Foto – Juris Kalniņš

Kerčs: “Bez kontaktiem atrast trenera darbu ir ļoti grūti.” 1

Aleksandrs Kerčs ir viens no Latvijas hokeja izlases visu laiku labākajiem uzbrucējiem. 2001. gadā pasaules čempionātā Ķelnē viņš ar vēlāk par leģendāru nodēvētu vārtu guvumu palīdzēja uzvarēt ASV izlasi (2:0). Tagad viņš darbojas Krievijas jaunatnes hokejā, bet Latvijas izlase Ķelnē ar amerikāņiem atkal sacentīsies sestdien.

Reklāma
Reklāma

Vajadzīgi kontakti

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Pirms sešiem gadiem Kerčs uzsāka trenera gaitas hokeja skolā “Rīga”, vēlāk strādāja Krievijā, iepriekšējā sezonā bija Žlobinas komandas “Metallurg” galvenais treneris Baltkrievijas otrajā līgā. Šobrīd iesaistījies kādas hokeja skolas darbā Maskavas apkārtnē. “Labprātāk strādātu ar pieaugušajiem, jo jūtu, ka viņiem varu iedot vairāk nekā jaunajiem, tomēr bez kontaktiem dabūt trenera darbu ir ārkārtīgi grūti. Mani no karjeras laikiem labi atceras Krievijā, un šoreiz palīdzēja komandas biedrs no Sanktpēterburgas “SKA” laikiem,” atzīst Aleksandrs Kerčs. Viņš hokeju spēlēja līdz 46 gadu vecumam, taču pats uzskata, ka karjeru beidzis četrus gadus agrāk, kad komandas “ASK/Ogre” sastāvā aizvadīja pēdējo sezonu Baltkrievijas atklātajā čempionātā. Pēc tam Latvijas čempionātā vairs nav bijis nopietnā hokeja. “Brīdis, kad beidz spēlēt, ir ļoti grūts. Visa dzīve jāpārskata. Es jau biju plānojis strādāt par treneri, tāpēc pabeidzu divu gadu kursus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.”

Aleksandrs Kerčs ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs – 155 mačos 134 punkti (59+75). Pašas leģendārākās droši vien ir divas ripas 1997. gada pasaules čempionātā kanādiešu vārtos (3:3), bet zīmīgs bija arī vārtu guvums četrus gadus vēlāk Ķelnē pret ASV izlasi. “Izgājām ar Vjačeslavu Fanduļu divatā pret vārtsargu, viņš bija priekšā, bet atmeta man atpakaļ ripu. Varbūt nobijās no atbildības, man tas bija mazliet negaidīti, tomēr izdevās pārspēt vārtsargu. Puiši pēc tam par šo epizodi smējās,” atminas Aleksandrs. Tas palika Kerča vienīgais punkts tajā čempionātā. Pēc triumfa pret amerikāņiem mūsējie vājā spēlē zaudēja Ukrainai, tādēļ bija spiesti cīnīties par palikšanu elitē. Aleksandrs noliedz, ka pēc jeņķu pārspēšanas komanda metusies uzdzīvē, taču piekrīt – ukraiņi bija gatavāki un, sajutuši spēles garšu, vairs neļāva mainīt cīņas gaitu.

Vēl veiksmi

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas izlases gaitām šobrīd viņš seko līdzi galvenokārt medijos, spēles īpaši neskatās. “Bobs Hārtlijs ir treneris ar vārdu – tas ir pluss izlasei. Ceru, ka komanda saglabās vietu elites divīzijā, jo izkrišana būtu liels zaudējums Latvijas hokejam. Redzam, ka U-20 un U-18 izlases jau izkrita,” vēl pirms pasaules čempionāta sākuma sacīja Krievijas pilsētā Arhangeļskā dzimušais uzbrucējs.

Viņaprāt, Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja treneriem pietrūkst kvalifikācijas: “Daudz esmu redzējis, kā strādā treneri Krievijā un citās valstīs. Latvijā ar to ir problēmas. Treneru apmācības notiek, bet ar tām ir par maz. Ja pats neesi gājis cauri profesionālajam hokejam, tad neko lielu neiemācīsi. Pabeidz kursus un trenē, lai gan nav īstas saprašanas, kurš vingrinājums un kāpēc ir vajadzīgs.” Daļa no Rīgas “Dinamo” hokejistiem neatbilstot KHL līmenim, taču konkurences nav, tāpēc arī komanda buksē.

Martā uzbrucējs atzīmēja 50 gadu jubileju un savā “Facebook” profilā diezgan asu ierakstu veltīja Latvijas Hokeja federācijai, kas aizmirsa veterānu apsveikt. “Biju sarūgtināts, ne jau tikai mani vien neapsveic, bet arī citus. Vai tad piezvanīt ir sarežģīti? Bez vēstures nav nākotnes, bija taču labi laiki izlasei. Krievijā un Baltkrievijā pret bijušajiem hokejistiem ir citāda attieksme – atceras, uzaicina uz spēlēm. Mums nekā tāda nav. Ja mani uzaicinātu, es aizietu, bet tagad gan neeju. Hokejā ir daudz nevajadzīgu jautājumu un sarunu.”

Kerča dēls Aleksandrs Kerčs juniors (26) arī ir hokejists, šo sezonu aizvadīja Vācijas ceturtajā līgā, bet vēlas tikt augstāk. “Viņam bija visas dotības, bet laikam pietrūka rakstura, lai spēlētu augstākajā līmenī. Centās, strādāja, bet hokejā ir jāizdzīvo, vajadzīgs lielāks sportiskais niknums,” vērtējot dēla karjeru, teic bijušais Latvijas izlases uzbrucējs, kura jaunākajai meitai Anastasijai ir 17 gadu. Maijā Kerča juniora ģimenē pasaulē nākšot otrais puika.