Foto: Shutterstock

PTAC: Pērn ātro kredītu tirgus audzis par 20%; satrauc spēja atmaksāt 2

Tā dēvētos ātros kredītus Latvijā patērētāji izmanto daudz un tirgus ir pieaugošs – pagājušajā gadā tas palielinājies par 20%, intervijā Latvijas Radio sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Līdz ar to neapstiprinās nozares paustās bažas, ka tai tiek uzbrukts un to mēģina iznīcināt, norādīja Vītoliņa.

Tikmēr PTAC pauž satraukumu par patērētāju spēju atmaksāt ņemtos kredītus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līzinga pakalpojumi Latvijā izceļas ar labu atmaksāšanas kultūru, turpretī ātro kredītu jomā, lai arī tā uzlabojas, atmaksāšana joprojām ir zemā līmenī. Vērojami daudz atmaksāšanas termiņu pagarinājumu. Tādēļ kredītu ņēmēji netiek ieskaitīti kavētājos, tomēr nevar atmaksāt visu pamatsummu.

PTAC vadītāja pauda, ka esot daudz darīts, lai uzlabotu situāciju ātro kredītu nozarē. Iespējams, būtu jāapdomā reklāmas ierobežojumi, sacīja Vītoliņa, norādot, ka ir valstis, kur ātro kredītu reklāmas ir aizliegtas.

Daļa problēmas esot nezināšanas dēļ, proti, patērētāji nesaprot, kas ir šie kredīti. PTAC vadītāja uzsvēra, ka ātrie kredīti nav piemēroti ceļošanas vai atpūtas apmaksāšanai. Tāpat, iegādājoties preci virs 300 eiro, nav piemērots ātrais kredīts, bet gan parastais kredīts vai līzings.

Vītoliņa arī uzsvēra, ka ir pienācis brīdis komersantiem mainīt savu attieksmi. Piemēram, neizsniegt kredītus balstoties tikai uz klienta sniegto informāciju, jo cilvēki mānās. Patlaban ātros kredītus, kas mazāki par 427 eiro, var izsniegt balstoties tikai uz klienta sniegto informāciju.

Tomēr galvenā loma saglabājas pašiem patērētājiem un likumu izmaiņas nepalīdzēs uzlabot klientu izpratni. Tādēļ valsts institūcijām būtu jāstrādā pie finanšu pratības, varbūt to mācot pat jau skolās.