PTAC nepietiek resursu funkciju pilnīgai izpildei 0
Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) jau pašlaik nepietiek resursu centra funkciju pilnīgai izpildei, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
“Diemžēl resursu nepietiek jau patlaban. Latvijas normatīvie akti ir veidoti tā, ka vienmēr prioritāra ir individuāla sūdzība. Mums iesniegumu likums ir tāds, ka katra konkrētā sūdzība ir obligāti jāizskata un obligāti uz to jāatbild. Tomēr bieži vien šīs sūdzības nemaz nav par to, kas būtu svarīgs tirgum kopumā. Tādējādi mums bieži vien pietrūkst laika tām lietām, kur mēs skaidri redzam problēmas,” sacīja Vītoliņa.
Pēc viņas teiktā, lielākoties iedzīvotājus interesē iespējas atgūt naudu par veiktajiem pirkumiem. “Piemēram, jautājumā par tiem pašiem iepirkšanās portāliem, cilvēkiem interesē nauda, ko viņš grib dabūt atpakaļ. Tomēr man no uzraudzības viedokļa daudz lielāku uztraukumu sagādā tirgus attīstība un godīgas komercprakses ievērošana. Dažos gadījumos man pat rodas jautājumi, piemēram, vai konkrētais tūrisma pakalpojums tiešām maksā tik daudz, par cik to piedāvā iegādāties. Manuprāt, šādi gadījumi un problēmas var nodarīt daudz lielāku kaitējumu visai ekonomikai kopumā. Šādu problēmu izmeklēšanai un novēršanai nepieciešams gan lielāks cilvēku resurss, gan laiks, tomēr ne viena, ne otra resursa nepietiek,” atzina PTAC vadītāja.
Vītoliņa ar pastāstīja, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju sūdzas par preču kvalitāti. “Šajā gadījumā mēs palīdzam cilvēkiem atrisināt problēmas, ja uzņēmums nevēlas dot cilvēkiem atpakaļ naudu. Tur mūsu sūdzību struktūra nemainās jau gadiem – kā allaž, visvairāk problēmu ir ar kurpēm, elektroprecēm, mobilajiem telefoniem un tamlīdzīgām lietām. Tur mēs palīdzam cilvēkiem juridiski,” norādīja PTAC direktore un piebilda, ka pašlaik arī centrs var pieņemt saistošus lēmumus gadījumos, ja cilvēks ir veicis ekspertīzi. “Viņam ir ekspertīzes lēmums, ka prece ir ar defektiem un, piemēram, var radīt elektrošoku. Arī tur mēs strādājam daudzos projektos. Piemēram, šajā ziņā mēs ļoti daudz strādājām ar būvmateriāliem – flīzēm, logiem un attīrīšanas iekārtām,” klāstīja Vītoliņa.
Vienlaikus viņa atzina, ka Latvijā bieži vien tiek ievestas tādas preces, kas vispār nav paredzētas Eiropas Savienības tirgum. “Tādējādi uzņēmēji vispār nepārbauda, vai prasības tiek vai netiek izpildītas. Bieži vien tās ir drošuma prasības. Jā, mēs atzīstam, mums ir maz naudas drošības ekspertīžu veikšanai. Arī patērētājs ne allaž var konstatēt drošības problēmas precēm. Diemžēl, kad viņš tās konstatē, dažkārt ir par vēlu. Piemēram, ja jūs esat iegādājies nedrošu ledusskapi, kurš ir aizdedzies, aizdedzinot visu dzīvokli, bieži vien jūs pat neuzzināsiet, ka tas ir noticisnedroša ledusskapja dēļ. Šajā gadījumā ugunsdzēsējiem nav statistikas par ugunsgrēku cēloņiem, tādējādi mēs nevaram uzzināt, cik daudz nelaimes gadījumu notikuši nedrošu elektropreču dēļ,” pavēstīja PTAC vadītāja.
