Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. aprīlis, 2014
Drukāt

Dzīvē Rīgā kļuvusi krietni dārgāka salīdzinājumā ar kaimiņzemēm (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Samaksājot par pārtiku, mājokli un braucieniem sabiedriskajā transportā, Tallinas iedzīvotāju maciņos paliek vairāk naudas nekā Rīgas vai Viļņas iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētām Rīgā dzīve kļuvusi krietni dārgāka.

Puse izdevumu par 
pārtiku un dzīvokli 


Tā secinājuši “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūtā, šā gada sākumā pētot triju Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotāju ienākumus un izdevumus.

Rīgā četru cilvēku ģimene ar diviem skolas vecuma bērniem par tai piederošu 70 kvadrātmetru dzīvokli padomju laika apbūves namā, pārtiku un sabiedrisko transportu mēnesī spiesta izdot gandrīz pusi ienākumu (47%). Turpretim Tallinā vien aptuveni trešdaļu (29%). Turklāt pagājušajā gadā Tallinā divi pelnītāji šādā ģimenē nopelnīja 1785 eiro mēnesī jeb par 538 eiro vairāk nekā Rīgā vai teju 600 eiro vairāk nekā Viļņā. Samaksājot par pārtiku, dzīvokli un sabiedrisko transportu, Rīgā šai ģimenei paliek pāri uz pusi mazāk naudas nekā Tallinā.

Dārdzībai 
vairāki iemesli 


“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa atzīst, ka dzīves dārdzībai Rīgā, salīdzinot ar abām kaimiņvalstu galvaspilsētām, ir vairāki iemesli.

Salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm Latvijā jo­projām ir visaugstākais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Iznākumā no vienādas atalgojuma summas “uz papīra” mums “uz rokas” paliek mazāk nekā igauņiem un lietuviešiem.

Igaunijas iedzīvotājiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvokļiem un ģimenes privātmājām. Viņi maksā nodokli tikai par zemi. Likmi 0,1 – 2,5% apmērā nosaka vietējās pašvaldības. Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” pārstāve Kristiāna Kārkliņa piebilst, ka Tallinā par mājokļiem nodoklis nav jāmaksā neatkarīgi no to skaita.

Par dzīvokļiem un privātmājām nodoklis nav jāmaksā arī lielākajai daļai Lietuvas iedzīvotāju. Tas jāmaksā tikai par ļoti dārgiem dzīvojamiem īpašumiem, ja tā tirgus vērtība pārsniedz vienu miljonu litu (ap 204 000 latu). Par tiem nodokli aprēķina 1% apmērā, turklāt no īpašuma tirgus vērtības. Turpretim Latvijā par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem tas ir 0,2 – 0,6% no īpašumu kadastrālās vērtības, kas spekulatīvu darījumu ietekmē ik gadu ceļas.

Siltums un 
dalītie īpašumi


Pēc speciālistu atzinuma, Rīgā starp citiem dzīvokļu uzturēšanas izdevumiem, iedzīvotāju kabatas visgraujošāk iztukšo siltums. Sevišķi padomju laikos celtajos daudzstāvu namos, kur tas lielākoties izkūp gaisā. Otrs iemesls – dalītie īpašumi. Rīgā ir 2700 namu (140 000 dzīvokļu), kuri ačgārni īstenotās zemes reformas gaitā pašlaik atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes. Atšķirībā no Tallinas un Viļņas, kur šādu idiotiski radītu īpašumu nav, šīs rīdzinieku ģimenes spiestas maksāt gan nodokli par dzīvokli, gan nodokli par zemi, gan tā saukto piespiedu zemes nomu – 6% no kadastrālās vērtības.

Robu iesit pārtika


Latvijā ģimeņu ienākumos vislielāko robu iesit pārtika. Salīdzinot triju valstu pārtikas cenas lielveikalos, galvenajām pārtikas precēm – maizei, gaļai, zivīm, dārzeņiem – mums tās ir visaugstākās. Pieminētās četru cilvēku ģimenes (divi vecāki, divi skolas vecuma bērni) izdevumi par pārtiku Rīgā tādējādi ir vislielākie.

Viens no pārtikas sadārdzinājuma iemesliem ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas Latvijā ir augstāks nekā Igaunijā. Iznākumā Latvijā pārtikai ģimenes tērē aptuveni trešdaļu (27%) ienākumu. Lietuvā izdevumi nepārsniedz ceturtdaļu (24,3%). Toties Igaunijā pārtikas iegādei tie ir vien 18% visu izdevumu. Pūloties ietaupīt uz dārgās pārtikas rēķina, Latvijas iedzīvotāji biežāk izmanto tā sauktās akcijas jeb cenu atlaides. Pēc tirgus pētījumu uzņēmuma “Nielsen” datiem, 41% Latvijā pārdoto pārtikas produktu ir ar atlaidēm, Igaunijā tikai 33%.

Tiesa, četru cilvēku ģimenei aizvadītā gada laikā izdevumi par pārtiku visvairāk auguši Igaunijā, ceļoties par 4,3%, savukārt vismazāk Lietuvā – par 3,2%. Pēc eiro ieviešanas Latvijā tās ir kāpušas par 4,1%.

Kā redzams tabulā, PVN likme Igaunijā ir zemāka ne tikai pārtikai, bet arī citiem pakalpojumiem. Turklāt Tallinas iedzīvotājiem nav jāmaksā par braukšanu sabiedriskajā transportā. Toties Rīgā pieminētajai četru cilvēku ģimenei izdevumi par sabiedrisko transportu tiek lēsti 80 eiro mēnesī. Salīdzinot ar Viļņu, kur šādai ģimenei tie ir 64 eiro mēnesī, Rīgā sabiedriskais transports ir visdārgākais.

Izdevumi par pārtiku mēnesī 4 cilvēkiem
Valsts eiro
Igaunijā 318
Latvijā 332
Lietuvā 289

Ģimenes rīcībā esošā ienākuma pārpalikums
Valsts eiro
Tallinā 1266
Rīgā 660
Viļņā 670

PVNlikmes_Tab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kur ņemtas tik lielas algas- vai tā nav spaisa tirgoņu ienākumu aptauja?

  2. Kas notiek ar Rīgu

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+