Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. jūlijs, 2016
Drukāt

Pushektārs Ķemeru purva – par septiņiem eiro mēnesī! Sanatorija var palikt bez vērtīgajām dūņām

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale
Uzziņa

Pusmiljons tonnu
Ķemeru nacionālajā parkā dūņu atradnē iegūstama 529,5 tūkst. m3 vidēji un labi sadalījusies kūdra, kas piesātināta ar sulfīdus saturošiem ūdeņiem.
Attiecīgi dziedniecisko dūņu krājumi tonnās, ja mitrums ir 40% (sausa kūdra), ir 86,3 tūkst. tonnas un, ja mitrums ir 90% (starp pirkstiem līst ūdens), – 518,1 tūkst. tonnu.

Ja drīzumā netiks rīkota atkārtota izsole par Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguves tiesībām, kūrorta rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” būs spiests pārtraukt pacientu pieņemšanu. Turklāt izrādās, ka dūņu dīķus valsts līdz šim vērtējusi kā lētu purva zemi, nevis nozīmīgu derīgo izrakteņu ieguves vietu.

Ķemeru dūņas, kuru krājumu pārvērtēšana nupat notikusi (to ir vairāk, nekā sākotnēji domāts), jau izsenis lietotas dziedniecībā. Tās līdztekus Baldones dūņām ir viena no mūsu valsts nacionālajām bagātībām. 1997. gadā izveidotais Ķemeru nacionālais parks ietver visu teritoriju, kur izvietota sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradne. Tieši nacionālā parka izveide bija noteicošais apstāklis, kas nepieļāva minerālūdeņu un dūņu atradņu iznīcināšanu atšķirībā no pārējiem infrastruktūras objektiem Ķemeros. Tas arī ļauj cerēt, ka reiz Ķemeros varētu atdzimt kūrorti kādreizējā krāšņumā. Šobrīd dūņas dziedniecībā izmanto tikai KRC “Jaunķemeri”.

Anulē izsoles rezultātus

Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), kurās pārziņā ir Ķemeru nacionālais parks, 10. jūnijā beidzās nomas līgums ar līdzšinējo Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguvēju – SIA “Sanare – KRC Jaunķemeri”. DAP rīkoja zemes nomas tiesību izsoli 0,5 ha lielajam dūņu ieguves iecirknim. Sākotnējā nomas maksa, kas ir arī izsoles sākumcena, – 7,22 eiro mēnesī (ne jau par kvadrātmetru, bet par visu pushektāru!). Izsolē piedalījās astoņi dalībnieki. Cena par nomu uzkāpa līdz 2000 eiro mēnesī. DAP neatklāj šā solītāja vārdu, jo izsoles rezultāti anulēti.

Vides aizsardzības un reģionālā ministrija, kuras pārziņā ir DAP, izsoles rezultātus anulēja, jo izsolītas zemes nomas tiesības, nevis tiesības iegūt derīgos izrakteņus – ārstnieciskās dūņas. Tagad tiek gatavota atkārtota izsole. Jaunajā izsoles nolikumā būšot stingri reglamentēts dalībnieku sastāvs, kā arī derīgo izrakteņu ieguves kārtība.

Kāpēc sākotnējā izsoles cena par dūņu dīķiem noteikta tikai septiņi eiro? Izrādās, tas saistīts ar kadastrālo vērtību, kas par purvu nav augsta. “Mans pienākums ir valsts īpašumu iznomāt pēc iespējas dārgāk, taču rokas sasaista normatīvie akti, kuros noteikts, ka izsoles sākumcenai ir jābūt samērojamai ar kadastrālo vērtību,” saka DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+