilveku lielo sāpi par to amerikāni, kurš menešiem ilgi protesteja pret vai par, kas to lai atceras, pie Baltā nama un kuru katru vakaru rādija padomju televizija savā Vremjā. Skaitijās, ka badojas jau kuro mēnesi, bet vaigi šim kļuva arvien treknāki- toreiz domaju- no bada uztūkst.

    • Paldies, to lasot es atkal atgriezos jaunībā

    • sistēma bija izstrādāta dzelžaina Atbildēt

      Bija bāze zem bāzes, kur visās atbira otkati:
      – Vissavienības bāze;
      – republikas bāze;
      – rajona bāze;
      – pilsētas bāze;
      – veikalā bija vadītāja ar vietnieci;
      – pārdevējas;
      – apkopējas;
      Jo augstākā līmenī bija blats, jo ko vairāk un kvalitatīvāku varēji “dabūt”.
      Bez blata varēji dabūt pigu…

  8. Kas vainas pantaloniem. pat viriesiem tagad tadi ir – boksersorti. Ta nu atrada par ko sausminaties. Pati ari tagad mekleju pantalonus tirgu nopirkt. Visams savs laiks un vieta – gan stringiem, gan pantoloniem. Un pantalonus ka korigejosu apgerbu nesa pat golivuda. Ari visu apbrinota kardaskana nesa savai tirsai virsu pantalonus, lai neizkrit implanti.

  9. Labāk nēsāt tādas padomju laika bumbierenes,nekā šo laiku striķīšus dibenā.

  10. Interesanti kam šī pretpadomju propoganda ir tik svarīga. Pareizi. Fašistiem saemā un valdībā. It kā USA tajā laikā ģērbās glītāk. Noskatieties 1980 gadu filmas. Nu ko.Nav ko dirrst.

Draugiem Facebook Twitter Google+