Latvijā
Politika

Reformatoru Pūci neviens nevar apstādināt0


Uz valdības sēdi bija ieradušies daudzi vietējo pašvaldību līderi. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (no labās) sekoja līdzi lēmuma pieņemšanas gaitai.
Uz valdības sēdi bija ieradušies daudzi vietējo pašvaldību līderi. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (no labās) sekoja līdzi lēmuma pieņemšanas gaitai.
Foto: Edmunds Berncis/Valsts kanceleja

Pašvaldību iebildumi pret veidu, kā bez dialoga ar tām ir uzzīmēta jaunā 36 novadu karte, neapturēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“AP”) no administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Valdība otrdien atbalstīja ministra informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, uzdodot līdz 21. novembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai līdz decembra beigām tie nonāktu Saeimā.

Parlamentam izmaiņas ar reformu saistītajos likumos būtu jāpieņem gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām – tātad līdz 2020. gada jūnijam.

Dienu iepriekš Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ārkārtas sēdē pieprasīja ministra J. Pūces demisiju, par ko otrdien valdībā neviens no vietējās varas pārstāvjiem vairs nerunāja. Taču LPS priekšsēdis Gints Kamin­skis (ZZS) vēlreiz atkārtoja aicinājumu premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadībā izveidot reformas darba grupu, kurā būtu ministriju un arī pašvaldību pārstāvji. Premjers K. Kariņš noraidīja ideju par darba grupas veidošanu, bet aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) bija vēl asāks – viņaprāt, reformai ir jānotiek, bet, ja veidošot komisijas un rīkošot referendumus, tad tā muļļāšanās turpināšoties vēl daudzus gadus.

 

Grib pie Valmieras, ne Valkas

Dialoga trūkums un neieklausīšanās vietvaru viedoklī bija galvenie pārmetumi J. Pūcem. LPS atbalsta reformu, bet uzskata, ka ir pārkāpti labas pārvaldības principi, organizējot konsultācijas, kurās pašvaldībās neieklausās, sacīja G. Kaminskis. Uz valdības sēdi bija ieradušies daudzi vietējie līderi, bet starp viņiem nebija lielo attīstības centru vadītāju. Reģionālo attīstības centru apvienība piekrīt pašvaldību apvienošanai, kas notiks tieši ap šiem centriem. Reformai neiebilst arī Lielo pilsētu asociācija (LPA), bet tās izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) sēdē sacīja, ka LPA ir nosūtījusi 53 jautājumus ministrijai, uz kuriem gaida atbildes, “lai varētu iesaistīties diskusijā un iesniegt kvalitatīvus priekšlikumus”.

Vairāki novadu vadītāji norādīja, ka uz viņu jautājumiem VARAM nav atbildējusi.

Pēc 30 konsultācijām ar pašvaldībām, kurās piedalījušies deputāti no 114 domēm, ministrs novadu kartē veica tikai nelielas pārmaiņas – tajā ir iezīmēts jauns Ulbrokas novads, kurā būtu Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadi, kā arī Vangažu pilsēta no Inčukalna novada. Taču citi pašvaldību ierosinājumi ziņojumā neatspoguļojoties.

No Rūjienas un Naukšēniem bija atbraukuši ne tikai domju priekšsēži, bet arī uzņēmēji, kas visi iebilda pret abu novadu pievienošanu Valkai, ar kuru tiem neesot nekādas saistības – vēsturiski Rūjiena un Naukšēni bijuši kopā ar Valmieru. Uz to ir norādīts arī VARAM pasūtītajā pētījumā, ko veica “Karšu nams Jāņa sēta”. Savukārt Lejaskurzemes deviņu pašvaldību vadītāji, kurus pārstāvēja Priekules novada priekšsēde Vija Jablonska (NA) un Grobiņas novada mērs Aivars Priedols (ZZS), aicināja paredzēt pārejas periodu iecerei apvienot Liepāju ar apkārtējiem astoņiem novadiem, ņemot vērā lauku un pilsētas atšķirības. Viņi piedāvāja izveidot divas pašvaldības vienas vietā.

Premjers K. Kariņš sēdē atzina, ka šie abi ir argumentēti ierosinājumi, par kuriem būtu nepieciešama diskusija. J. Pūce atgādināja, ka jaunie novadi tiek veidoti ap centru pilsētām, bet Lejaskurzemes novadam tāda nebūtu, ja Liepāja paliek atsevišķi. Jāpasaka, ka lielajā Liepājas novadā būtu 102 671 iedzīvotājs, no kuriem 68 945 dzīvo Liepājā, kas varētu ietekmēt domes deputātu sastāvu par labu pilsētai. Rūjienas un Naukšēnu iezīmēšanu pie Valkas J. Pūce pamatoja ar to, ka jau tagad Valmieras “vilkme ir augstāka nekā tuvākajiem attīstības centriem”, bet reformas uzdevums ir izveidot līdzvērtīgas pašvaldības, stiprinot tās, kurām nav tādas vilkmes.

 

Apriņķi neesot aizmirsti

Vairāki atbraukušie vietējie līderi sacīja, ka ir arī ministri, ar kuriem izveidojusies laba sadarbība, nosaucot satiksmes ministru Tāli Linkaitu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (abi JKP). I. Šuplinska un arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ar izpratni arī valdības sēdē izturējās pret pašvaldību vēlmēm. Citu partiju pārstāvji valdībā vairāk nostājās VARAM pusē. JKP ministri aicināja vienlaikus ar novadu reformu skatīt arī jautājumu par otrā līmeņa – apriņķa – pašvaldību veidošanu, ko rosināja arī LPS un LPA.

J. Pūce atbildēja, ka VARAM gatavo arī ziņojumu par otrā līmeņa teritoriālās pārvaldības modeli, pieļaujot tagadējo plānošanas reģionu stiprināšanu, bet tās nebūšot pašvaldības.

Šo ziņojumu plānots iesniegt valdībā līdz gada beigām. Tad arī būšot lielāka skaidrība par viena un otra pārvaldības modeļa funkcijām. Ministrs atgādināja, ka diskusijas par otrā līmeņa pašvaldībām jau bijušas arī agrāk, taču tās nobremzējusi nespēja vienoties par to, kuras valsts un pašvaldību funkcijas varētu nodot otrajam līmenim.

Valdības sēdē vairāki vietvaru vadītāji apgalvoja, ka viņu vadītās pašvaldības ir spējīgas attīstīties. Kandavas novads ir pirmais, kuru izveidoja pirms vairāk nekā 20 gadiem. Tā priekšsēde Inga Priede (LZP) uzskata, ka tagad tas ir sasniedzis optimālo lielumu, lai varētu pārvaldīt arī nomales.

Attālāko pagastu liktenis uztrauca vairākus domju priekšsēžus. Ikšķiles novada vadītājs Indulis Trapiņš (LZP) vēlas sagaidīt atbildi uz iedzīvotāju bieži uzdoto jautājumu, vai pēc pievienošanas Ogres novadam netiks bremzēta Ikšķiles attīstība.

Saistītie raksti
J. Pūce sacīja, ka nevar veidot teritorijas, kurās dzīvo tikai turīgie, un teritorijas, kur cilvēki nav tik turīgi.

Valstī esot nepieciešama līdzsvarota attīstība. Viņš nepiekrīt arī pārmetumiem par dialoga trūkumu, pieļaujot, ka pašvaldību izpratnē dialogs būtu tad, ja ministrs visam būtu piekritis.

LA.lv