Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. aprīlis, 2015
Drukāt

Multirangs ļauj vērtēt Latvijas augstskolas globālā mērogā (Infografika) (3)

multirangs1
Viedoklis

Kā izdevies otro reizi būt visaugstāk novērtētajai Latvijas augstskolai?

Jānis Gardovskis, RSU rektors: "Daļu datu multiranga veidotājiem iesniedzām paši, bet dala ņemta no publiskām datu bāzēm. "U-Multirank" ir reitings, kas neranžē iestādes, bet izvērtē katru indikatoru atsevišķi, līdz ar to dod iespēju izvērtēt katru sadaļu un izdarīt secinājumus, kā izskatāmies uz kopējā pasaules augstākās izglītības iestāžu fona. RSU ir gandarīta par augsto novērtējumu. Uzskatām, ka šis reitings par kvalitāti sniedz objektīvāku informāciju, jo neņem vērā iestādes lielumu. Tas dod labu ieskatu rādītājos, kas mums ir uzlabojami, kā arī atzinību par jau paveikto un sasniegto."

Augstskolas sasniegumus uzskatāmi var redzēt u-multirangam pievienotajās diagrammās, kas līdzinās krāsainā aplī ievietotam ziedam ar dažādu garumu ziedlapiņām. Katra krāsa nozīmē vienu kritēriju, bet "ziedlapiņas" tajā – vērtējumu katrā no kritērijā iekļautajiem rādītājiem. "Ziedlapiņām" ir pieci garumi. Jo tā garāka, jo augstāks vērtējums skalā no "vāji" līdz "ļoti labi". Ja vērtējums pat neaizniedzas līdz "vāji", ziedlapu nav. Piemēram, zaļās ziedlapiņas parāda kritēriju "studentu izglītošana" un vērtējumu šādos rādītājos: absolventu īpatsvars no studentu skaita, cik absolventu pabeidz studijas studiju programmā paredzētajā laikā.

Pagājušajā nedēļā publiskota jau otrā starptautiskā augstskolu vērtēšanas rīka “U-Multirank” jeb multiranga (www.umultirank.org) versija. Tas atjaunots, papildināts un nu sniedz informāciju par vairāk nekā 1200 augstākās izglītības iestādēm 83 valstīs. Pērn multirangā bija iekļautas 850 dažādu valstu augstskolas.

Ko vērtē

Šis augstskolu reitings atšķirībā no daudziem citiem neveido augstskolu topus, bet gan salīdzina augstākās izglītības iestādes pēc dažādiem rādītājiem. Piemēram, nosakot izglītības kvalitāti, ņem vērā studentu atbirumu, cik absolventu pabeidz studijas studiju programmā paredzētajā laikā, absolventu bezdarba līmeni. Savukārt, vērtējot augstskolu iesaisti zinātnē, raugās, cik citētas ir mācībspēku zinātniskās publikācijas, cik no tām publicētas prestižās datu bāzēs, cik bijušas starpdisciplināras publikācijas u. c. Atsevišķi tiek vērtēta arī zināšanu pārnese, piešķirot augstskolām punktus par ienākumiem, kas gūti, sadarbojoties ar uzņēmumiem, par iegūtajiem patentiem, par kopīgām publikācijām ar partneriem attiecīgajā industrijā, proti, uzņēmējiem.

Starptautiskās darbības sadaļā tiek vērtēts augstskolu studiju programmu skaits svešvalodās, studentu un pasniedzēju mobilitāte, publicēšanās ārvalstīs, bet reģionālās ietekmes sadaļā – cik absolventu ir nodarbināti tajā pašā reģionā, kur atrodas augstskola. Kopumā augstskolas tiek vērtētas pēc 29 rādītājiem, kas sadalīti piecās grupās. Katrā pozīcijā augstskolu sniegums tiek ierindots kādā no pieciem līmeņiem.

Atsevišķi tiek vērtētas arī augstskolu studiju programmas, taču ne visas. Pagaidām multirangs vētī augstskolu sniegumu šādās zinātņu nozarēs – elektriskās un mehānikas inženierzinātnes, uzņēmējdarbība, fizika, psiholoģija, datorzinātnes un medicīna. Kopumā vērtētas 1800 fakultātes un 7500 studiju programmas septiņos studiju virzienos.

Jāpiebilst gan, ka ne par visām augstskolām multirangā pieejama vienlīdz plaša informācija. Tās apjoms atkarīgs no tā, vai augstskola pati sniegusi visus nepieciešamos datus vai arī multiranga veidotāji izmantojuši vien to informāciju, kas pieejama publiski. Tāpēc dažbrīd multiranga vērtējumi jāuztver gana kritiski. Piemēram, ja pēc šā multiranga vēlas spriest par Kembridžas un Oksfordas universitātēm Lielbritānijā, kas ir līderes visos prestižākajos starptautiskajos augstskolu reitingos, var redzēt, ka multiranga veidotāji tai piešķīruši zemākus vērtējumus nekā vadošajām Latvijas augstskolām. Saskaņā ar multirangu arī Tartu Universitāte, kas ierasti tiek uzskatīta par labāko Baltijā, atpaliek no Latvijas lielākajām augstskolām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kurš ta’ sunim asti cels, ja ne pats… Bet, ja godīgi, man nāk smiekli…

  2. Stulbie amerikāņi un angļi, kā arī zviedri pat nenojauš, ka mācās viduvējās skoliņās!
    Nezin kāpēc visa pasaule vadās pēc augstskolu rangu tabulas. Stul°bie! Un tur nu RSU nav pat pirmajā tūkstotī. LU kūļājas ap 800 vietu, bet Tartu universitāte ap 400. No RSU ne smakas.

  3. Nu tad beidzot RSU ir pārspejusi Hārvardu! Oksfordas ar visām Kembridžām! Vivat!

    Nav jau jābut labakiem, ir jāatrod veids, kā sevi grafiski padarīt tādus. Gardovskis ir atradis. Tagad tā ir labākā pasaules augstkola!
    Kur mans koferis?

Draugiem Facebook Twitter Google+