Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

Puķuzirņu šarms krāšņā fotogalerijā

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

‘Mary’ ir ar gariem kātiem un skaistiem lašsārtiem ziediem. Pircēji šo puķuzirni izvēlas tieši krāsas dēļ.

Audzēt dobē lielziedu puķuzirņus griezto ziedu ieguvei ir laimes spēle. Siltā, sausā vasarā tie izaug ar kvalitatīvām ziedkopām, taču biežas lietavas var nopostīt krāšņumaugus. Greznās puķuzirņu šķirnes vislabāk audzēt siltumnīcās.

– Mums vajag, lai puķuzirņi neatkarīgi no laika apstākļiem ražotu katru dienu, nevis reizi pa reizei uzplaucētu pa krāšņam ziedam. Zem klajām debesīm padodas vienīgi parastie dārza smaržīgie puķuzirņi, – apgalvo Kristīne Rikmane un Vilnis Skudra no Mežotnes pagasta, puķuzirņu audzētāji ar vairāk nekā desmit gadu stāžu.

Viņi savā piemājas saimniecībā zem plēves seguma intensīvi audzē lielziedu puķuzirņus izlaidumiem. Pirmos ziedus maija beigās raisīja agrās šķirnes (‘Mary’, ‘Reconnaissance’, ‘Mid Blue’), vēlo šķirņu skaistuļi (piemēram, ‘Red Ace’, ‘Temptation’, ‘Anniversary’) uzziedēja jūnija sākumā un turpinās līdz pat oktobra beigām. Ziedēšanas kulminācija parasti ir ap Jāņiem, kad puķuzirņi siltumnīcās izskatās kā nosēti daudzkrāsainiem tauriņiem. Šajā laikā tie ir īsta tirgus prece, ar lieliem, krokotiem ziediem un drukniem ziedkātiem, kas sasniedz pat 70 cm garumu. Puķkopji atzīst, ka pie viņiem gan viss ienākas un uzzied aptuveni divas nedēļas vēlāk nekā citiem, jo piemājas teritorija ir zemā vietā un smagā augsne pavasaros ilgi ir tik mitra, ka nevar apstrādāt.

Zem plēves jumtiņa


Plēves segums stādījumiem vajadzīgs, lai pasargātu puķuzirņus no nelabvēlīgiem apstākļiem. Saimnieks siltumnīcas gatavojis pēc iespējas vienkāršākas. Karkasa būvei izmantotas koka brusas, tas apvilkts ar 200 mikronu biezu plēvi jumtā un 150 mikronu stabilizēto leišu ražojuma plēvi siltumnīcas sānos. Stabilizētā plēve domāta tikai vienai sezonai, to maina katru gadu. Ilggadējais plēves segums ir vienīgi apkurināmajai dēstu audzēšanas siltumnīcai (tās izmēri: 6 m plata, 20 m gara un 4 m augsta), kam kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi. Lai taupītu siltumu, ziemā apkurināmās siltumnīcas sienas mežotnieši no iekšpuses apvelk ar burbuļplēvi. Tiklīdz iestājas stabili silts laiks, to noņem.

Pārējās plēves mājas ir lielākas: 8 x 40 m, ar 4,20 m augstumu līdz jumta korei. Siltumnīcām jābūt pietiekami lielām, jo tādās gaiss lēnāk uzsilst un atdziest, līdz ar to var nodrošināt vienmērīgāku temperatūru. Puķuzirņus tajās audzē kā nojumēs – konstrukcijai sānu malas un galus nolaiž lejā, veidojot slēgtu telpu, kas ir būtiski pavasarī, kad iespējamas salnas. Vasarā plēvi uzrullē uz augšu, lai būtu laba vēdināšana un gaisa cirkulācija visos virzienos.

Raženi un ēdelīgi


Vienas vasaras laikā puķuzirnis izaug par raženu, vismaz divmetrīgu, kuplu krūmu, kas veido bagātīgu un gaisīgu ziedu klēpi. Kur ņemt enerģiju? Lai augi lekni augtu, būtiski ir daudzi faktori, sākot no augsnes sagata­vošanas, šķirnes izvēles, stādu audzēšanas un beidzot ar kopšanu, pasargāšanu no slimībām un kaitēkļiem. Jābūt smilšmāla augsnei – irdenai, trūdvielām bagātai, kaļķainai vai neitrālai, bet ne skābai. Zeme jāsagatavo jau rudenī: to kultivē apmēram 40 cm dziļi, pavasarī pirms stādīšanas kultivē vēlreiz, ja nepieciešams, pat divas reizes, jo saknes, meklējot barības vielas, iestiepjas dziļāk par metru. Labi sastrādātā augsnē veidojas spēcīga sakņu sistēma, uz saknēm simbiozē dzīvojošām gumiņbaktērijām piekļūst gaiss. Ja puķuzirņi ir veselīgi un slimo maz, tos vienuviet var audzēt 5–6 gadus pēc kārtas, tiesa, daži audzētāji Latvijā šos augus siltumnīcās stāda vienā un tajā pašā vietā pat desmit gadu, un puķuzirņi nenīkuļo.

Audzēt sāk agri


Lai agrāk iegūtu ziedus, puķkopji siltumnīcu sāk apkurināt februāra beigās, tādējādi iesildot augsni. Apmēram pēc divām nedēļām puķuzirņiem sāk audzēt stādus. Sēšanai izmanto plastmasas 1 litra alus krūzes un rūpnieciski ražotu dēstu kūdru. Sēklas pirms sējas uzbriedina, aplejot ar karstu ūdeni, pēc vairākām stundām ietin siltā, mitrā lupatiņā un atstāj siltā vietā (uz radiatoriem nedrīkst!), līdz parādās asniņi. Katrā konteinerā sēj pa divām sēklām, jo dažkārt neuzdīgst pat labas kvalitātes sēklas. Pēc otrā lapu pāra izveidošanās stādiņus galotņo, lai ātrāk veidotos sānu dzinumi un vēlāk izaugtu kuplāki krūmi. Aprīļa vidū dēstus jau var izstādīt siltumnīcās. Agri ziedošos puķuzirņus stāda blīvi, divās rindās, dēstu no dēsta izvietojot 25 cm attālumā. Vēlās šķirnes stāda vienā rindā un retāk – ik pēc 50 cm.

Saulmīļi kam netīk mitrums


– Lai gan agrie puķuzirņi zied agrāk, to ziedi nav tik glīti un perfekti kā vēlākām šķirnēm. Neraugoties uz to, sākumā ziedi tirgū ir pieprasīti. Lielākais mīnuss – agrajiem ziedi uz kāta ir it kā izmētāti, bieži arī ar zaļām galotnītēm (augšējie pumpuri neiekrāsojas, neizzied), un tādiem nav tirgus izskata. Vēlajiem ziedi izkārtoti kompakti, tie veido pušķi ziedkāta galā un izplaukst vienlaikus, tāpēc ļoti piemēroti ziedu kārtojumiem. Tie arī maksā dārgāk. Agri ziedošos zirņus audzējam aptuveni trīs nedēļas, pēc tam, kad sāk ziedēt vēlie, tos raujam ārā, jo vairs neatmaksājas ziedus griezt un pārdot par zemu cenu. Preces sagatavošana man prasa daudz laika: lai nogrieztu ap simt ziedu, paiet 3–4 stundas, – stāsta Kristīne Rikmane.

Puķuzirņi zied bagātīgi līdz vēlam rudenim, ja vien uztur nepieciešamo augsnes mitrumu. Tiem nepatīk pārmērības – lieks mitrums ne uz lapām, ne sakņu kakliņa. Tāpēc saimniecībā augus laista reti, reizi nedēļā, bet bagātīgi, izmantojot pilienlaistīšanu. Sezonas laikā stādījumi arī regulāri jāravē un palaikam jāirdina augsnes virskārta. Ziedi regulāri jānogriež; ja to nedara, sāk veidoties pākstis un viss spēks tiek atdots sēklu briedināšanai.

Lai puķuzirņus pirktu, tiem jābūt ar gariem, taisniem kātiem, tāpēc laikus jārūpējas par to stiprināšanu un kopšanu. Audzētāji balstus veido no presētās auklas, augu pietīšanai ik pēc 2–3 dienām papildus izmanto diegu. Izplaukušie jāstiprina laikus; ja nokavē, ceri sagāžas un kāti paliek līki. Agrāk viņi puķuzirņus kopa tāpat kā tomātus, tas ir, vertikāli augošās galotnes regulāri pietina pie auklas, taču ar laiku secināja, ka tas ir pārāk darbietilpīgi un dārgi, jo nācās tērēt daudz sienamā materiāla.

Puķuzirnis ir saulmīlis un lieliski iztur pat līdz +30 °C grādu temperatūru, taču tam nepatīk krasa temperatūras maiņa vairāk nekā +10 °C grādu amplitūdā. Piemēram, ja pēc ilgstoša karstuma perioda ir vairākas aukstas naktis, rodas tā sauktie tukšie kāti – pumpuri iet bojā un nobirst, ziedēšana piebremzējas. Šie tukšie kāti noteikti jāizgriež, lai neatņemtu augiem spēku.

Puķuzirņiem nedrīkst ļaut nīkuļot, tad tie ir veselīgi. Ja siltumnīcai no rītiem par vēlu atver vaļā galus un tajā izveidojas suta, parādās pelēkā puve. Uz ziediem sākumā redzami punktiņi, bet pēc pāris stundām tie jau kļūst plankumaini. Tos vislabāk laikus savākt un iznīcināt, lai slimība neattīstītos tālāk. Bīstami kaitēkļi ir laputis. Tās īpaši jāuzmana siltā, sausā laikā, kad kaitēkļi izlido. Tiklīdz pamana laputis, puķuzirņu audzētāji augus apstrādā ar Deci vai Aktaru. Puķuzirņiem kaitē arī smecernieki, kas izgrauž ziedpumpurus.

Šajos gados puķu audzētāji izmēģinājuši vairāk nekā 50 šķirņu un tagad audzē 20, kuras ir vispiemērotākās realizācijai tirgū. Krāsu toņu dažādība bagātīga – balti, laškrāsas, dažādu nokrāsu rozā, zili, violeti, krēmkrāsas, sarkani. No raibajiem interesants ir divkrāsainais ‘Duets’, taču mazražīgs. Starp citu, tieši baltas krāsas puķuzirņi ir vissmaržīgākie. Ziedu audzētāji puķuzirņus tirgo vairumtirdzniecībā.

Labs gads – liela konkurence


– Puķuzirņu audzēšanai šogad ir labs gads, jo bija silts pavasaris. Tas nozīmē, ka būs diezgan liela konkurence. Taču puķuzirnis ir vienīgā kultūra, ko neieved no Polijas. Tirgū ir liela importa liliju, rožu, pat rudzupuķu un maijpuķīšu izvēle, bet nav viendienīša puķuzirņa. Nogrieztie ziedi nākamajā dienā obligāti jāpārdod. Otrreiz tos vest uz tirgu nevar, jo transportēšanas laikā maigie ziedi tiek saņurcīti. Tikko nogriezti, svaigi puķuzirņi vāzē stāv vismaz nedēļu, – stāsta Vilnis Skudra. – Lai gan puķuzirņu audzēšanā mums ir ilgus gadus krāta pieredze, arvien grūti uzminēt, kādu krāsu ziedi būs pieprasītāki. Vienu gadu vairāk pērk baltos, citu gadu – zilos. Vienmēr pieprasīti ir rozā puķuzirņi, tāpēc tos siltumnīcās stādām visvairāk.

Kvalitatīvas, tīras šķirnes sēklas izaudzēt ir grūti. Tas prasa daudz pūļu, pieredzi un rūpīgu darbu. Tāpēc ziedu audzētāji sēklas katru gadu pērk zināmajā dārzkopības uzņēmumā “Mazā dārzniecība”. Tiesa, šķirnes puķuzirņi ir dārgi – viens zirnītis maksā, sākot no 0,15 eiro. Mežotnieši sēklas patlaban izaudzē tikai vienai šķirnei, ko Latvijā neviens nepavairo.

Ģimenes bizness


– Puķuzirņu audzēšana ir mūsu ģimenes bizness jau otrajā paaudzē. Esmu pārņēmusi stafeti no saviem vecākiem, – stāsta Kristīne Rikmane. – Agrāk audzējām arī lilijas, viengadīgās vasaras puķes podiņos, krizantēmas, asteres un pavasarī ziedinājām tulpes. Pirms trim gadiem, kad pieteicās mūsu meitiņa Selīna, platības krietni samazinājām un palikām tikai pie puķuzirņiem. Šos ziedus, sasietus buntītēs, var aizvest uz tirgu ar vieglo automašīnu, nav nepieciešams busiņš vai cits kravas transportlīdzeklis. Puķuzirņu audzēšana mums ir papildu ienākumu avots, jo abiem ar vīru pamatdarbs ir tirdzniecībā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+