Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Ieteikumi pupu audzēšanā lopbarībai

lauku_pupas2

“Kāda ir izsējas norma uz hektāru lauka pupām jeb tā sauktajām cūku pupām? Kāda ir ražība, kur iegādāties sēklu? Cik tā varētu maksāt viena hektāra apsēšanai?” Pēteris Launkalnē

Lauka pupu graudi ir ļoti labs proteīna avots (satur 22–35% olbaltumvielu). Mājdzīvniekiem izbaro sasmalcinātas, ūdenī izmērcētas pupas vai to miltus.

Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Apšusala” īpašnieks Raitis Bārbals, kurš nodarbojas gan ar lopkopību, gan augkopību, šķirni ‘Lielplatones’ sēj, lai iegūtu divkāršu labumu – lopbarību un nodrošinātu augsnes auglību. Neizmantojot minerālmēslus, viņš no hektāra iegūst aptuveni 3 tonnas ražas. Saimnieks secinājis, ka lauka pupas ir labs priekšaugs ziemas kviešiem. Pēc pākšaugu novākšanas saknes ar gumiņiem un uzkrāto slāpekli paliek augsnē kā rezerves barības viela nākamajiem augiem. Izsējas norma ir 230–250 kg/ha tīrsējā. Sēklu ieguvei pupas vāc, kad tās vairs nevar pārkost. Pēc zemnieka teiktā, 1 ha lopbarības pupu sējuma ierīkošana viņam izmaksājot vidēji 228–242 eiro (160–170 latu).

Zemnieku saimniecībā “Kotiņi” lauka pupas audzē jau vairāk nekā desmit gadu, patlaban tās aizņem 250 ha. Sēklaudzētājs, saimniecības īpašnieks Aldis Ločmelis par labāko atzīst šķirni ‘Fuego’. Tā ir samērā agrīna, ražīga, ar rupjām sēklām un labu veldres noturību. Ražība gan nav stabila un dažādos gados atšķiras, bet no hektāra var iegūt vidēji 2,5–5 tonnas (viss atkarīgs no sējas laika un laika apstākļiem).

A. Ločmelis uzsver, ka ļoti svarīgi lauka pupas iesēt pēc iespējas agri (aprīļa beigās, maija sākumā). Pēc sēklu iestrādes augsne jāpieveļ, lai nodrošinātu pietiekamu mitrumu sadīgšanas laikā. Pārāk vēlu sēt nav ieteicams, jo sausā pavasarī pupas dīgst nevienmērīgi. Uz vienu kvadrātmetru audzētājs izlieto 35 dīgstošu sēklu, kaut gan pupas var sēt arī biezāk – līdz 50 sēklu uz kvadrātmetru. Tomēr “Kotiņu” saimnieks to nedara, jo karstās, sausās vasarās pākšaugu raža neatkarīgi no izsētā sēklu daudzuma tāpat ir ļoti zema. Augšanas periodā pupām vajag daudz mitruma, un, ja tā trūkst, pupas neveido pākstis. Protams, lielākai ražai nepieciešams arī papildmēslojums, svarīgi ir nodrošināt sēra, kālija, fosfora mēslojumu.

Kur var nopirkt sēklas


› SIA “Latvijas šķirnes sēklas’’ (Rīgā, Struktoru ielā 14) pašlaik ir pārdošanā no Polijas ievestas lauka pupu ‘Granit’ sēklas. Cena – 0,92 eiro kilogramā, sēklas fasētas 25 kg maisos. Izsējas norma ir 200–250 kg/ha jeb 50–55 sēklas uz kvadrātmetru. Šķirne agrīna, izturīga pret veldri. Ražība 4–5 t/ha. Graudos ir augsts proteīna saturs (ap 28%).

› SIA “Baltic Agro” (Rīgā, Lielirbes ielā 32a) tirgo šķirnes ‘Fuego’ C2 ataudzējumu. Sēklas piedāvā 25 kg un 500 kg fasējumā.

› SIA “Scandagra Latvia” (Beverīnas novada Kauguru pagastā) pārdod lauka pupas ‘Granit’ (25 kg maisos), ‘Julia’ (zviedru šķirne, ko plaši audzē Skandināvijā; piemērota bioloģiskajām saimniecībām, bet jāņem vērā, ka raža nebūs augsta – ap 1,5 t/ha; sēklas fasētas 500 kg maisos), ‘Columbo’ (jauna dāņu šķirne, kas izceļas ar augstu ražas potenciālu – līdzvērtīga šķirnei ‘Fuego’; fasēta 25 kg maisos). Sēklas maksā 850 eiro par tonnu (bez PVN).

› LLU aģentūrā “Zemkopības zinātniskais institūts” (Skrīveru novadā) nelielā daudzumā (līdz 100 kg) var iegādāties Lietuvā izveidotās šķirnes ‘Ada’ sēklas vidēji par 0,60 eiro kilogramā.

› Zemnieku saimniecībā “Kotiņi” (Viļakas novada Šķilbēnu pagastā) nākampavasar pēc iepriekšēja pasūtījuma varēs nopirkt sertificētu sēklas materiālu šķirnēm ‘Fuego’ un ‘Laura’ (saimniecībā šo šķirni audzē tikai otro gadu, tāpēc vēl grūti spriest par ražību).

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+