×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.8°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
5. jūnijs, 2018
Drukāt

Puse Baltijas iedzīvotāju pirkumos ārvalstīs izterē ap miljardu eiro gadā

Foto - LETA/REUTERFoto - LETA/REUTER

Ilustratīvs foto. Veikals Vācijā, Hamburgā.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs – visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā* par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veikuši Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un profesionālo pakalpojumu kompānija “EY”. Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs, tā portālu “La.lv” informēja SIA “Ernst & Young Baltic” Krišjānis Volfs.

Katrs otrais iedzīvotājs iepērkas ārzemēs

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk (attiecīgi – 52% un 49%).

“Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un atiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu – Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu “ekonomisko tūristu”. “Regionplan” pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums, uzsver: “Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus.”

Eksperts uzsver, ka “ekonomiskie tūristi” šajā gadījumā ir iedzīvotāji, kuri iepērkas ārvalstīs vismaz reizi ceturksnī. Šī iezīme visvairāk raksturīga lietuviešiem – 51% lietuviešu, kuri iepērkas ārzemēs, dara to regulāri. Igaunijā ārzemēs regulāri iepērkas 48% iedzīvotāju, bet latvieši to veic visretāk – 44% gadījumu.

“Lielais iedzīvotāju skaits, kas iepērkas ārzemēs, liecina par jutīgumu attiecībā uz cenām. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumi nav augsti. Baltijas valstis ir relatīvi mazas un to robežas ir atvērtas, kas ir priekšnoteikums pārrobežu tirdzniecības uzplaukumam,” norāda pētījuma autors.

Lietuvieši visbiežāk ārzemēs iepērkas Polijā (71%) un Latvijā (51%), savukārt latvieši vislabprātāk iepērkas Lietuvā (55%) un Igaunijā (40%), bet igauņi – Latvijā (76%) un tax free jeb beznodokļu veikalos (24%).

Lietuvieši izceļas ar iztērētās naudas daudzumu

Pētījums atklāj iepirkšanās paradumu atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem. Iepērkoties ārzemēs, lietuvieši mēdz iztērēt simtiem eiro, savukārt latvieši un igauņi tērē daudz mazāk. 38% lietuviešu apgalvo, ka vienam pirkumam tērē vismaz simt eiro. Starp latviešiem šādu cilvēku bija 23%, bet starp igauņiem – tikai 17%. Lielākā daļa igauņu un latviešu, iepērkoties ārzemēs, ir gatavi tērēt līdz 100 eiro.

“Patērētās summas liecina, ka lietuvieši ārzemēs lielākoties iepērk mājsaimniecības preces. Latvieši un igauņi attiecībā uz iepirkšanos ir izvēlīgāki, – viņi dodas iepirkties, lai iegādātos konkrētas preces, nevis plašu preču klāstu. Piemēram, ir zināms, ka akcīzes nodokļa politikas dēļ alus ir daudz lētāks Latvijā nekā Igaunijā. Tāpēc, lai apmierinātu vajadzību pēc lētāka alus, preču iegādei pietiek vien ar 50 eiro,” stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas “EY” pārstāvis Krišjānis Volfs.

Eksperta teikto pamato pētījuma dati – vienā iepirkšanās reizē igauņi iegādājās vidēji 19 alus skārdenes ar tilpumu 0,5 litri, bet latvieši – vidēji septiņas skārdenes. Pēc K.Volfa sacītā, daudzums, kādu iegādājas igauņi, liecina, ka viņi alu iepērk ilgākam patēriņam un šādiem pirkumiem ir arī ekonomisks pamatojums.

Tiek izvests miljards eiro

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka ārzemēs iegādāto preču kopējā vērtība ir vairāk nekā viens miljards eiro. Pēc profesionālo pakalpojumu kompānijas “EY” darba grupas vadītāja Volfa teiktā, Lietuva nesaņem vislielākos nodokļu ieņēmumus, bet Latvija un Igaunija salīdzinoši mazāk.

“Lietuvas valsts, lielo naudas summu dēļ, kas tiek tērētas iepērkoties ārzemēs, zaudē apmēram 131 miljonu eiro ikgadējo ieņēmumu, jo pievienotā vērtība tiek samaksāta citās valstīs. Latvijā zaudētie ieņēmumi ir 40 miljoni eiro, bet Igaunijā – puse no šīs summas,” stāsta eksperts.

Viņš vērš uzmanību, ka daļa no visbiežāk pirktajiem produktiem ārzemēs, patērētājiem ir patiešām svarīgi, un cilvēki dodas uz ārzemēm tieši pēc tiem vai tādas produktu kategorijas. “Starp šiem produktiem ir pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī – degviela un alkohols. Šie ir produkti, kas rada ķēdes reakciju – cilvēki dodas tos pirkt ārzemēs, papildu nopērkot citus produktus. Lai gan to cenas neatšķiras, cilvēki ietaupa laiku,” skaidro Volfs.

Lai samazinātu negatīvās sekas, kādas rada iepirkšanās kaimiņvalstīs, viņš iesaka koriģēt monetāro politiku attiecībā uz būtiski svarīgajiem produktiem un pakalpojumiem, lai pēc iespējas vairāk samazinātu motivāciju doties iepirkties uz kaimiņvalstīm.

* – Pētījumu par pārrobežu tirdzniecību veikuši Nīderlandes pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un kompānija “EY” – profesionālo pakalpojumu līderis Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis bija izvērtēt Baltijas valstu iedzīvotāju iepirkšanās ārzemēs paradumus, mērogu un biežumu. Pētījums tika balstīts uz reprezentatīvu aptauju, kuru veica kompānija UAB “Spinter tyrimai” Baltijas valstīs: Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pavisam 2017. gada decembrī tika aptaujāti 3019 respondenti, kas ir vecāki par 18 gadiem, tostarp ap 1000 respondentu no katras valsts.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+