Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

Latvijas būvlaukumos turpina ietaupīt uz lētāku būvmateriālu rēķina (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Kad pirms pāris gadiem likvidēja Valsts būvinspekciju, daļu tās funkciju novirzīja Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Nu jau gadu centrs regulāri veic būvmateriālu atbilstības pārbaudes.

Latvijas būvnormatīvu 181. punkts, kā arī ES regula 305-2011 pieprasa noteiktu būvkonstrukciju ražotājam sagatavot būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Tajā skaidri jānorāda, kādam mērķim detaļa domāta, kādiem ekspluatācijas apstākļiem paredzēta un kādas ir tās īpašības. Deklarācija īpaši nepieciešama būvdetaļām un būvmateriāliem, no kuriem atkarīga ēkas izturība un drošība. Tirdzniecībā nonākušās preces atbilstību (pat ja tai ir deklarācija) pārbauda, izmantojot paziņotās institūcijas. Ievadot NANDO datu bāzē preces ciparu kodu, var uzzināt, vai ražotājs pareizi kontrolē ražošanas procesu un vai izstrādājumam ir ekspluatācijas deklarācija. Eiropā darbojas daudzas paziņotās institūcijas, jo būvmateriālu klāsts ir plašs, ap 400 standartos iekļauti stikls, metāls, plastmasa, keramika u. c. izstrādājumi.

Zolitūdes traģēdija īpaši akcentēja to, ka būvju drošība lielā mērā atkarīga no pareizo būvmateriālu un būvkonstrukciju lietojuma, kaut arī tā būtu tikai nieka skrūvīte. Būvniecībā sīkumu nav. Piemēram, lai arī vienādā izskatā, cenas ziņā viena skrūve no otras var atšķirties vairākas reizes. 
Lētākajai skrūvei nebūs attiecīga marķējuma, ekspluatācijas deklarācijas un, ticamākais, nebūs vajadzīgās izturības. Diemžēl, par spīti traģēdijai, joprojām Latvijas būvlaukumos saglabājas tendence ietaupīt uz lētāku būvmateriālu rēķina, nekā paredzēts projektā. Joprojām pārbaužu veicēji konstatē, ka, piemēram, skrūve ir no viena, bet uzgrieznis – no cita ražotāja, vai izmanto nepiemērotus materiālus.

Lai no tā izvairītos, PTAC izlases veidā pie būvniecības preču tirgotājiem un būvobjektos pārbauda celtniecībā lietoto būvmateriālu un būvkonstrukciju atbilstību likumā un normatīvajos aktos paredzētajām prasībām. Gada laikā centrs, inspicējot 58 būvlaukumus, 48 no tiem konstatēja pārkāpumus. Neatbilstoši būvizstrādājumi būvlaukumā atklāti 44% gadījumu, bet tirdzniecības vietās – 46%. Kopumā šajā laikā pārbaudīti 444 izstrādājumi, atrastas 198 dažādas neatbilstības, 145 gadījumos nebija ekspluatācijas deklarācijas un 10% gadījumu būvē nebija izmantota paredzētā būvkonstrukcija. Kopumā pārbaužu gaitā tika konstatēti rupji pārkāpumi slodzes nesošo konstrukciju izveidē, būvmateriāli nebija izvērtēti, tika izmantoti projektā neparedzēti materiāli vai, piemēram, jumtam domātie materiāli izmantoti ēkas pamatnei.

“Ja centrs konstatē būv­izstrādājuma neatbilstību tirdzniecības vietās vai būvlaukumā, tas informē par notikušo būvvaldi, tāpat centrs var pieprasīt preci izņemt no tirgus. Šobrīd PTAC plāno reizi gadā publicēt pārbaužu rezultātus, lai informētu sabiedrību par atrastajiem pārkāpumiem,” stāsta PTAC eksperte Svetlana Mjakuškina.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Lētāki būvmateriāli nevar tikt izmantoti tādi, kas rada sabrukumu un slepkavības un nevajag liet čugunu. Lētākais pasūtījums nav domāts slepkavot. Būvniekiem ir jāatbild ar cietumu, ja izvēlas materiālus, kuru dēl sabrūk celtne. Ja ir aizdomas vai šaubas par materiālu drošību, būvniekiem jāpiesaka ekspertīze un jānoņem no sevīm atbildība.

    Beidziet mālēt acis ar dārgākiem projektiem vai lētākiem iepirkumiem. Alkatībai nav robežu, lai gūtu nepamatotu peļņu, tiek mākslīgi sadārdzināti projekti. Ja turpinām mītus par dārgākiem projektiem un iepirkumiem – nekas nav mainījies uz labo. Būvniecībā ir jāsāk strādā uz līgumu pamata, bez aploksnēm, bet alkatīgas peļņas. Jāizbeidz izsniegt būvatļaujas, iepirkumus, ja nav darba spēka un sertificētu speciālistu tieši būvfirmas kontā, nevis novelt būvniecību uz apakšuzņēmējiem, tie citiem un tie atkal “melnajām brigādēm”- kuriem var nemaksāt algu kā vajag. Būvniecībā no tā jāsāk.

  2. Jāpublicē arī atbildīgais būvnieks un objekts, ja tas ir publiskā būve

  3. Mazāk cementa vairāk smilts !

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+