Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

Ivars Bušmanis: Zemnieki patiešām slīkst… pienā (41)

Foto-LETAFoto-LETA

Piens atkal un joprojām, tāpat kā pirms gada, līst no govs pupiem, televizoru ekrāniem, lopkopju mutēm un politiķu solījumiem. Valmieras puses zemnieki sola to saliet mēslu cisternās un demonstratīvi izlaistīt uz lauka, ja “Food Union” pazeminās cenu, kā paziņojis, par pusotru centu. Tas jau ir dzirdēts. Jau pērn Krievijas embargo rezultātā piena lopkopji nepārtrauca saukt “Slīkstu! Slīkstu!”, pieprasīja un saņēma nelielu atbalstu, kaut gan tagad redzam, ka lielākajiem saucējiem finanšu rādītāji nemaz nav tik slikti un ka tie, kas solīja govis vest uz kautuvi, būvē jaunas fermas. Taču daudzās mazās piemājas saimniecībās īpašnieces notrausa asaru un aizveda gotiņas uz lopkautuvi bez jebkāda trokšņa.


Nevar nepiekrist “Food Union” vadītājam Normundam Staņēvičam, ka “šobrīd ir dziļākā un ilgākā krīze, kādu Latvijas piena nozare līdz šim ir piedzīvojusi”. Viņa sacītā patiesumu pierāda piena pulvera pārdošanas cenas līkne – tā kā ieapaļš mēslu dakšas zars duras zemē. Pirmoreiz piecu gadu laikā zem 2000 eiro (par tonnu) atzīmes, kas ir div­arpus reižu zemāka nekā 2013. gadā.

Iepriekšējais šāds uz leju vērsts cenu līknes zars 2014. gada sākumā nodūra Latvijas zemnieku kooperācijas lolojumu “Latvijas pienu”. Piena pulvera iepirkuma cena, ko togad lielākoties ražoja Jelgavas rūpnīcā, kritās uz pusi, bet kooperatīva pārstāvji rūpnīcā neļāva mazināt iepirkuma cenu no zemniekiem. Tad arī radās trīs miljonu eiro lielais “Latvijas piena” parāds kooperatīvam “Trikāta”, pārējie īpašnieki kooperatīvi vienkārši aizbēga pie ārzemniekiem, kas labāk maksāja. Toreizējās stratēģiskās kļūdas – paļaušanās tikai uz industriālā produkta ražošanu, neļaušana pieņemt pienu no citiem ražotājiem kā vien kooperatīva biedriem, tirgus situācijai neadekvāti augsta iepirkuma cena – tagad nostādījušas “Latvijas pienu” pirmspārdošanas stadijā, bet kooperatīvu “Trikāta” – maksātnespējas situācijā.

No šī izriet trīs rūgtas mācības.

Pirmā. Nedrīkst piena piegādātāji paši sēdēt rūpnīcā un pieņemt pienu par cenu, par kādu vēlas. Uldis Krievārs vada gan kooperatīvu “Trikāta”, gan “Latvijas pienu”, Raimonds Freimanis bija direktors gan “Trikātas” kooperatīvā, gan rūpnīcā vienlaikus. Jānodala rūpnīcas menedžments no piegādātāju interesēm. Kooperatīva “Valio” zemnieki ne tuvu netiek laisti to 20 rūpnīcu vadībā, kas tam Somijā pieder. Katram jādara savs.

Otrā. “Jaunās Jelgavas piena rūpnīcas mērķis ir zemniekiem piederoša pārstrādes uzņēmuma izveide,” pirms četriem gadiem, ieliekot pamatakmeni, teica Uldis Krievārs. Šodien neviens no 600 dibinātājiem zemniekiem pienu uz savu rūpnīcu neved… Tagad vienīgais, kas iestājas par to, lai tas paliktu Latvijas zemnieku uzņēmums, ir… graudkopības kooperatīvs “Latraps”. Tā ģenerāldirektoram Edgaram Ružam vienīgajam ir reāls piedāvājums atpirkt “Trikātai” piederošo kontrolpaketi, bet Krievārs daudznozīmīgi kaulējas, ka ir “citi labāki piedāvājumi”. Taču viņš un ministrs Jānis Dūklavs ir piemirsuši, ka, rūpnīcu dibinot un dodot valsts galvojumu, ir noteikts, ka tā drīkst piederēt tikai Latvijā reģistrētam kooperatīvam.

Trešā. Piena iepirkuma cenas noteikšana. Ja to dara kā iepriekš “Trikāta”, tad vai nu produkcija paliek noliktavā, vai parādi zemniekiem. Ja to veic valsts un, lauksaimnieku aicināta, nosaka minimālo cenu, tad tai jākompensē pārstrādātājam produkcijas pārdošanā neiegūtais. Tas ir nereāli.

Latviešiem ir tāds ticējums: ja piens vārot ielīst ugunī, tad govīm pupi sasprēgā. Šajā piena lopkopjiem smagajā situācijā emocijas un piens līst pāri trauka malām, ka čūkst. Eiropas Komisijai glābšanas riņķim nekavējoties jāiedarbina kompensāciju mehānisms. Taču vienīgā izeja ilgtermiņā ir jauni noieta tirgi ārpus Latvijas sieram, jogurtam un saldējumam, nevis pulverim.

Pievienot komentāru

Komentāri (41)

  1. Man kādreiz skolā mācija ,ja saražo preci par maz ,tad cena ceļas un citi metas šo preci ražot ,lai pelnītu ,tad prece atkal ir par daudz ,cenas krītas un ražošanu samazina ,atkal cenas ceļas un tā uz priekšu ,tagad skaidrs ka piena par daudz ,daļai ražotāju jāpārtrauc ražot un cenas atgriezīsies. Vēl bija labs raksts ,ja privātais orientējas tikai uz Krievijas tirgu un tas tirgus pazūd ,vai nodokļu maksātājiem jātērē nauda lai glābtu ,šo ražotāju ,kurš neadekvāti savu biznesu izvelējies ,lai bankrotē.

    • Viss jau Tevis teiktajā ir taisnība ir tikai viens bet-kopā ar ražošanas samazinājumu iznīkst Latvijas lauki un lauku dzīvesveids. Tas nav normāli, ka 50% valsts iedzīvotāju dzīvo 1 pilsētā.Mūsu kooperatīva biedriem pērn bija brauciens pa Bavāriju un atklājās interesanti fakti: šajā Vācijas pavalstī vidējās piensaimniecības lielums ir 11,2 ha ar 9-10 slaucamajām govīm. Latvijā saimniecība ar 50-60 galvām ir sīksaimniecība-Vācija jau lielfermas statuss.Doma tāda:Vācijā cenšas lai uz laukiem būtu dzīvība, Latvija iet uz 5-6 lielfermām bet pārējie lai pārvācas uz pilsētām( tā it kā tur darbu pakaļ mestu)..skumji

  2. kopš Latraps ienāca rūpnīcā pieninieki vairs samaksu par pienu nesaņēma.Kā to var saprast ka Latrapam rūpnīcā pieder ~19%,bet Trikātai ~53.66% toni rūpnīcā nosaka Latraps.’Mēs sen no Latvijas piena nesaņemam samaksu par pienu.Pirmā kas būtu jāatlaiž no darba ir direktore Skudra.Sapulcēs tikai pasakas vien stāstīja.Nav māksla vadīt uzņēmumu,ja par pienu nemaksā.

  3. Kur var nopirkt piena pulveri mazāk par 25 kg?

  4. Un tik ražo,bet nopirkt nevar! Atbildēt

    Kas par problēmu? Sāciet beidzot tirgot pārtikas veikalos tepat Latvijā ražoto piena pulveri,kuru iedzīvotāji nekur nevar nopirkt! Tas taču,atšķirībā no piena,neskābst un nesarūgst!Un grāvjos nav jāizber!

  5. Pienam-Grieķijas 6,8% PVN likmi! Atbildēt

    Kāmēr pienam un maizei pastāvēs 21% mākslīgais uzcenojums,nekas labāks arī nav gaidāms!

  6. Jāsamazina,ka visā pasaulē,superaugstais nodoklis pārtikas produktiem,kas Latvijā tiek pielīdzināti luksusa precēm un aplikti ar tik pat augstu nodokļa likmi!

  7. bet mūsu pagasta Lata bodē no sestdienas līdz otrdienai piena prakktiski nav. Nepieved. Parādās tikai otrd. pēc pusdienas.

  8. А ума не хватает требовать отмены санкций против России?

  9. Stāsta, ka uz planētas “Zeme” esot pārtikas trūkums, esot valstis kurās cilvēki cieš badu!?!

  10. Nekur nelasu par fjučeru kontraktu tirdzniecību Latvijas zemnieku kooperatīvu interesēs,Kaut kas ir pazibējis dažās Latrapss intervijās izsakot šo problēmu ar vārdiem – treiders tirgo. Tirgo virkne mūsu lielbanku .bet ne zemnieku interesēs. Jātirgo ir zemnieku kooperatīva speciāli apmācītiem (4-5 gadi Kanadā ,ASV,Lielbritānijā) cilvēkiem un tikai kooperatīva interesēs. Bieži aprakstītie varianti ir tirdzniecība kāda interesēs ienākuma sadales proporcijā ,tirgonim 40% ,īpašniekam 60%,kooperatīvā šī proporcija varētu būt reālās motivācijas līmenī 20 : 80 .Jāpēta un jārēķina. Un vēl . Latvijas zemnieku kooperatīvu likstas rāda,ka pienācis laiks uzturēt savu analītiķi ,rakstā minētie piemēri par vadītāju lēmumiem , liecina par emocijām ,bet ne matemātiski precīziem lēmumu izvērtējumiem.Vadošajās un veiksmīgajas firmās ir gan analītiķi ,gan algoritmu izstrādātāji.Tādas ir mūsdienas.

  11. Rakstā tikai daļēja taisnība .Protams ,zemnieks nav rūpnieciskais ražotājs ,bet kooperatīvs mierīgi tāds var būt. Problēma ir zemes bankas trūkums ,tai arī jābūt kooperatīvai ,bez lielbanku biznesa uzstādījumiem. Kooperatīva banka šobrīd būtu arī sarežģīta lieta ,jo lielkapitāls rēķina pilnīgi citādāk ,tā uzstādījums ir maksimāli ātri grozīt finansu resursa masu un tas faktiski nemaz nav ieinteresēts investīcijās kuru atmaksāšanās termini ir 5-10 gadi .Teikto pierāda pasaules biržu statistika kas uzrāda faktu ,ka mūsdienās akciju paketes tiek turētas dažas dienas ,pat stundas ,bet ne gadus kā tas bija vēl 80-jos gados.Jelgavas rūpnīcas problēma ir apgrozāmo līdzekļu reālas masas trūkums,siers noliktavās ir,bet tas jānogatavina 3-6 un vairāk mēnešus. Zemnieku kooperatīvā banka varētu turēt šos un citus krājumus ,teiksim ,līdz 1-2 gadiem. Piemērs no citas nozares. Japānā darbagaldu būvei kredīts 7-9 gadi ar likmi ,neticēsiet, 0,1%gadā ,Vācijā maksimāli 2%,Krievija 9-11% un nekonkurētspējīgi darbagaldi. Ir vērts lasīt ,domāt ,rīkoties.

  12. Vasarā dzīvojam laukos , ap 50 km no Rīgas. Pienu, biezpienu , krējumu pērkam vietējā veikalā, fasētu, piena kombināta ražojumu. Vienkārši mūsu apkārtnē nav vairs nevienas govs, lai gan agrāk katrā sētā bija pat vairākas.

  13. Vispirms paskataties kā piena lopkopji dzīvo un tad spriediet par cenām,visjaunākās tehnikas,vieglie auto-ne tie vecākie sliktākie.Tā kā ja saka ka ražošanai gals ar galu tad es nezinu kā tas var būt,

    • Nevajag vispārināt. Mums apkaimē ir gan tādi, kuriem ir 40 govis, gan tādi, kam ap 200 slaucamajām. Nevienam nav nekādu jaunu mašīnu. Noskrējušies, noplēsušies, dzīvo no kredīta līdz kredītam. Visi cer, ka tagad uzcels, uzstutēs saimniecību uz kājām un bērniem būs labāka dzīve.

    • Noķert Tevi un iedot kārtīgi bietē-nejauc piensaimniekus ar graudkopjiem.Mazajiem un vidējiem nav tās ”krutās” tehnikas. Pats personīgi savām 33 galvām visu sapļāvu ar t-40 un 1,65 metru ”roteni, sakasu ar lietotu Dobilas-3 bet presi kā pakalpojumu paņēmu no drauga. Draugs arī sagatavoja 130 lielos ruļļus skābbarības(sēti zālāji). Braucu ar 16 gadus vecu autiņu un esmu parādā čomam(graudu audzētājs)par spēkbarību, tāpat parāds ir sēklotājam un draugam par skābbarību un siena presēšanu.Kopējais mīnuss ap 2700 eiro..tas nerēķinot degvielu, rezervesdaļas..tā lūk ”šikarna” dzīvojam.

  14. Ļoti patiesi un kompotenti uzrakstīts.

  15. Tieši tā! Samaziniet pārtikai- savējiem ražotājiem PVN likmi, tikko biju Vācijā, viņiem veikalā piens maksā 1.litrs ap 0.45 centi, bet cik zinu, tad iepērk no zemniekiem pa krietni augstāku summu, nekā pie mums. Bet viņi izmanto to, ko ES atļauj – samazināto PVN likmi, kas viņiem ir 7%. Arī budžets pildīsies straujāk, jo pēc visiem ekonomikas pamatprincipiem pie zemākas cenas, varēs atļauties nopirkt vairāk utttttt

    • jā, jā …samaziniet pvn likmi un samazināsies pvn likme zemniekam… nūjai ir divi gali

    • Randy, BR-Deutschland & Latvia, EU Atbildēt

      Alexa,
      nu pastaastiet, cieniitaa, kuraa veikalaa Vaacijaa piens litraa maksaa 0.45€. Interesanti. Frankonijaa dziivoju jau 17 gadus. Tajos veikalos, kuros iepeerkos – Edeka, Real, Kupsch, Aldi – labs pienss visu laiku ir bikinj virs 1€ litraa. Ir arii nedaudz zem – bet tie ir vai nu nocenotie (tuvu terminja beigaam) vai arii baigi negarshiigie. Par juusu mineeto cenu piena Dienvidvaacijaa NAV!

  16. Sarmas koment pilnīga taisnība Nu jau pieninieki metas uz gaļas lopu audzēšanu

    • Redz, ar tiem gaļiniekiem arī visādi…. Pārorientēties uz gaļas audzēšanu nevar tik ātri kā gribētos. Lai sāktu kaut ko pelnīt no gaļiniekiem, jāpaiet vismaz 4 gadiem. Tas, ka piena govis sēklojam ar gaļiniekiem, tas ir tikai tāds kabatas naudas pasākums. UN, kas zin, vai pēc pusotra gada, kad noturi to gaļas krustojuma bulli, vai saņemsi normālu summu? Viss ir kaut kā aizgājis ne tur kur vajag. Ar Krievijas embargo Latvijas valdība iebrauca auzās. Vajadzēja apzināt rūpnīcas, uzņēmumus, kas strādā pa tiešo ar Krieviju, vai būs labi, ja pēkšņi produktus nepiegādās lielai valstij… Bet – esi ticis vilku barā – gaudo līdz! Es par Eiropas Savienību.

  17. Kādēļ pienu liet mēslu cisternās? Atbildēt

    Deviņdesmitajos gados,pienu piena cisternā,zemnieki Rīgā tirgoja pie manas piecsstāvu paneļu mājas! Labprāt,to pirktu arī šodien!

  18. Lai man pasaka piena pircēji kā viņi aprēķina samazināto piena cenu .ja saka .ka visas noliktavas ir pilnas ar produkciju ? Kadi ir tie kritēriji ?

  19. Piena nozaree pilniigs bardaks, javeidoo tiesaa pardosana, nevis jabararo visi parpirceji un starpnieki.Piena kvotas te izdomajusi, bez liekezu armijas visu pienu varetu pardot un par pircejam pienemamu cenu.Bet mes tik klanamies ES.Kauns par tadu valdiibu.

  20. Ar piegādi tieši pircējam,nevis starpniekam,varētu pārdot arī par 50 centiem!

    • Varētu pārdot pa tiešo, bet – vispirms ir jāiziet elle un uguns caur birokrātijas gaļmašīnu( PVD un citas instances) un tad jau arī visa gribēšana pāriet.

  21. Zemnieki paši sev noteica piena cenu? Kādas muļķības!!! Vienkārši mūsu valstī valda viens vienīgs bardaks un bezatbildība sākot ar vissīkāko ierēdni līdz ministriem ieskaitot. Vēlreiz jautāju ar ko nodarbojas mūsu Tirdzniecības veicināšanas padome? Kur ir viņas darba rezultāts? Veikalā piens maksā 4 reizes dārgāk kā saņem zemnieks. Tāds ir viņu darba rezultāts.

  22. PVN svarīgāks par "Vienotības" iemīļoto IKP! Atbildēt

    Trešajā nabadzīgķajā ES valstī Latvijā,PVN likme ikdienas pārtikai otra augstākā pasaulē un 3,5 reizes augstāka nekā Briselē,Amsterdamā un Lisabonā! Samaziniet to! Un pienu nevajadzēs liet grāvī!

  23. nodoto pienu atbalsts bija visiem kvotas turetajiem .Ar so gadu maksas par govim kam parraudziba .Lidz ar to dala lauksaimnieku nesanems neko .Vai no valdibas puses pareizi?

  24. Internetā cilvēki viens otram jautā,kur var nopirkt piena pulveri? Kurš ir atbildīgs par šo Latvijā mākslīgi radīto deficītu?

  25. Kāpēc,Dūklav,piena pulveris nav nopērkams pārtikas veikalos? Atbildēt

    Lai piena pulvera iepirkuma cena nekristos uz pusi,pārdodoet piena pulveri pārtikas veikalos,nevis tikai vairumtirdzniecībā!

  26. Rosinātāji apklusuši? Kāpēc? Atbildēt

    Latvijas 21% PVN likme piena un citiem pārtikas produktiem patiešām ir jāsamazina! Kā jau rosināja Straujuma un Dūklavs! Jāsamazina līdz Polijas 5%,lai iedzīvotāji pārtiku pirktu tepat- Latvijā,nevis nedēļas nogalēs Polijas pierobežas veikalos,sildot Polijas,nevis Latvijas ekonomiku! Lai Polijas piena produkti neizkonkurētu mūsējos Latvijas veikalos! Vai tiešām vēl nepielec?

  27. Es neticu tai krīzei , tas viss ir izdomājums . Ja patiesi būtu krīze , tad manu un daudzu citu pienu neņemtu un pateiktu — liec kur gribi . Tas viss ir dažu Vaļu privelēģijas kā gribu tā maksāju .

    • pienu pieņem , bet… jautājums ir par to , cik zemniekam maksā. neesmu lielzemniece, vien 2.5-3 t dekādē sanāk . un cena? bija 0.17 EUR, turpmāk līdz 0.16. daudz/ nē , ļoti maz . šī cena nestimulē darbam , jo kvalitātes prasības ir augstas.

  28. ka ir jāražo piena produkti,nevis izstrādājumi,un vēl,kur tad ir tās pazeminātās cenas,ja jau piens kaut grāvī jālej? Pārdodiet tos lētāk,par lietuviešiem un igauņiem un mēs pirksim un ēdīsim daudz!

  29. Tur gan ir taisnība,ka lielie vaimanātāji un draudētāji ceļ jaunas fermas un vēl iemanījušies strādāt ar peļņu! Kā tas nāk??? Kāpēc vispār muti dzisināt un solīt,ka,ja valdība nedomās par palīdzēšanu lopkpjiem,izkaus ganāmpulku… Absurds… Mazais zemnieks kā vilka to savu nastu,tā arī vilks,jo nav jau laika televīzijā bļaustīties,ir jāstrādā… Skumji,ka mūsu ministram ir pie kājas mazie zemnieki un vispār -tas cilvēks nav savā vietā. Vai tad mazums ir dzirdēts no viņa,ka nekas jau nav noticis,zemnieki tikai negrib strādāt!

  30. Varbūt zemnieki netiek laisti kooperatīva ‘Valio” vadībā, bet toni, ko un kā kooperatīvam darīt gan viņi nosaka – tas nu ir kooperācijas pamatprincips. Citādi jau nav jēgas, ka kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem. Otrkārt – tieši cenas noteikšana ir pašu zemnieku rokās, bet tādēļ viņi nedrīkst tā vienkārši pamest kooperatīvu cenas dēļ, jo atbildībai ir jābūt abpusējai. Ja tu iestājies tādā kooperatīvā, tad to pametot tev draud sankcijas – tā būtu jābūt līgumā. Pazeminoties piena pulvera cenai, uz to rūpnīcai un kooperatīvam vajadzēja operatīvi reaģēt un pārstrukturēt ražošanu uz kādu ienesīgāku vai nišas produktu. Tas bija kooperatīvam savlaicīgi jāpieprasa no rūpnīcas izpilddirektora. Tas tikai rāda, ka arī kooperatīvā strādāt neprotam un arī citu valstu pieredzi šinī jautājumā ignorējam.

  31. MŪSU VALSTĪ MINISTRI NAV PRATUŠI BŪT SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ, JO NAV SAVAS MINISTRĒTĀS NOZARES SPECIĀLISTI!!!!!! ARĪ DŪKLAVS TĀDS NEVARĪTIS UN LEMPIS VIEN TIK IR!!! VIŅŠ NAV GATAVS PILNĪGI NEKAM, JO LAIKAM NEPĀRZIN LAUKSAIMNIECĪBU KĀ BŪTU BIJIS VAJADZĪGS!!! KUR IR ILGTERMIŅA PLĀNS?????????????? ES NAV KO MUTĒ SKATĪTIES!!! JĀDARBOJAS PAŠIEM UN MINISTRIJAI JĀSĀK BEIGT TRACINĀT LATVIJAS LAUKSAIMNIEKUS UN LOPKOPJUS!!! JĀSTRĀDĀ, MĪLĪŠI, GAN ŠEIT, GAN ES BRISELĒ!!! CŪKU MĒRIS ARĪ PALIKA KĀ JAUTĀJUMS NEPADARĪTS LĪDZ GALAM!!! BARDAKS VISUR!!!

  32. Varbūt Latvijas zemnieki varētu piedāvāt savu pienu LV stratēģiskajam partnerim ASV?

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+