Pusei tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts vai ļoti slikts 0
Nepietiekamā finansējuma rezultātā ir uzkrājies liels tiltu remonta darbu deficīts – vairāk nekā pusei tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts vai ļoti slikts, informēja uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). LVC pārziņā patlaban ir 938 tilti.
40% tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts un 16% – kā ļoti slikts, bet 40 tiltiem ir ieviesti dažādi ierobežojumi – slodze, gabarīts un distance. Sliktākā stāvoklī ir tilti uz vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā stāvoklī – uz galvenajiem autoceļiem.
LVC skaidro, ka lielākajai daļai tiltu vecums ir 40-80 gadi, un to tehniskie parametri un tehniskais stāvoklis vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas prasībām, satiksmes drošības standartiem un nestspējas drošības nosacījumiem. Tiltu brauktuves platums neatbilst satiksmes intensitātei, nav atbilstošu drošības barjeru, margu un gājēju ietvju.
Ekspluatācijas laikā tilti tiek pakļauti ne tikai satiksmes noteikumos atļautajām, bet arī smagsvara un īpaši smagas satiksmes slodzes iedarbēm. Konstatēts, ka uz Latvijas autoceļiem ir lielāks smago un ļoti smago transportlīdzekļu skaits nekā pieņemts iepriekš – fiksēti transporta līdzekļi ar masu līdz pat 300 tonnām. Rezultātā tilti ir pakļauti slodzēm, kādas nebija un nav paredzētas agrākos un arī pašreizējos projektēšanas standartos un būvnormatīvos.
Virsnormatīvo slodžu iedarbības rezultātā tiltiem pastiprinās atsevišķu konstruktīvo un nesošo elementu deformācijas – palielinās plaisu skaits un platums, straujāk uzkrājas plastiskās deformācijas un pakāpeniski samazinās betona un stiegru pretestības robežvērtības.
Lai nodrošinātu satiksmes drošību, atsevišķiem tiltiem nepieciešams demontēt sabrukušos ietvju blokus, to vietā uzstādīt betona barjeras. Tā rezultātā tiek sašaurināta tilta brauktuve un samazināta satiksmes drošība tilta pārejas vietā.
Tiltu ikgadējās rekonstrukcijas normatīvo apjomu nosaka agrāk būvēto tiltu faktiskā kalpotspēja, un tā ir atkarīga no to būvniecībā lietoto materiālu īpašībām, būvdarbu kvalitātes un nepieciešamības regulāri atjaunot brauktuves segumu ik pēc 8-12 gadiem, skaidro LVC.
Pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas būvēto tiltu vidējais kalpošanas laiks bez būtiskiem satiksmes ierobežojumiem ir 40-50 gadi. Tas nosaka, ka no 938 tiltiem valsts autoceļos katru gadu būtu jārekonstruē ne mazāk par 20 tiltiem. Tā kā lielākā daļa tiltu, aptuveni 55%, būvēti pagājušā gadsimta 60.-70.gados, ir uzkrājies liels tiltu remonta darbu deficīts, kuru nav iespējams likvidēt īsā laika posmā.
Ja netiek veikti remontdarbi, tiltu tehniskais stāvoklis pasliktinās, iespējami satiksmes ierobežojumi tuvākajā nākotnē daudz lielākā skaitā tiltu, nekā tas ir šobrīd, brīdina LVC.
