Mobilā versija
+0.8°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
11. oktobris, 2017
Drukāt

“Telpas kļuvušas par šaurām.” Latviešu skoliņas Anglijā kā oāzes dzimtajai valodai (1)

Foto Reuters/ Scanpix/LETAFoto Reuters/ Scanpix/LETA

Nedēļas nogales skoliņas Apvienotajā Karalistē ir tās oāzes, kur latviešu bērniem kontaktēties ar citiem latviešiem, apgūt valodu, kultūru.

“Nečīksti, bet dari!”

Tā mēdz teikt Pīterboro latviešu skolas “Pūcītes akadēmija” vadītāja Inese Asermane. Pīterboro dzīvo aptuveni 4000 latviešu, daudzi latviešu bērni ir dzimuši Anglijā. Latviešu skola darbojas jau sešus gadus, tajā ir reģistrējušies vairāk nekā 80 bērni. Stāsta skolas vadītāja: “Telpas nomājam no angļu skolas, kur ir piemērotas klases ar galdiem un krēsliem, digitālajām tāfelēm, aktu zāli. Skolā ir deviņas skolotājas un trīs skolotāju palīgi, viņiem par darbu maksāts netiek. Katru gadu skolotājas piedalās skolotāju seminārā, kas tiek organizēts Anglijā, Bredfordā, to atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrija. Bērniem patīk Latvijā izdotās grāmatas un mācību burtnīcas. Ne visi bērni prot lasīt latviski, taču viņiem patīk zīmējumi. Problēmas? Skolā, kur nomājam skolas klases, mums nav atļauts uzglabāt mācību materiālus, tādēļ katru sestdienu skolotājas ar lieliem čemodāniem brauc uz skolu, katra nodarbība ir jāizplāno sīki, smalki un jāpaņem no mājām visi vajadzīgie materiāli.”

Skoliņa saņem līdzfinansējumu no Latvijas, kas daļēji sedz telpu nomas maksas, pārējo sedz no vecāku skolas dalības maksas. Ja nebūtu atbalsta no Latvijas, tad daudzas latviešu skolas jau sen būtu slēgtas. Skolas brīvprātīgie veic daudz vairāk, nekā tas būtu nepieciešams – tiek šūti tautastērpi, meklēti sponsori un iespējas uzlabot skolas darbību, nākas ieguldīt arī personīgos līdzekļus. Inese Asermane akcentē: “Mums nav pašvaldības, kas atbalsta, viss jādara pašiem. Manā skatījumā tas ir īsts patriotisms! Vēlētos, lai Latvija to novērtē, jo mēs katru dienu domājam par Latviju, uzturot tradīcijas, kultūru un valodu.”

Spēlē teātri latviski

Bredfordas skoliņa “Saulespuķe” darbojas jau astoņus gadus, tajā mācās apmēram 25 bērni. Stāsta skoliņas vadītāja un skolotāja Gita Robalde: “Mans stāsts ir par kādu ļoti apzinīgu tēti angli, kurš savu meitiņu veda uz skoliņu. Pirmajā gadā, kad pati vēl nepratu angliski, ļoti uztraucos, kad viņš nāca jautāt, kas uz nākamo reizi vajadzīgs līdzi, kā pareizi atbildēšu. Bet pēc pāris gadiem šis pats tētis Ziemassvētku uzvedumā “Zaķīšu pirtiņa” spēlēja Zaķu papu latviski! Un droši vien visās skolās ir stāsti par to, ka atved trīsgadīgu bērnu, kurš labi runā angliski, bet latviski neko, un gada beigās var norunāt dzejoli.”

Kā vienu no problēmām skoliņas vadītāja min labu pedagogu trūkumu, jo darbs ir brīvprātīgs. Skoliņa priecājas par saņemto atbalstu no Latvijas, tas ir izmantots mācību līdzekļu iegādei. Telpas ir bezmaksas, ko nodrošina Daugavas vanagu fonda nams Bredfordā.

Arī Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skolu “Zīļuks” Portadaunā apmeklē 25 bērni. Vadītāja Vineta Makšus teic: “Vislielākais gandarījums ir tas, ka skola ir vieta, kurā mēs ar bērniem runājam latviski, jo ikdienā bērnu sarunvaloda ir angļu. Mēs esam saujiņa latviešu, bet lepojamies, ka varam savu identitāti apliecināt svešumā.”

Jau trešo gadu skolas darbību līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas un Eiropas Latviešu apvienība.

Tikai no šā gada maija darbojas latviešu diasporas sestdienas skola “Burtnieki” Vulverhemptonā. Tajā pieteikušies 58 bērni vecumā no 1 līdz 13 gadiem, kas sadalīti divās maiņās. Lielākā problēma skoliņai ir telpas, teic administratore un skolotāja Sandra Granta: “Bērni un skolotāji ienāk tukšās telpās, un, pabeidzot nodarbības, telpas ir jāatstāj tukšas, visi mācību līdzekļi jāglabā mājās.”

Visiem vietu nepietiek

Londonas Latviešu skola pastāv kopš 1948. gada, to apmeklē 80 bērni, skolā darbojas 22 skolotāji (brīvprātīgi). Bērnu deju kolektīvs ir piedalījies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Skolas telpas ir kļuvušas par šaurām, nav iespējams uzņemt visus gribētājus. Pēdējos gados atbalsts no Latvijas ir bijis diezgan liels, turklāt skoliņu atbalsta arī Anglijas Daugavas vanagu fonds, atvēlot telpas. Skolas pārzinei Baibai Freimanei ir kāda ideja nākotnei: “Valodas speciālisti ar konkrētām valodas mācīšanas metodikām un ieteikumiem varētu braukt uz katru skoliņu atsevišķi un rīkot mazāka mēroga seminārus/radošās darbnīcas, tā aptverot lielāku skaitu brīvprātīgo skolotāju.”

Publikāciju projektā “Globālais, tomēr latvietis” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Dzimtā valoda var izdzīvot tikai dzimtenē.

Draugiem Facebook Twitter Google+