Pusaudži nebūtu jāievieto psihoneiroloģisko slimnīcu pieaugušo nodaļās 0
Psihoneiroloģiskajās slimnīcās bērni vecumā no 15 līdz 18 gadiem tiek ievietoti pilngadīgo pacientu nodaļās, kur netiek nodrošināta bērnu drošībai, veselībai un attīstībai labvēlīga vide, šodien diskusijā “Personas ar invaliditāti. Iejūties viņu ādā!” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām septītajā pantā teikts, ka ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka bērni ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem pilnībā izmanto visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Tiesībsarga birojs secinājis, ka bērni ar invaliditāti bieži tiek ievietoti bērnu aprūpes iestādēs, jo ģimenēm trūkst atbalsta. Jansons rosina valsts institūcijām izvērtēt iespēju noteikt lielāku atlīdzības apmēru tiem aizbildņiem un audžuģimenēm, kas aprūpē bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, jo šiem bērniem viņu veselības un attīstības stāvoklis nedrīkst būt par šķērsli, lai saņemtu aprūpi ģimeniskā vidē.
Bērnu tiesību īstenošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās bija viena no tiesībsarga 2011.gada prioritātēm. Pērn Tiesībsarga biroja pārstāvji apmeklēja visas sešas psihoneiroloģiskās slimnīcas, kurām ir tiesības uzņemt bērnus: VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””, VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Ģintermuiža”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Gaiļezerā, VSIA “Piejūras slimnīca” un VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”.
ANO Bērna tiesību komiteja pēdējās Latvijai sniegtajās rekomendācijās 2006.gadā ieteica Latvijas valstij nodrošināt institucionālās aprūpes iestādēs, kas paredzētas personām ar garīgiem traucējumiem, ievietoto bērnu tiesību pilnīgu aizsardzību, tostarp saskarsmi ar ģimenes locekļiem, un izveidot neatkarīgu sūdzību procedūru.
Apmeklējot slimnīcas, Tiesībsarga biroja pārstāvji konstatēja, ka dažkārt bērni sava veselības stāvokļa dēļ, kas rada uzvedības izmaiņas, tiek ievietoti slimnīcu palātās kopā ar pilngadīgām personām. Saskaņā ar ārstniecības personu sniegto informāciju bērnu ievietošanas pieaugušo nodaļās pamatojums ir bērnu vecums un antisociāla uzvedība, agresivitāte pret apkārtējiem, tādējādi novēršot jaunāko bērnu un personāla drošības apdraudējumu.
Slimnīcas administrācija norādīja, ka pieaugušo nodaļās ir izveidotas atsevišķas pusaudžu palātas, par ko liecina arī uzraksti pie ieejas šajās palātās. Iepazīstoties ar apstākļiem, tika novērots, ka pusaudžu palātās ir ievietotas arī pieaugušas personas, savukārt bērni ir ievietoti arī pieaugušo palātās. Bērni izmanto koplietošanai paredzētās telpas – ēdamzāli, TV telpu, nodarbību telpu, tādējādi nokļūstot regulārā saskarsmē ar pieaugušajiem.
Tāpat atkarībā no nodaļas tika novērota atšķirīga attieksme attiecībā uz ēdienreižu skaitu un psihologa pieejamību, proti, bērnu nodaļā ievietotajiem bērniem ir piecas ēdienreizes un pieejams psihologs, savukārt pilngadīgajām personām paredzētajās nodaļās ievietotie bērni tiek pielīdzināti pieaugušajiem, nodrošinot tikai četras ēdienreizes un psihologu tikai ārkārtas gadījumos.
Lielā pacientu skaita dēļ pilngadīgo personu nodaļās bērniem netiek nodrošināta iespēja nepieciešamības gadījumā pabūt vienatnē. Iepazīstoties ar bērniem pieejamajām grāmatām, spēlēm un citiem izglītojošiem materiāliem, tika konstatēts, ka pilngadīgo vīriešu nodaļā pieejamo materiālu klāsts ir ierobežots, tādējādi radot šaubas, vai tiek nodrošinātas bērna tiesības uz attīstību spēlējoties un tiesības uz informāciju bērnam saprotamā valodā.
Attiecīgajos gadījumos tiek ierobežotas šo bērnu tiesības atrasties īpašā aizsardzībā, ko bērniem garantē valsts. Tāpat tika saņemta informācija, ka tiek pieļauta bērnu smēķēšana. Attiecīgā rīcība nav atbilstoša starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un nav pieļaujama bērna īpašā stāvokļa dēļ.
Bērni ir īpaši saudzējama personu grupa, kuri kā personības tikai attīstās, līdz ar to bērni ir vairāk ietekmējami un pakļaujas personu ar negatīvu uzvedību ietekmei. Ievietojot bērnus nodaļās, kurās uzturas pieaugušas personas, kas nav bērnu tuvinieki, var tikt apdraudēta bērnu drošība un turpmākā attīstība.
Turklāt nav atbalstāma bērnu ievietošana nodaļās, kurās uzturas pilngadīgās personas arī gadījumos, ja tādējādi tas atvieglo citu bērnu tiesību īstenošanu.
Pagājušā gada decembrī un šī gada janvārī, apmeklējot slimnīcas, Tiesībsarga biroja darbinieki konstatēja, ka atsevišķos gadījumos prakse ievietot pusaudžus pilngadīgo personu nodaļās turpinās. Tiesībsargam iepriekš tika sniegta informācija, ka 15 līdz 17 gadu vecumu sasniegušu bērnu ievietošana pilngadīgo personu nodaļās ir atsevišķi izņēmuma gadījumi.
Pārbaudes laikā Tiesībsarga biroja darbinieki konstatēja, ka lēmumi par pusaudžu ievietošanu nodaļās kopā ar pieaugušām personām tiek pieņemti regulāri. Tāpat attiecīgā prakse tiek piemērota arī attiecībā uz jaunāka vecuma bērniem. Vienā no slimnīcas pilngadīgo personu nodaļām Tiesībsarga biroja darbinieku pārbaudes vizītes laikā bija ievietota 13 gadus veca meitene.
Kā ziņots, 2010.gadā Latvija ratificēja ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, savukārt divus gadus pēc ratificēšanas valstij ir jāsniedz ziņojums pat konvencijas ieviešanu. Tiesībsarga birojs veic šīs konvencijas ieviešanas monitoringu Latvijā.
