Latvijā
Izglītība

Publisko augstskolu rektoru algas Latvijā2


Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis
Ieva Leiniša / LETA

Arī aizvadītajā gadā starp valsts augstskolu rektoriem lielākie ienākumi bijuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoram Leonīdam Ribickim, savukārt lielākās parādsaistības, tāpat kā gadu iepriekš, deklarējis Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) nu jau bijušais rektors, 13.Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks, liecina aģentūras LETA apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu dati.

Rektoru ienākumus gadā var veidot vairākas pozīcijas – rektora alga un cita samaksa savā augstskolā un citās augstskolās, honorāri un cita samaksa par līgumdarbiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas, darījumi, piemēram, mantas pārdošana, un citi ienākumu veidi.

Starp valsts augstskolu rektoriem lielākos ienākumus guvušais Ribickis pērn saņēmis 204 928 eiro, kas ir par 26 788 eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. No visiem saviem gada ienākumiem vairāk nekā 80% jeb 167 731 eiro Ribickis saņēmis, strādājot RTU.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ribickim pērn samazinājies parādsaistību apjoms – 2018.gada beigās viņa parādsaistības bijušas 9421 eiro.

Otrie lielākie ienākumi pērn bijuši bija Rīgas Stradiņa universitātes rektoram Aigaram Pētersonam. Viņš pagājušajā gadā nopelnījis 159 530 eiro, kas ir par 24 156 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem viņa ienākumiem tieši par RSU rektora pienākumu pildīšanu viņš algā nopelnījis 129 404 eiro. Pētersona uzkrājumi pērn pieauguši par teju 2000 eiro, bet parādsaistības sarukušas par apmēram 9000 eiro.

Savukārt trešie lielākie ienākumi pērn bijuši Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam. Viņa ienākumi pērn bija 112 333 eiro, kas ir teju par 35 000 eiro mazāk nekā 2017.gadā. Rektora alga LU 2018.gadā bijusi 89 940 eiro, vairāk nekā 20 000 eiro viņš saņēmis pensijā, bet vēl 2263 eiro gūti no citiem avotiem.

Tāpat kā 2017.gadā, arī pērn rektoru vidū vislielākās parādsaistības ir bijušajam RTA rektoram Teirumniekam, kurš pērn nopelnījis 91 834 eiro, taču parādsaistības norādījis 136 089 eiro apmērā, kas gan ir par aptuveni 11 000 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Lielāko ienākumu kāpumu pērn piedzīvojis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, kurš 2018.gadā nopelnījis 75 295 eiro, kas ir par teju 20 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Palielinoties ienākumiem, nedaudz arī samazinājies Prāņa parādsaistību lielums – no 35 888 eiro 2017.gadā līdz 33 394 eiro pērn.

Saistītie raksti

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš pērn nopelnījis 78 815 eiro, kas ir par gandrīz 15 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Turpretim Latvijas Kultūras akadēmijas rektorei Rūtai Muktupāvelai gada laikā ienākumi samazinājušies par 2164 eiro līdz 49 082 eiro.

Ventspils augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš pērn nopelnījis 83 056 eiro. Tikmēr Banku augstskolas rektors 2018.gadā nopelnījis par teju 9000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, sasniedzot 70 691 eiro lielus ienākumus. Vidzemes augstskolas rektora ienākumi pērn bijuši gandrīz tādi paši kā gadu iepriekš – 61 965 eiro.

LA.lv