Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Purvīša balvai nominēti Henrijs Preiss un Daiga Krūze

foto - publicitātesfoto - publicitātes

Izvērtējot 2013. gada pirmā ceturkšņa (1. janvāris – 31. marts) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi pirmos divus māksliniekus – Henriju Preisu un Daigu Krūzi.

* HENRIJU PREISU par personālizstādi „Artefakti” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (21.02.–28.03.2013).
Nominācijas pamatojums: „Henrija Preisa izstādes darbi ne vien taustāmi rekonstruē materiālu un faktūru, kas piederīga 20. gadsimta sākuma mākslai, bet vienlaikus veido arī saturiski komplicētu pārcēlumu no vēsturiskā avangarda. Pārliecinošais ezotēru, misticisma caurstrāvotu un panteistisku ideju apvienojums sarežģītās ģeometriskās vienībās ir mēģinājums skaidrot pasaules neviennozīmību, izmantojot visu tās simbolu plašumu. Nebīšanās no historisma un ideju potenciālā naivuma padara šo izstādi par ievērojamu un nošķirtu parādību latviešu mākslas ainā,” izvēli pamato kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis.
„Izveidot vizuāli piesātinātu un harmoniski konstruētu simbolu – tas ir nopietns māksliniecisks uzdevums un īsts izaicinājums. Izstādē „Artefakti” kultūru, formu, struktūru un faktūru slāņojums ir parādīts kā viendabīgs un pašsaprotami dabisks objekts. Viss ir visā, mākslinieka pieeja it kā atklāj jaunas „daudzslāņu” esības arī pašā mūsu realitātē, jo, šādi „preparēta”, tā var parādīties mums simbola veidolā. Tāda veida māksla vienlaikus ir mūsdienīga un arhaiska. Pareizāk varbūt būtu teikt – pārlaicīga,” uzskata mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs.
* DAIGU KRŪZI par personālizstādi „Slēpnis” galerijā „Alma” (11.02.–02.04.2013).
Nominācijas pamatojums: „Nominācija pelnīta par mākslas darbu radītajām asociatīvajām iespējām, kas tik bieži netiek piedāvātas mūsdienu glezniecībā. Māksliniece pārliecinoši izceļ glezniecības spējas raisīt individuālas atklāsmes, nelietojot provokatīvus līdzekļus, bet tieši ar harmoniskiem gleznojumiem uzjundot pārdzīvojumu un līdzpārdzīvojumu,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule.
„Krūzes iepriekšējās darbības kontekstā izstāde iezīmē ainavisku un figurālu motīvu redukciju līdz abstraktām formām, bet nosaukumi piešķir manāmu rotaļīguma devu, rosinot neaizrauties ar pārlieku eksistenciāli nopietnām interpretācijām,” papildina mākslas zinātniece Stella Pelše.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 11 izstādes:
•    Voldemāra Johansona personālizstādi „Organiskie raksti / Attractors” LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (19.12.2012–27.01.2013);
•    Ērika Apaļā personālizstādi „Vārdi” Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (25.01.–03.03.2013);
•    Kārļa Vītola personālizstādi „Kults” Mūkusalas Mākslas salonā (08.02.–16.03.2013);
•    Paula Pudža personālizstādi „Metafiziskais reālisms” Kalnciema kvartāla galerijā (08.02.–05.03.2013);
•    Ginta Gabrāna personālizstādi „Fotosintēzes kapsula” galerijā „Māksla XO” (08.–26.02.2013);
•    Aļņa Stakles personālizstādi „Vienkāršs stāsts” Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (06.12.2012–11.01.2013);
•    Ievas Epneres personālizstādi „Telpas atmiņa” Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (15.03.–28.04.2013). Tā kā šo izstādi vēl nebija paguvuši apmeklēt visi eksperti, tika nolemts vēlreiz par to izdiskutēt nākamajā sēdē, jo izstāde laika ziņā iekļaujas 2013. gada otrā ceturkšņa ietvarā;
•    Diskusijā kā iespējamais kandidāts nominācijai tika minēts arī Jānis Avotiņš, kuram šajā laika posmā notikušas divas personālizstādes: „IBID PROJECTS” Londonas galerijā (26.01.–10.03.2013) un personālizstāde Berlīnes galerijā „Johnen” (17.01.–23.02.2013). Tomēr Jāņa Avotiņa izstādes netika izvirzītas balsošanai, jo lielākajai daļai ekspertu nebija iespējas tās apmeklēt.
EKSPERTI 2013.–2014. GADĀ
Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kulakova, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece Ramona Umblija. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+