Latvijā
Izglītība

Sadala diplomus labākajiem skolēnu pētnieciskajiem darbiem0


Vita Servidova no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas savu pētījumu par goda dvieļiem Latgalē prezentēja, tērpusies tautas tērpā.
Vita Servidova no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas savu pētījumu par goda dvieļiem Latgalē prezentēja, tērpusies tautas tērpā.
Foto: Karīna Miezāja

Gandrīz pustūkstotis skolēnu no 117 skolām nedēļas nogalē tikās Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur prezentēja savus zinātniskās pētniecības darbus. Uz konferenci Rīgā tika aicināti tie vidusskolēni, kuru darbi par labākajiem atzīti reģionālajās konferencēs.

Uz noslēguma konferenci bija ieradušies 458 skolēni, kuri prezentēja 387 zinātniski pētnieciskos darbus sešās zinātņu nozaru grupās.

Skolēnu ir vairāk nekā darbu tāpēc, ka daļa jauno pētnieku strādāja vieni paši, bet daļa grupās. Protams, visiem bija arī darba vadītājs, kāds no skolotājiem. Skolēniem darbus palīdzēja rakstīt arī zinātnieki, jo daļa pētniecisko darbu tapa sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem.

Universitātes telpās skolēni bija izvietojuši plakātus, kuros īsumā aprak­stīts pētījums un tajā gūtie secinājumi, daļai bija līdzi arī citi uzskates materiāli, piemēram, pētījuma laikā tapušās iekārtas vai izaudzētie augi.

Par paveikto skolēni stāstīja ekspertiem: zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem, kuri tad arī noteica, kādas pakāpes diploms katram piešķirams. Kopumā skolēnu darbu vērtēšanai šogad piesaistīti pat 120 eksperti.

Visvairāk dalībnieku bija dabaszinātņu sekcijā: tajā noslēguma konferencē piedalījās 103 darbi. Skolēni bija pētījuši visdažādākās tēmas, piemēram, 1. pakāpes diplomus ieguva Saldus vidusskolas 11. klases skolniece Elizabete Mūrniece par pētījumu “Augsnes ķīmiskā satura ietekme uz lielās nātres (Urtica dioica) diegu paraugu izturību” un Rīgas 13. vidusskolas 12. klases skolnieks par pētījumu “Ar maziem varbūtiskiem automātiem ar fiksētiem šķēluma pun­ktiem atpazīstamo valodu klašu nesanumurējamība”.

Tāpat 1. pakāpes diplomu ieguva Mārcis Magone no Limbažu novada ģimnāzijas, kurš bija analizējis centralizēto matemātikas eksāmenu saturu pat 14 gadu griezumā. Dabaszinātnēs 1. pakāpes diplomus ieguva 14 vidusskolēni.

Lauksaimnieciskās, veterinārās un mežzinātnes sekcijā iesniegti tikai seši darbi. Līdz ar to pirmās (augstākās) pakāpes diplomu šajā sekcijā saņēma tikai viena dalībniece: Renāte Strazdiņa, kura mācās Talsu Valsts ģimnāzijas 12. klasē. Viņa pētījusi parastās maršancijas sūnas augšanas ierobežošanas iespējas koku stādaudzētavā.

Sarunā ar “Latvijas Avīzi” jaunā pētniece stāstīja, ka šī sūna uzskatāma par kaitēkli, jo traucē stādu augšanai, atņemot tiem ūdeni un barības vielas. Ideja pētnieciskajam darbam radās ekskursijas laikā stādaudzētavā. Renāte apstrādāja sūnas gan ar koku pelniem, gan dolomīta miltiem, gan arī kaļķakmens miltiem un dzelzs sulfāta šķīdumu, lai saprastu, kas sūnām visvairāk nepatiks. Jaunā pētniece secināja, ka sūnas vislabāk var ierobežot ar koku pelniem, kas tās apdedzina tik ļoti, ka sūna vairs nespēj augt.

Diemžēl pelni paaugstināja arī augsnes skābumu, kas savukārt nepatika priežu stādiem. “Tāpēc, ja izmanto koka pelnus sūnu apkarošanai, vispirms vajadzētu samazināt augsnes skābumu,” skaidro Renāte. Pētījumu viņa veica “Latvijas valsts mežu” stād­audzētavā. “Domāju, ja šo pētījumu turpinātu, rezultāti kokaudzētavām varētu būt interesanti,” teic jaunā pētniece.

Medicīnas un veselības zinātņu sekcijā 24 skolēni bija iesnieguši 21 pētniecisko darbu. Skolēni bija pētījuši gan gaisu klasēs, gan to, kā varētu krāsot matus ar dabai un organismam draudzīgākām krāsām, gan citas tēmas. Inženierzinātņu sekcijā 23 skolēni prezentēja 18 darbus. Lielu daļu darbu bija izstrādājuši RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēni.

Humanitāro un mākslas zinātņu sekcijā savus darbus prezentēja 53 skolēni, kuri bija izstrādājuši 45 pētījumus. Arī te pētījumu tēmas daudzveidīgas: gan Gunāra Bindes un Sarmītes Sīles aktu sekvence, gan starpkaru perioda izmaiņas Vecrīgas arhitektūrā. Daudzos darbos bija analizēts latviešu rakstnieku pēdējo gadu veikums.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Vita Servidova pētījusi goda dvieļus Latgalē. Savu darbu viņa prezentēja, tērpusies tautas tērpā. “Latvijas Avīzei” viņa stāsta, ka pētījusi Latgales centrālās daļas un ziemeļaustrumu daļas goda dvieļu darināšanas tradīcijas. Par goda dvieļiem meitene ieinteresējās, jau mācoties 3. klasē, tāpēc šis nav viņas pirmais pētījums par šo tēmu.

“Pašlaik dvieļi vairs netiek lietoti tik daudz kā agrāk. Tad svētku laikā vai, gaidot viesus, goda dvieļi tika uzkārti uz īpaša dvieļu pakaramā pa virsu ikdienas dvielim. Goda dvielī rokas neslaucīja, slaucīja parastajā dvielī. Taču goda dvielis, kas bija krāšņi izšūts un rotāts, liecināja par meitas tikumu,” stāsta Vita. Goda dvieļi rotāti gan ar ģeometriskiem rakstiem, gan rozēm un dažādiem uzrakstiem, piemēram, “Mīlējiet mieru un patiesību!” vai “Kad mutīti noslauki, mani piemini!”. Daļa dvieļu rotāti ar monogrammām. Skolniece pētījusi dvieļus, kas atrodas gan muzejos, gan privātkolekcijās. Pati Vita goda dvieli vēl nav izšuvusi, bet nu plāno šādu darbu paveikt.

Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Emīlija Līga Poga pētījusi politiķu runas veidu. Meitene uzskata: politiķiem jāciena latviešu valoda un jārunā pareizi, jo viņu runas ir publiskas. Lai izvērtētu politiķu runas, viņa klausījusies dažādus politiskus raidījumus. “Ir politiķi, kuri runā ļoti labi, turklāt pastiprina savas runas ar izteiksmīgu žestikulāciju,” novērojusi skolniece. “Taču daļa politiķu nevēlas ievērot latviešu valodas likumus.” Viņa secinājusi: lielākā politiķu runas problēma ir liekvārdība.

Sociālo zinātņu sekcijā noslēguma konferencē sacentās 41 darbs, ko bija iesniedzis 51 skolēns: tika analizēta gan veselības aprūpes pieejamība atkarībā no nodokļu nomaksas, gan ātro kredītu problēma, gan tas, kā mainījies padomju vadoņa Ļeņina tēls izglītības sistēmā simts gadu laikā.

Jaunie pētnieki rāda savus zinātniskos darbus
LA.lv