Foto LETA

Publiski pieejamie datori pašvaldībās mazāk 0

Izrādās, ne visas Latvijas pašvaldības kritušas sociālo tīklu varā. Sešas no 119 pašvaldībām savu ikdienu un jaunumus neatspoguļo ne “Facebook”, “Draugiem.lv”, ne “Twitter”, “Instagram” vai “Youtube”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

To parāda jaunākais “Lattelecom” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotais Latvijas digitālās vides mērījums “e-indekss”, ar kura palīdzību pašvaldību un valsts iestāžu izcilnieki digitālajā vidē noteikti jau trešo gadu.

Par labāko reģionālo pilsētu digitālajā vidē atzīta Ventspils, kura līdz šim divreiz palikusi 2. vietā, šogad beidzot apsteidzot Valmieru. Ventspils vislabāk izmantojusi IT risinājumu sniegtās priekšrocības, tos jēgpilni lietojot savā ikdienā un palīdzot tos iepazīt arī iedzīvotājiem. Lielo novadu kategorijā pirmo reizi par labāko atzīts Siguldas novads, kurā izveidota pašiem sava mobilā lietotne, kā arī novadā ļoti aktīvi mācībās izmanto jaunākās tehnoloģijas – planšetdatorus un izglītības robotus. Savukārt mazo novadu kategorijā 1. vietu ieguva Rundāles novads, kurā ir izveidots, piemēram, vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas nodrošina e-pakalpojumus visiem Rundāles un arī blakus novadu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dati rāda, ka kopš iepriekšējā “e-indeksa” 2015. gadā 76% pašvaldību pastiprinājušas IT drošību, bieži veikts arī informācijas sistēmu audits, darbinieki apmācīti drošības jautājumos, noteikts vienots standarts antivīrusu programmatūrām un izveidots atļauto programmatūru reģistrs. 77% pašvaldību administrācijā ieviesta dokumentu vadības sistēma, taču joprojām 24% pašvaldību viss norit tikai papīra formā. Slikti rādītāji, arī runājot par atvērto datu izmantošanu, kas veicinātu atklātāku saziņu starp valsti un sabiedrību, uzlabotu publiskā sektora efektivitāti un iedzīvotājiem pavērtu iespējas piekļūt jauniem un ērtiem risinājumiem. Arī publiski pieejamo datoru skaits pašvaldībās kopumā samazinājies. Valsts iestādēm labā ziņa – elektronisko dokumentu aprite pārsniegusi 80% no kopējā dokumentu skaita.

Valsts iestāžu vidū par labāko atzīts Uzņēmumu reģistrs, bet ministriju vidū līderpozīcijas saglabājusi VARAM. Pašvaldību indeksā vērtēja 141 ar informāciju tehnoloģijām saistītu faktoru.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka iestādēm un pašvaldībām nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība datu savienojamībai un darbam e-vidē, kas ļautu pakalpojumus padarīt ātrākus un radītu iespēju samazināt ierēdņu skaitu.

“Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norādīja, ka digitālā drošība nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka, un uzsvēra, ka pašvaldībām jādomā, kā piesaistīt IT speciālistus, kurus nākotnē vajadzēs divas trīs reizes vairāk nekā šobrīd. “Arvien aktīvāk runājam par autonomajiem auto, lietu internetu, robotiku, mašīnmācīšanos – par lietām, kuras nesen likās kā zinātniskā fantastika,” sacīja J. Gulbis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.