Klasiska Vilhelma Purvīša glezna.
Klasiska Vilhelma Purvīša glezna.
Klasiska Vilhelma Purvīša glezna.

Purvītis un citi ainavisti 0

Līdz 3. aprīlim ar šādu nosaukumu durvis vērusi izstāde Mūkusalas mākslas galerijā, kur skatāmi darbi no privātkolekcijām. Vilhelms Purvītis ir viens nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem. Viņa darbi galvenokārt balstījās uz dabas studijām plenērā.

Reklāma
Reklāma

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Dabas studēšanu Meistars uzskatīja par māksliniecisko meklējumu pamatu pamatu. Viņš to darīja pats un ieteica darīt arī saviem studentiem. Meistars nav vairījies arī ar viņiem iziet kopā plenērā un gleznot. V. Purvītis savā darbībā nekad nav apstājies, iesūnojis, bet pilnveidojis sevi. Un savos darbos apvienojis gan klasisko mantojumu, kā arī to, kas redzams Eiropas mākslas jaunākajās tendencēs. Meistara darbības laikā ainava bija vadošais žanrs Latvijā.

Zināmu ievadu šai izstādē dod lielformāta glezna “Purvītis glezno”. Darba autors viņa kādreizējais students Arvīds Egle. Šī glezna it kā parāda to, ka arī visi izstādē redzamie darbi gleznoti plenērā, kā to dara Meistars Egles darbā. Izstādē, protams, nav pārstāvēti visi daudzie V. Purvīša studenti, kuri ilgāku vai īsāku laiku mācījušies viņa vadībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interesantu akcentu izstādē dod Latvijas Mākslas akadēmijas rektora Alekseja Naumova glezna, kas veltīta Meistara pēdējās dzīves vietas Rīgā atainojumam. Gleznā attēlota ēka Kazarmu ielā 6, no kurienes Meistars, sava studenta Miervalda Ķemera pavadīts, devās uz ostu, lai ar kuģi aizbrauktu no Latvijas uz neatgriešanos. Šī izstāde ir arī velte Latvijas dabas skatu glezniecības skolas pamatlicēja V. Purvīša 140 gadu atcerei.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.