Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. janvāris, 2013
Drukāt

Pūces vientuļnieka mūzika un citas latviešu simfoniskās skaņas


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ar prieku var teikt, ka arī šogad turpinās mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa aizsāktā ikgadējā tradīcija iepazīstināt ar latviešu simfoniskās mūzikas jaunumiem un atgādināt par tās klasiku.

 

12. janvārī Lielajā ģildē jau devīto reizi skanēs “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts”, kura klausītāji varēs būt klāt komponista Valta Pūces jaundarba “Solitas” pirmatskaņojumā, kā arī ieklausīties Ērika Ešenvalda, Andreja Jurjāna un Pētera Barisona simfoniskajos skaņdarbos.

 

Komponists Valts Pūce, kuru līdz šim vairāk pazīstam kā teātra mūzikas, kora dziesmu un citādu “mazo formu” autoru, šogad pēc Pētera Vaska fonda pasūtinājuma radījis jaundarbu “Solitas”, ko pats nosaucis par mūziku obojai un simfoniskajam orķestrim. Diriģējot jauno darbu, pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadības pults stāsies jaunais talants, diriģents Valdis Butāns, bet obojas solo skanēs Valta Pūces ilggadējā cīņu biedra Normunda Šnē sniegumā – abi mūziķi līdz šim sadarbojušies grupas “Marana” un “Pūces etnogrāfiskā orķestra” programmās.

Tāpat kā daudzi citi V. Pūces darbi, arī šis, kā smejas komponists, nākot “no meža”, proti, aptuveni pusgada laikā tas piedzimis tālu no civilizācijas, skaņraža lauku mājās Košragā. Ne velti darba nosaukums ir “Solitas” jeb “Vientuļnieks”. Komponists atklāj – vientuļnieka tēma viņam ik pa brīdim kļūstot svarīga. “Šad un tad pie tās atgriežos, un tad top kaut kādi darbi. Iespējams, darbā esmu ierakstījis kaut kādas indivīda attiecības ar sabiedrību – cik tās patiesībā ir vienkāršas un ar ko tās var beigties. Šādus apjomīgus darbus, protams, nerakstu bieži, tādēļ vislielākais paldies gan Pētera Vaska fondam, gan Latvijas Kultūrkapitāla fondam, gan Guntaram Ķirsim par iespēju vispār ķerties pie kā tāda,” norāda V. Pūce.

Komponists atklāj, ka skaņdarbu radījis visai eklektiskā pieejā, ar daudzveidīgu stilistiku, sakot – no laika gala paticis parādīt dažādus stilus un tos apvienot, stāstu darot krāsaināku un dinamiskāku. Jā, “Solitas” skaņu ainavā netrūkšot pat rokmūzikas, būšot arī kaut kas “no meža”, bet katrā ziņā “daudz, daudz lielu bišu!” noslēpumains, kā allaž, ir V. Pūce.

Lielkoncerta programma būs arī godinājums Jāzepam Vītolam viņa 150. jubilejas gadā. Līdzās LNSO, Latvijas Nacionālās operas orķestrim un Liepājas Simfoniskajam orķestrim šajā lielkoncertā pirmoreiz piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņojot vienu no Jāzepa Vītola spožākajiem simfoniskajiem opusiem – “Dramatisko uvertīru”.

LSO atskaņos Ērika Ešenvalda koncertu “Arktikas nakts vīzijas”, kurā solo spēlēs klarnetists Ints Dālderis. Skanēs arī J. Vītola kantāte “Ziemeļblāzma”, kas veltīta Augusta Dombrovska savulaik iekoptajai Vecmīlgrāvja kultūras bākai, ko 2013. gada pavasarī gaidām atdzimstam jaunā spožumā. To izpildīs LNO koris un orķestris, kā arī pasaulē atzītais basbaritons Egils Siliņš. Pētera Barisona kantātes “Brīnumzeme” interpretācijā iepriekš nosauktajiem mūziķiem pievienosies LNO jaunā zvaigzne Liene Kinča. Abas kantātes skanēs LNO kormeistara Aigara Meri lasījumā.

“Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts ir ļoti laba tradīcija, kas ir jākopj. Mums taču nav tik daudz šādu darbu kā angļiem, vāciešiem. Protams, nezinu, vai mans “Solitas” būs šedevrs vai ne, vai tas paliks kā nozīmīgs triepiens latviešu simfoniskajā mūzikā, taču – ja nemēģināsim, lauciņš paliks nearts,” uzsver komponists V. Pūce.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+