Mobilā versija
-0.7°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
23. janvāris, 2017
Drukāt

Puse Lietuvas izkaisīta pa pasauli: tautieši prasa dubultpilsonību (1)

Foto no arhīvaFoto no arhīva

Pasaules lietuviešu kopiena (PLB) paziņojusi, ka rosina plašu diskusiju par dubultpilsonības ieviešanu un ārvalstīs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu balsstiesībām.

Pirmdien kopienas pārstāvji šo jautājumu jau pārrunājuši ar Lietuvas Seima spīkeru Viktoru Pranckieti, bet vēl gatavojas tikties arī ar premjerministru Sauļu Skverneli, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Daiņu Žalimu, tieslietu ministri Mildu Vaiņuti, sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministru Linu Kukuraiti, izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni, kā arī citām amatpersonām un sabiedriskajiem darbiniekiem.

“Puse Lietuvas joprojām ir izkaisīta pa visu pasauli. Katra cilvēka izceļošanai ir sava priekšvēsture, tomēr daudzi no viņiem ar lepnumu sevi sauc par lietuviešiem un var un grib ieguldīt mazāku vai lielāku darbu Lietuvas izaugsmē,” norādījusi PLB priekšsēdētāja Daļa Henke. “Tas ir milzīgs un gandrīz neizmantots spēks, taču mēs nevis apvienojamies, bet atstumjam savus tautiešus, atņemdami viņiem pilsonību. Mums vienreiz jāsaņemas un jāatrisina dubultpilsonības jautājums.”

Pēc viņas teiktā, šo jautājumu nolemts aktualizēt, ņemot vērā, ka Lietuvā sācis darbu jaunā sasaukuma Seims un jaunā valdība, kas atzīst emigrantu atsaukšanu dzimtenē par svarīgu uzdevumu.

Lietuvas konstitūcijā teikts, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus, bet pilsonības piešķiršanas vai atņemšanas kārtību nosaka likums.

Lietuvas Konstitucionālā tiesa savukārt atzinusi, ka izņēmumi pieļaujami tikai atsevišķos ļoti retos gadījumos. Tā arī norādījusi, ka plašākai dubultpilsonības atļaušanai nepieciešami Konstitūcijas grozījumi. Attiecīgais konstitūcijas pants ietverts tajā pamatlikuma sadaļā, ko drīkst mainīt vienīgi referenduma ceļā.

Kā pirmdien pēc tikšanās ar PLB pārstāvjiem izteicies Lietuvas parlamenta spīkers, tiks meklēts risinājums, kā ļaut saglabāt Lietuvas pilsonību ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, nerīkojot referendumu. “Galvenais ir pilsonības saglabāšana, (..) tas nav tas pats, kas dubultpilsonība, varbūt tas iespējams arī bez dubultpilsonības, bet uz šo jautājumu vēl jāatbild juristiem,” viņš sacījis žurnālistiem, piebilstot, ka tiks diskutēts arī ar visām
ieinteresētajām institūcijām un sabiedrību. “Piekrītu – laikam nebūtu taisnīgi teikt, ka viņi vairs nav mūsu pilsoņi, ja mēs pat dziesmā dziedam, ka esam dzimuši lietuvieši,” atzinis Pranckietis.

PLB vadītāja savukārt uzsvērusi, ka katra persona, kas vēlas dubultpilsonību, būtu jāvērtē kā atsevišķs gadījums. Kā uzskata Henke, likums varētu palīdzēt noregulēt pilsonības paturēšanas iespējas. “Likums regulē gan pilsonības piešķiršanu, gan zaudēšanu. Mūsu aicinājums ir neatņemt Lietuvas pilsoņiem pilsonību, bet katram paredzēt iespēju atsevišķos gadījumos palikt Lietuvas pilsonim,” viņa skaidrojusi.

Pēc Henkes teiktā, “referendums ir matemātiski neiespējams, jo ir divi nepieciešami nosacījumi”. Proti, balsošanā jāpiedalās vairāk nekā pusei balsstiesīgo pilsoņu un vairāk nekā pusei no referenduma dalībniekiem jāatbalsta attiecīgi Konstitūcijas grozījumi.

“Kā esat dzirdējuši, ik gadus aizbrauc projām 50 000 lietuviešu, Lietuvā šo cilvēku fiziski nav, un dažkārt viņus pat nav iespējams atrast,” viņa spriedusi, vienlaikus izsakot cerību, ka juristi spēs atrast “racionālu un mūsdienu situācijai atbilstošu risinājumu”.

PLB vadītāja arī aicinājusi pievērst uzmanību jautājumiem par elektronisko balsošanu un īpaša vēlēšanu apgabala veidošanu ārvalstu lietuviešiem.

Lietuvas Pilsonības likums pieļauj dubultpilsonību personām, kuras izbraukušas no Lietuvas līdz neatkarības atgūšanai 1990.gada 11.martā, un šo cilvēku pēctečiem, kā arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas automātiski, piedzimstot ārvalstīs vai slēdzot laulību ar citas valsts pilsoni. Dubultpilsonība šobrīd nav paredzēta personām, kas no Lietuvas aizbraukušas jau pēc neatkarības atjaunošanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja pusei Latvijas pilsoņiem būtu dubultpilsonība ar ASV,
    tad daudzas problēmas nebūtu aktuālas…

Draugiem Facebook Twitter Google+