Ekonomika
Īpašums

Zemi neizmanto, bet tāpat jāmaksā 26


Namu iedzīvotāji (no kreisās) Viktors Ļenčevskis, Vladimirs Zubovs, Tamāra Puga, Arturs Puga un Arvīds Miezis uzskata, ka par zemes nomu spiesti pārmaksāt un ka nevar maksāt pārspīlētas summas, iekams nav noslēgti līgumi un iemērītas viņu namiem reāli nepieciešamās zemes platības.
Namu iedzīvotāji (no kreisās) Viktors Ļenčevskis, Vladimirs Zubovs, Tamāra Puga, Arturs Puga un Arvīds Miezis uzskata, ka par zemes nomu spiesti pārmaksāt un ka nevar maksāt pārspīlētas summas, iekams nav noslēgti līgumi un iemērītas viņu namiem reāli nepieciešamās zemes platības.
Foto – Valdis Semjonovs

Rīgā ap 500 Purvciema mikrorajona daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki prasa zemes īpašniekiem noslēgt ar viņiem atsevišķus zemes nomas līgumus, iebilstot pret mēģinājumu piedzīt no viņiem pārmērīgi lielu maksu par zemi, kuru viņi neizmanto, kā arī parādus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

Viršu ielas 13., Deglava ielas 59. un 61. nama iedzīvotājiem papildu sarežģījumus rada tas, ka zemei zem viņu namiem ir vairāki īpašnieki, viens daudzstāvu nama gals atrodas uz vienam īpašniekam piederošas zemes, bet otrs – jau citam piederošas.

Turklāt zemes īpašnieki gadu gaitā vairākkārt mainījušies. Pēc ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka darījumi vienmēr kārtoti pēc labi pazīstamās shēmas, kas liedz namu iedzīvotājiem izmantot pirmpirkuma tiesības, – sākumā pārdod zemes domājamo daļu, bet dažas dienas vēlāk – pārējo.

Iedzīvotāji pauž gribu vienoties

Namu iedzīvotāji no sarunām ar zemes īpašniekiem par zemes nomu neizvairās. Spriežot pēc viņu vairākkārt sūtītajām vēstulēm zemes īpašniekiem, teju uzprasās paši. Bet, iekams sākt maksāt, prasa noslēgt nomas līgumus ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, iemērīt viņu namiem reāli nepieciešamās zemes platības, kā arī noteikt tām likumā paredzētos saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Man pašam, izstaigājot šā Purvciema mikrorajona namu plašos iekšpagalmus, kur netrūkst citiem īpašniekiem piederošas būves, koplietošanas ielas, arī rodas iespaids, ka šo namu iedzīvotājus grib piespiest maksāt par zemi, kuru ikdienā viņi nemaz neizmanto.

Viršu ielas 13. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Tamāra Puga stāsta, ka, kopš par zemes īpašniekiem kļuvuši Žanete Aščuka un Arturs Solozemnieks, viņiem vairākkārt esot piedāvāts noslēgt zemes nomas līgumus. Bet piedāvājumi allaž esot palikuši bez atbildes.

Tā vietā abi zemes īpašnieki iesūdzējuši tiesā Viršu 13 dzīvokļu īpašnieku biedrību, prasot tai noteikt zemes nomas maksas apmēru 6% no kadastrālās vērtības, kā arī piedzīt parādu par pagājušajiem diviem gadiem, kopš biedrība kļuvusi par šā nama apsaimniekotāju. Ar līdzīgām prasībām zemes īpašnieki vērsušies tiesā arī pret citu namu apsaimniekotājiem.

Spiež maksāt pārspīlētas summas

“Pēc tiesā iesniegtā prasījuma par laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 1. jūlijam Žanete Aščuka pieprasa samaksāt biedrībai, būtībā 36 dzīvokļu īpašniekiem, par zemes nomu 13 222,15 eiro un pievienotās vērtības nodokli (PVN) 2776,65 eiro, nokavējuma procentus par zemes nomas maksas parāda samaksas nokavējumu 744,29 eiro, advokāta izdevumus 1430 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus, kopsummā 
19 272,05 eiro,” atklāj Viršu ielas biedrības valdes priekšsēdētāja.

Kaut arī Arturam Solozemniekam pieder tikai zemes īpašuma domājamā daļa, kuru iznomāt diezin vai ir iespējams, par saviem 19 kvadrātmetriem tiesā viņš vēlas piedzīt ap 45 eiro.

Tamāra Puga uzskata, ka biedrība nemaz nevarot būt atbildētāja tiesā, tāpēc ka dzīvokļu īpašnieki neesot pilnvarojuši to noslēgt nomas līgumu ar zemes īpašniekiem.

“Šīs tā dēvētās piespiedu zemes nomas summas, kuras no mums mēģina izspiest zemes īpašnieki, ir acīmredzami pārspīlētas, tās tiek rēķinātas par platību, kas namam nemaz nav nepieciešama,” uzskata A. Deglava ielas 59. nama iedzīvotāju pārstāvis Viktors Ļenčevskis. “Par 3582 kvadrātmetru nomu mēs, 48 dzīvokļu īpašnieki, līdz šim bijām spiesti maksāt ap 26 000 eiro gadā. Par vienu kvadrātmetru 55 eiro!”

Šo pārspīlēto summu dēļ no agrākā nama apsaimniekotāja – pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” – pakalpojumiem Deglava ielas 59. nama iedzīvotāji atteikušies, tāpēc ka tas bez saskaņojuma ar iedzīvotājiem pats vienojās ar zemes īpašniekiem par nomas maksas apmēru. Kā iedzīvotāji stāsta, viņi vairs nevēlas, ka aiz viņu mugurām noslēdz nomas līgumus par pārspīlētām summām, kuras pēc tam jāmaksā viņiem.

Žanetes Aščukas pilnvarotais pārstāvis un zemes īpašnieks Arturs Solozemnieks apstiprina, ka viņu prasību pret Viršu ielas 13. nama dzīvokļu īpašnieku biedrību tiesā skatīs šā gada augustā. Pirms septiņiem gadiem, kad šo namu vēl apsaimniekoja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Pavadonis”, pret apsaimniekotāju celto līdzīgo prasību tiesa apmierināja. Tāpēc viņš domā, ka pret nama pašreizējo apsaimniekotāju tiesas iznākums būšot tāds pats.

Savukārt novembrī tiesa vērtēs līdzīga satura prasību, kuru zemes īpašnieki vērsuši pret SIA “Latvijas namsaimnieks” (agrāko “Latio namsaimnieks”) – A. Deglava ielas 59. nama apsaimniekotāju.

Arī “Latvijas namsaimnieka” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs stāsta, ka, kopš šo namu apsaimnieko viņi, dzīvokļu īpašnieki nav pilnvarojuši slēgt zemes nomas līgumus ar zemes īpašnieku. To uzņēmuma pārstāvis jau paskaidrojis arī tiesai.

Vienoties neesot iespējams

Zemes īpašnieks un Žanetes Aščukas pārstāvis tiesā Arturs Solozemnieks atzīst, ka ar abu namu iedzīvotājiem vienoties neesot izdevies, tāpēc vienīgais ceļš vedot uz tiesu. Viņaprāt, iedzīvotāju prasība noslēgt zemes nomas līgumu ar katru atsevišķi neesot izdevīga ne tikai zemes īpašniekiem, bet arī pašiem iedzīvotājiem.

“Nomas maksas rēķinu gatavošana katram nama iedzīvotājam atsevišķi to sadārdzinās līdzīgā veidā, kā tie jau sadārdzinājušies tiem daudzstāvu namu iedzīvotājiem, kuri nolēmuši norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nevis ar apsaimniekotāju starpniecību,” viņš spriež.

Vienošanās vietā cer uz tiesu

“Zemes īpašnieki, kas pārpirkuši zemi, patiesībā nemaz nevēlas ar dzīvokļu īpašniekiem vienoties par nomas līguma noteikumiem. Tā vietā paziņo, ka vienoties neesot iespējams. Un gaida, ka tiesa piespriedīs dzīvokļu īpašniekiem maksāt 6% gadā no uzpūstās kadastrālās vērtības, kurā nav ņemta vērā apgrūtinājumu platība, turklāt liks maksāt pretlikumīgu 21% PVN. Diemžēl piespiedu zemes nomas lietās Latvijas tiesas diskriminē dzīvokļu īpašniekus. Tiesas parasti nostājas zemes īpašnieku vai namu pārvaldnieku pusē, atsaucoties uz juridisko literatūru un tiesu praksi,” uzskata Tamāra Puga.

Prasa samazināt nomas platības

Pūloties samazināt pārmērīgi lielos maksājumus par zemes nomu, A. Deglava ielas 59. nama iedzīvotāji prasījuši Rīgas pašvaldības vadītājam N. Ušakovam un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājai R. Freimanei izskaidrot, kāpēc nama izmantošanai nepieciešamā zemes gabala platība noteikta tikpat liela kā zemes īpašniekam piederošā, divreiz lielāka, nekā tas nama iedzīvotājiem nepieciešams. Namu iedzīvotāji pieprasījuši Rīgas domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijai noteikt to mazākā platībā.

Atbildot A. Deglava ielas 59. nama dzīvokļu īpašnieku pārstāvim Viktoram Ļenčevskim, komisijas priekšsēdētājas vietnieks N. Beinarovičs paskaidrojis vien to, ka namam A. Deglava ielā 59 nepieciešamā platība tikšot vērtēta, izstrādājot plānojumu A. Deglava, Nīcgales, Purvciema un Stirnu ielas kvartālam. No tā saprotams, ka vismaz tuvākajā laikā iedzīvotājiem nekādu uzlabojumu nebūs.

Uz citu novērtējumu cerību maz

Namu iedzīvotāji tāpat prasījuši paskaidrot Valsts zemes dienestam, kāpēc Žanetes Aščukas zemei nav reģistrēti visi saimnieciskās darbības apgrūtinājumi, tostarp aizsargjoslas gar pazemē ieraktajiem elektrības kabeļiem, gāzes caurulēm un citi, kas pārmērīgi paaugstina zemes kadastrālo vērtību, līdz ar to arī maksu par zemes nomu.

Valsts zemes dienests atbildējis, ka esot reģistrējis visus apgrūtinājumus, kādus atradis pēc tā rīcībā esošajiem dokumentiem. Bet no Žanetei Aščukai piederošajā zemē reģistrētajiem desmit apgrūtinājumiem tikai vienam ir norādīta aizņemtā platība. Bet tas nozīmē, ka uz kadastrālās vērtības samazinājumu, kas attiecīgi samazinātu nomas maksas apmēru, namu iedzīvotājiem nav ko cerēt.

Valsts zemes dienestā cita starpā paskaidrots: ja kāds apgrūtinājums nav reģistrēts, tad tiesības to reģistrēt ir vien zemes īpašniekiem, turklāt par maksu. Skaidrs, ka zemes īpašniekiem nenāks ne prātā reģistrēt, turklāt par maksu kaut ko, kas samazinātu to peļņu, kuru viņi plānojuši tiesā izdabūt no namu iedzīvotājiem.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka noslēgusi pastāvīgu darba līgumu ar Saeimas “izsvilpto” Kušneru
3 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
“Nasdaq” ieviesīs Baltijas biržu uzņēmumu izcilības balvu
4 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Atteikties no laba darba ārzemēs, lai veidotu biznesu Latvijā. Pieredzes stāsts.
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām valdības veidošanas sarunām
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka noslēgusi pastāvīgu darba līgumu ar Saeimas “izsvilpto” Kušneru
3 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Arī ceturtdien vietām gaidāmi saulaini mirkļi
11 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija brīdina savus pilsoņus un ierindo Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī
1 stunda