Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. oktobris, 2016
Drukāt

Publicēts saraksts, kur ieraudzīt “bagātās” un “nabagās” skolas (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Lai novērstu spekulācijas par jaunajām skolotāju algām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grasās drīzumā tīmeklī publicēt detalizētu informāciju, kā reformu dēļ mainījies skolotāju atalgojums katrā skolā. Tajā būšot redzama pedagogu vidējā alga katra skolā pirms reformas un pēc tās, kā arī būs redzams, cik bijusi kopējā mērķdotācija un cik naudas skola saņemtu tad, ja pašvaldība finansējumu nepārdalītu.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LIZDA jau publicējusi apkopojumu, kurā redzams, kā katrā skolā pēc reformas mainījies skolotāju atalgojums un arī tarificēto likmju skaits. Būtiski gan, ka LIZDA apkopojumā redzamie skaitļi nerāda pilnu ainu – te minēts skolotāju atalgojums bez piemaksas par kvalitātes pakāpēm, kā arī nav redzams pašvaldības līdzfinansējums skolotāju algošanai. Turklāt apskatāms, kā mainījies finansējums skolai kopumā, ne katra konkrētā pedagoga alga. “Redzam vidējo temperatūru,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Apkopojumā redzams, ka daļā skolu izmaiņas ir ļoti minimālas, bet daļā tiešām būtiskas. Atklājas, ka, mainoties skolotāju slodzes aprēķināšanas kārtībai, daļai skolu nu piešķirts mazāks pedagogu likmju skaits izglītības programmas īstenošanai, bet daļai tas pieaudzis.
Interesanti, ka saskaņā ar LIZDA datiem valsts ģimnāzijas tomēr nav lielākās zaudētājas. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai apmaksāto likmju skaits samazinājies tikai par 1, bet vidējā darba samaksa par likmi sarukusi par 13,55 eiro un tagad ir 938,5 eiro. Dažviet vidējā samaksa tomēr pieaugusi. Piemēram, Balvu valsts ģimnāzijā par 95,82 eiro palielinājusies samaksa par likmi, taču valsts apmaksātu likmju skaits sarucis par četrām.

Arī bieži piesauktajās “bagātajās” Pierīgas skolās atalgojums lielākoties tikai nedaudz pieaudzis vai sarucis.

Kurās skolās vidējā darba samaksa pēc reformas kāpusi visstraujāk TOP 5

Jumpravas internātpamatskola: pieaugums par likmi + 351,50, samaksa par likmi 1151,97, likmju pieaugums/sarukums +3

Bērzupes speciālā internātskola: pieaugums par likmi + 332,69, samaksa par likmi 1096,08,likmju pieaugums/sarukums – 4

Liepājas speciālā internātpamatskola: pieaugums par likmi + 241, samaksa par likmi 1017, likmju pieaugums/sarukums 0

Aknīstes vidusskola: pieaugums par likmi + 230, samaksa par likmi 829,19, likmju pieaugums/sarukums 0

Rīgas 1. speciālā internātskola – attīstības centrs: pieaugums par likmi + 205,36, samaksa par likmi 1167,94, likmju pieaugums/sarukums +2


Kurās skolās vidējā darba samaksa pēc reformas kritusi visstraujāk TOP 5

Rīgas Tālmācības vidusskola: samazinājums par likmi – 336,73, samaksa par likmi 738,36, likmju pieaugums/sarukums -1

Rīgas Internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem: samazinājums par likmi – 224,61, samaksa par likmi 778,74, likmju pieaugums/sarukums -3

Jūrmalas Vakara vidusskola: samazinājums par likmi – 201,11, samaksa par likmi 840,12, likmju pieaugums/sarukums -2

Sveķu internātpamatskola: samazinājums par likmi – 199,52, samaksa par likmi 677,29, likmju pieaugums/sarukums -1

Liepājas Vakara (maiņu) vidusskola: samazinājums par likmi – 150,30, samaksa par likmi 762,82, likmju pieaugums/sarukums -1

Pilns saraksts:
Dati: LIZDA

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Paskaidrojiet IZM- kā tā , ka godīgi strādājot darbu un darot vienu un to pašu darbu katrā skolā ir cita alga. Vai mērķis ir panākt , lai skolotāji aiziet no skolām, kuras neviens nedotē? Kāpēc atcelta iespēja kvalificēties un netiek novērtētas patiesi profesionālas prasmes, bet viss atalgojums atkarīgs no tā , kā paveiksies? Tas ir – paveiksies būt darbā pareizā skolā. Un kā tad, ja nepaveicas? Nesaprotu, kāpēc mana bērna skolotājam maksā maz- 680 uz papīra, bet citā skolā par to pašu likmi ir pat 1000 uz papīra . Tātad mana bērna skolotājam iespējas izglītoties, izdzīvot un dot pienesumu ir mazākas? Izglītībā netiek ievērots vienlīdzības princips, bet izglītojamo iespējas tiek ranžētas. Mikrorajonā skola ir tā, kura pienākas. Tātad tiek atņemtas iespējas tikt vienlīdz izglītotiem visiem izglītojamiem. Paskaidrojiet IZM, kā ar likumu ievērošanu?

  2. Pretīgs futbols starp Šadurska team un medijiem. Skolotāji ārpus.

  3. Vai tev auditorijā(ja tiešām tur eji) jāņem līdzi ložmetējs un kurvis ar granātām, lai nodarbības beigās dzīvs varētu iziet ārā ?
    Grāmatā tu nelasi 300 dienas gadā , piemēram, vārdu “pats” ar “c” galā…
    Tavā skolā super debīlos atskaita, kur pretīm lauku skolās tāds kontingents tiek uzturēts, lai skolu neaizklapē ciet.
    Salīdzini nu apstākļus !

  4. Internetā redzu rakstus par skolotāju algām. Lasu nedaudz. Taču redzu, ka nespēšu saprast algu aprēķināšanas kārtību. Šajā jomā, jūtams, ir daudzi un dažādi dokumenti. Tie tiek nemitīgi papildināti, izlaboti utt. Dažos tekstos ir nosauktas algu summas. Bet tas stimulē noteiktas pārdomas. Pirmkārt, summas nav mazas. Nezināju, ka skolotāji ir tik dāsni atalgoti (pāri tūkstotim). Strādājot profesora amatā un pasniedzot 12-13 priekšmetus, rakstot mācību grāmatas un zinātniskās grāmatas, Baltijas Starptautiskajā akadēmija nekad nebija alga pat tuvu tūkstotim. Protams, strādāju pie krievu un puskrievu deģenerātiem, kuru galvenā cilvēciskā īpašība ir alkātība. Strādāju privātā firmā, uz kuru kādu laiku attiecās valsts fiksētais algas minimums augstskolu pasniedzējiem. Taču arī šis minimums netuvojās tūkstotim. Otrkārt, acīmredzot skolotāju nemitīgie protesti ir protesti protestu dēļ. Te kaut kas nav kārtībā! Algu apjoms uz kopējā atalgojuma fona pārējās sfērās neliecina, ka ir tiesības čīkstēt par mazajām algām. Kaut kas nav kārtībā arī ar algu pazemināšanos, par ko šajās dienās medijos raksta visvairāk. Noteikti nelieši ar šadurskiem līdzīgiem viepļiem priekšgalā kaut ko ir saputrojuši. Tagad šie mēsli ar stulbo Putnu Biedēkli uz tribīnes vaino „Saskaņu”, Rīgas vadību. Tāds arguments latviešu muļķus var apmierināt. Latvieši ir gatavi pat neēst un nekakāt gadiem, ja tas var kaut kā sariebt krieviem. Algas ir samazinājušās ne tikai Rīgā, bet arī provincē, kur nevar vainot „Saskaņu”. Visa tā rezultātā atkal sprēgā latviešu „politiķu” stulbums sintezē ar nelietību. Interesati, ka cietušie ir labākie – labākās skolas un labākie pedagogi. Vai tas ir apzināts trieciens latviešu deģenerēšanai? Vai tā ir latviešu politiskajām padibenēm speciāli piespēlēta gudrība, lai kāpinātu patērēšanas sabiedrības ģenēzi? Jeb tā ir tipiska latviešu vispārējās aprobežotības kārtējā izpausme?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+