Ekonomika
Darbs un nauda

Ir bankas, kurām nepieciešama stingrāka pieeja. INTERVIJA ar FKTK vadītāju Santu Purgaili2


Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile: “Noteiktās aprindās pēdējos gados bija izveidojusies nesodāmības sajūta, un publiski izteiktie paziņojumi par tagadējo lietu sakārtošanu ne vienmēr atbilst faktiskajai realitātei. Dažu kriminālprocesu novešana līdz loģiskam iznākumam palīdzētu pārmaiņām šajā jomā.”
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile: “Noteiktās aprindās pēdējos gados bija izveidojusies nesodāmības sajūta, un publiski izteiktie paziņojumi par tagadējo lietu sakārtošanu ne vienmēr atbilst faktiskajai realitātei. Dažu kriminālprocesu novešana līdz loģiskam iznākumam palīdzētu pārmaiņām šajā jomā.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas finanšu sistēmas uzraudzība uzticēta jaunam vadītājam – Santai Purgailei. Kā slaucīs “jaunā slota” un kādu mantojumu atstājuši priekšgājēji, par to saruna ar viņu.

 

Esat jauns cilvēks finanšu tirgus uzraudzības jomā un spējat paraudzīties uz visu ar svaigu aci. Kā vērtējat jūsu priekšgājēja atstāto mantojumu?

S. Purgaile: Runājot par mantojumu, pirmkārt jārunā par komandu. Lielākā daļa Finanšu un kapitāla tirgus un uzraudzības komisijā (FKTK) strādājošo ir profesionāli cilvēki, kas, nenoliedzami, ir daudz padarījuši savas atbildības jomās. Motivācija, iesaiste un redzējums gan vēl jāizvērtē, tam laika nav bijis. Kopumā komandas ziņā situāciju vērtēju kā labu, taču tas nenozīmē, ka nebūs vajadzīgi zināmi uzlabojumi.

Ja runājam par situāciju finanšu tirgus uzraudzības jomā, tad, nenoliedzami, ir ļoti daudz padarīts likumdošanas un citu normatīvo aktu sakārtošanas ziņā. Tagad svarīgākais – šie dokumenti jāievieš dzīvē, jāsaprot, kā tos pareizi piemērot. Par to šobrīd notiek diskusijas starp FKTK, nozari un pārējām valsts institūcijām. Jau šodien man ir tikšanās ar nozares pārstāvjiem, lai diskutētu par to, kur, iespējams, dažas skrūves ir “pārvilktas” un jāmaina pieeja.

 

Vai tas būtu jāsaprot kā mājiens, ka kaut kādos finanšu tirgus regulējuma jautājumos pašreizējā pieeja ir pārāk stingra un tā būtu jāmaina uz mīkstāku?

Drīzāk runa ir par esošo noteikumu interpretāciju. Nevar apšaubīt likumu un citu normatīvo aktu mērķi dot starptautiskajai praksei atbilstošu regulējumu. Taču vienmēr pastāv problēma, kā šos noteikumus piemērot reālajā dzīvē. Vajadzīgs skaidrojošais darbs, nepieciešama uz konkrētiem piemēriem balstīta rokasgrāmata, kā rīkoties tajā vai citā situācijā.

Tomēr vēl pirms iecelšanas amatā jūs esat izteikusi apgalvojumus, ka naudas atmazgāšana caur Latvijas bankām joprojām turpinās un tas ir jāpārtrauc, ko varētu iztulkot kā tieši pretēju ziņu – ka “skrūves” jāpievelk vēl vairāk. Kā tad īsti ir?

Ja runājam par bankām Latvijā, tad jāsaprot, ka tās ir ļoti dažādas. Tas, kas šobrīd izdarīts – veikta risku novērtēšana un banku klasifikācija atbilstoši riska pakāpei, ko rada to biznesa modeļi.

Ir tādas bankas, kas šobrīd ir izdarījušas visu un vēl vairāk, lai novērstu jebkādus riskus un atbilstu likumam. Šajos gadījumos, iespējams, ir nepieciešams skaidrojošais darbs, lai banku pieeja būtu saprātīga un ekonomika un pilsoņi iedzīvotāji neciestu no pārspīlējumiem. Un pastāv otras banku grupa, kur, iespējams, vēl nav izdarīts pietiekami un nepieciešama stingrāka pieeja.

 

Bet naudas atmazgāšana Latvijas bankās turpinās vai ne?

Šobrīd notiek vairākas pārbaudes. Pirms to pabeigšanas negribētu izteikt subjektīvus viedokļus, ko varbūt varēju atļauties pirms iecelšanas amatā.

 

Šis gan nebija vienīgais jūsu skaļais paziņojums, otrs bija par nepieciešamību pārskatīt “ABLV Bank” likvidācijas procesu. Ņemot vērā, ka tobrīd nebijāt amatā un jums nevarēja būt FKTK pieejamās informācijas, balstoties uz kādiem faktiem vai liecībām, šie apgalvojumi tika izteikti?

Esmu gan visās intervijās minējusi, ka “ABLV Bank” likvidācijas procesa pārskatīšana nav mans pašmērķis. Nenoliedzami, šī lieta šobrīd ir uz mana galda un tiks izvērtēta un apspriesta ar visiem šajā procesā iesaistītajiem.

Taču šobrīd manā rīcībā esošie fakti liecina, ka minētās bankas likvidācijas process notiek stingrā regulatora uzraudzībā, ir radīta metodoloģija, pie kuras visas puses pieturas. Vienlaikus katru nedēļu tur ir atrodama informācija, kas ir jāizvērtē.

Kopumā – šobrīd pieejamā informācija neliecina, ka būtu nepieciešamība fundamentāli pārskatīt likvidācijas procesu.

 

Vairākas bankas, kas neietilpst “lielajā četriniekā”, nesen publiski paziņoja, ka būtu laiks pārskatīt atšķirīgos, reizēm pat divas reizes lielākos kapitāla pietiekamības rādītājus, kas bremzē vietējo kreditēšanu. Savulaik šīs atšķirības tika ieviestas tieši saistībā ar palielināto risku, ko radīja darbs ar NVS izcelsmes nerezidentu kapitālu. Šī biznesa vairs nav. Vai piekrītat, ka pienācis laiks rādītāju pārskatīšanai?

Vispārināt te nevarēs, būs jāpieiet individuāli. Katra banka izpilda izvirzītās prasības individuālā tempā, tādēļ arī kapitāla pietiekamības prasības būs jāvērtē individuāli. Taču tām bankām, kas izpildījušas prasības par risku samazināšanu, samazinājušas augsta riska darījumus līdz prasītajam līmenim, kapitāla pietiekamības prasības jau tiek samazinātas, un šis process turpināsies arī nākotnē.

 

Amatpersonas saka, ka ir paveikts liels darbs FATF un “Moneyval” prasību izpildē un ir pamats cerēt, ka Latvija nenonāks ne “pelēkos”, ne citas krāsas sarakstos. Piekrītat?

Piekrītu, ka paveikts liels darbs un tajā bijušas iesaistītas daudzas institūcijas. Ja salīdzina, kā mēs izskatījāmies šajā ziņā pirms pusotra gada un tagad, tad faktiski jārunā par divām dažādām valstīm. Šobrīd pats svarīgākais ir jauno noteikumu ieviešana reālajā dzīvē – lai gan daudz kas ir padarīts, laika pierādīšanai, ka jaunie noteikumi patiešām darbojas, ir bijis nepietiekami. Ir ļoti svarīgi runāt ar tiem, kas vērtē šo progresu, iedvest viņiem mūsu pārliecību, ka jaunie noteikumi darbosies, kā paredzēts.

 

Izklausās pēc hipnozes seansa. Ja pareizi saprotu, visai būtisks elements, vērtējot to, cik sekmīgi jaunie noteikumi tiek ieviesti dzīvē, būs jautājums par vairāku pārkāpēju, baņķieru un citu, notiesāšanu. Vai šis uzskats ir pamatots?

Jā, ir pamatots. Uzskatu, ka pēdējos gados noteiktās aprindās bija izveidojusies nesodāmības sajūta un publiski izteiktie paziņojumi par tagadējo lietu sakārtošanu ne vienmēr atbilst faktiskajai realitātei. Dažu kriminālprocesu novešana līdz loģiskam iznākumam palīdzētu pārmaiņām šajā jomā.

 

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa nesenā sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsvēra, ka galvenie finanšu noziegumu riski šobrīd jāmeklē nevis bankās, bet vidē ap tām – grāmatvežu un advokātu birojos, nekustamā īpašuma darījumu jomā, valūtas maiņas birojos un maksātnespējas administratoru darba laukā, kā arī uzņēmējdarbībā. Vai piekrītat šādam viedoklim?

Lielā mērā. Lielākā daļa no jūsu pieminētajiem pēdējā laikā padarīti par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem; bankas vairs nav vienas pašas atbildīgas par notiekošo. Balstoties uz savu pieredzi darbā ar uzņēmējiem, varētu vēl piebilst, ka daudzi pārkāpumi nav apzinātas ļaunprātības, bet gan nezināšanas sekas. Lai to novērstu, ļoti daudz jāpadara tuvākajā laikā komunikācijas un skaidrojumu skaidrošanas jomā.

Vēl pirms dažiem gadiem juridiskais birojs ar labu vārdu varēja zīmēt visādas koncernu shēmas, kā paslēpt dažādus aktīvus, uzņēmējs šādā situācijā parasti uzticējās speciālistiem, ka viņi zina, kā visu izdarīt likuma ietvaros. Šī pieeja un uzticēšanās ir izrādījusies kļūda, turklāt ne tikai Latvijā. Vide mainās visā pasaulē. Tas vairs nav ok.

Šobrīd ir tā – jo skaidrāks un caurspīdīgāks ir biznesa modelis, jo labāk saprotami patiesā labuma guvēji – jo vieglāk strādāt. Jo shēmas sarežģītākas – jo arvien grūtāk. Tādēļ šobrīd uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka jādodas atpakaļ pie vienkāršiem un saprotamiem biznesa modeļiem, atbrīvojoties no sarežģītajām shēmām.

Tas, kas šobrīd vēl trūkst – rokasgrāmata vai mājaslapa, kurā būtu konkrēti piemēri, kas skaidrotu, no kādām shēmām un risinājumiem uzņēmējdarbībā vajadzētu izvairīties, lai neiekļūtu paaugstināta riska grupās. Tāda būtu tuvākajā laikā jāizveido. Zinu gadījumus, kad tikai viena piegādātāja nomaiņa palīdzējusi uzņēmējam izkļūt no riska zonas.

 

Izklausās aizdomīgi vienkārši. Viena mājaslapa, viena piegādātāja nomaiņa – un viss darīts…

Sarežģītās lietas citreiz ir ļoti vienkāršas. Esmu strādājusi ar uzņēmējiem un varu teikt, ka vairumā gadījumu nekāda raķešu zinātne pārmaiņām nav vajadzīga. Bieži vien jāizdara elementāras lietas. Esmu pietiekami daudz runājusi ar uzņēmējiem, un parasti ir skaidri redzams, ka viņi bieži vien nav gribējuši neko pārkāpt, bet apkārt ir bijuši dažādi gudri konsultanti, kas viņus iedzinuši lamatās. Taču jāatbild par to būs nevis konsultantiem, bet uzņēmējiem pašiem.

 

Politiskajā un finanšu vidē pastāv sentiments, ka Latvija ir netaisnīgi cietusi vairāk par to, ko darīja visi Eiropā – nodarbojās ar šaubīgiem naudas pārskaitījumiem. Piekrītat?

Var piekrist, ka vide visur pirms dažiem gadiem bija atšķirīga – citur vairāk, citur mazāk. Tāpat var piekrist, ka, iespējams, ģeogrāfisku un ģeopolitisku iemeslu dēļ Latvija bija viena no pirmajām, kur nācās veikt radikālas pārmaiņas. Tomēr uz to var paskatīties arī kā uz konkurences priekšrocību nākotnē – tad, kad to nāksies darīt visiem citiem, mēs jau būsim to paveikuši.

 

Ir aktualizējies jautājums par Latvijas Bankas (LB) un FKTK atkalapvienošanu. Atbalstāt šo ideju vai ne?

Mana nostāja ir drīzāk pozitīva. Koncentrējot labākos spēkus vienuviet, manuprāt, spēsim paveikt vairāk. Tomēr būtu svarīgi izanalizēt, kādu apsvērumu dēļ banku uzraudzību savulaik atdalīja no LB un vai šie apsvērumi ir zaudējuši savu nozīmi.

 

Nobeigumā – politnekorekts jautājums. Klīst noturīgas runas, ka kāds no nesen atbrīvotās FKTK vadības apmeklējis ārvalstu vēstniecības, acīmredzot konsultāciju dēļ, biežāk nekā būtu pieklājīgi, radot šaubas par to, ka FKTK darbība ir neatkarīga un neietekmējama un pirmkārt – Latvijas interesēs. Vai plānojat turpināt šādas vizītes?

Saistītie raksti

Kas kur ir staigājis agrāk – nezinu, taču nodrošināšu, ka turpmāk šāda staigāšana vairs nenotiek, bet notiek darbs savas valsts interesēs. Mums, protams, ir jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām un citām valstīm, tomēr es kā FKTK vadītāja kalpoju Latvijas interesēm, un tas ir pats svarīgākais.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Ziemassvētku barometrs: Cik cilvēkiem šie svētki nav nekas īpašs un kādus tēriņus plāno pārējie
5 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Eksperiments atklāj, vai cilvēki arvien tic viltus interneta veikalu piedāvājumiem
5 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Pētījums atklāj Latvijas iedzīvotāju naudas krāšanas paradumus
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Urbanovičs: “Saskaņa” neatbalstīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu
10 minūtes
LE
LETA
Dabā
Nokrišņi gan naktī, gan dienā: prognoze sestdienai
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sociologs izsakās, kam būs liela nozīme ārkārtas vēlēšanās Rīgā
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
“Z-Towers” ver durvis žurnālistiem un plāno prasīt aizstāvību starptautiskās institūcijās
15 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Pirmie komentāri pēc Pūces rīkojuma rosināt Rīgas domes atlaišanu 1
3 stundas