Mobilā versija
-2.1°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
12. oktobris, 2015
Drukāt

Purva princeses vedīs zviedriem. Ciemos pie lielogu dzērveņu ražotājiem “Very Berry” (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Lielogu dzērveņu audzētāja un dabisko sulu ražotāja SIA “Very Berry” vadītāja Gundega Sauškina saimnieko Gaujienas apkārtnē. Dzērvenes aug Kalna Purvā un šogad bijusi īpaši laba raža. Tiesa, uznākušais sals apskādējis pēdējo lauku, kas vēl nebija novākts.

Pieprasījums pēc svaigajām ogām ir liels, burtiski “uz izķeršanu”. “Very Berry” saimniece gan zina teikt, ka pieradināti ir arī poļi, kas “vairs negrib mežā iet”. Tieši Polijā pieprasījums pēc šīm ogām ir strauji pieaudzis un “Very Berry” pat nācies šogad atteikt vairākas šo ogu kravas.

Latvijas oga

Vai dzērvenes ir kaprīza kultūra? “Purva princese” – tā šo kultūru raksturo Gundega Sauškina. Kad viņa sākusi saimniekot, ļoti daudz bijis nezināmo, daudz kļūdu pieļauts un tikai pēdējos trīs gadus ir skaidrība, ko un kā darīt. Sākums bija 1997. gadā, kad iedēstīti pirmie trīs hekt­āri lielogu dzērveņu stādu, šobrīd platības sasniegušas jau 20 ha. Kopējā ogu platība ir 38 ha un saimniecībā vēl audzē zemenes, rabarberus, mellenes un avenes. Saimniece audzēšanas gudrības smēlusies pie ASV, Vācijas un Baltkrievijas audzētājiem. Tiesa, ne visi padomi derējuši, piemēram, par dzērveņu mēslošanu ar slāpekli. Pēc mēslošanas lapu bijis daudz un ogas nevienas, tāpēc arī vairs nav mēslojuši. Saimniece priecājas, ka kaitēkļu purvā nav nekādu, līdz ar to nav nepieciešamības tos apkarot. Ogu stādījumiem gan tiek doti nepieciešamie mikroelementi, līdz ar to ogas ir vērtīgākas.

Viņa spriež, ka Latvijas klimats šīm ogām ir ļoti piemērots – “dzērvenei šeit ļoti patīk, šeit patīk arī mazajai mellenītei, bet krūmmellenēm šeit ir mazliet par aukstu”. Dzērvene ir Latvijas oga, tā ir mūsu reģiona oga un es piekrītu Ansim Špatam (dzērveņu audzētājs. – Red.), ka tas ir Latvijas zelts, redzot, kāds ir pieprasījums, ir pārliecināta “Very Berry” saimniece. Tas gan attiecas uz svaigajām, nevis saldētajām ogām, kur esošos tirgus dalībniekus lielākoties izkonkurē ASV un Kanādas ražotāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Izlasīju ar lielu interesi! Prieks par pozitīvām ziņām no mana gandrīz dzimtā novada!

  2. Tiešām prieks par šiem cilvēkiem, kas laukos rada darbavietas un tik enerģiski darbojas! Lai veicas Sauškinu ģimenei, kas rāda priekšzīmi visiem citiem! Lai izdodas rast jaunus tirgus un jaunas iespējas!

  3. Dzirdēju ka tur maz maksā cilvēkiem par lasīšanu.

  4. Personīgi man tās mākslīgas negaršo..varbūt ārzemniekiem tās ir labas.

  5. Labi daudz minerāļi mēsloti

  6. Vaacijaa ljoti iecieniita ir Cranberry sula. Bet taa sastaav no 20% dzeervenju Sulas un 10% aabolu Sulas. Dzervenes var pirkt arii zhaaveetas, uzlabotas ar eljlju un cukuru. Visi produkti no asv..Mans znots teic, ka tur ogas lasot peecappludinaashanas ar mashiinaam.

  7. Visu CIEŅU cilvēkiem, kuri LAUKOS tik enerģiski darbojas …un vēl eksportē Latvijas purva, meža ogas uz ārzemēm…

  8. Varam diktēt cenu- Atbildēt

    nopelnīt uz to, ka citiem neizdevās. Es to saucu par negodīgu biznesu, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie tā, ka dzīve nodiktēs savus noteikumus- atprasīs atpakaļ visu nodiktēto.

    • Iemācies lasīt! Dzērvenes salnās neapsala tāpēc, ka bija laistīšanas sistēma! Guva panākumus tāpēc, ka prata ar laistīšanu novērst ziedu apsalšanu. Prāta spēju izmantošana biznesā nav ļaunums. Pirms komentēšanas iemācies lasīt un nezaudē veselo saprātu!

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+