Latvijā
Politika

Pusmiljons eiro “nobumbulēts” 16


Kārlis Kangeris
Kārlis Kangeris
Foto – Timurs Subhankulovs

Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija jau pirms pusotra gada sāka celt trauksmi par problēmām piekļūt Satversmes aizsardzības birojā (SAB) uzglabātajiem čekas dokumentiem. Toreiz deputāti šīs bažas uzklausīja, bet nekāda rīcība nesekoja. Tikai tagad, pēc opozīcijas frakciju iniciatīvas, tapis pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) sniegt informāciju par komisijas darba rezultātiem. Pieprasījuma autori vēlas no valdības saņemt pārskatu par komisijas līdzšinējās darbības rezultātu un sagatavotajiem priekšlikumiem, kā arī informāciju par komisijai piešķirtā 2016. un 2017. gada finansējuma (kopumā 500 000 eiro) izlietojumu. Deputāti vēlas zināt, kādas konferences par šo naudu rīkotas, cik tērēts zinātnieku un administratīvo darbinieku atalgojumam, izdevējdarbībai, telpām un citām vajadzībām.

Pieprasījumu parakstījuši opozīcijas frakcijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvji. Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē tas varētu tikt skatīts pēc divām nedēļām, 29. novembrī, jo nākamnedēļ deputāti būs nodarbināti ar 2018. gada budžeta apstiprināšanu galīgajā lasījumā. “Uz šo sēdi aicināts ierasties arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, jo VDK izpētes komisija darbojas IZM paspārnē. Vēlamies saprast, kāds ir pašreizējais statuss un kas īsti ir izdarīts par to pusmiljonu eiro,” teica Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, piebilstot, ka viņš pats atbalstītu tā saukto “čekas maisu” atvēršanu: “Tas izbeigtu dažādas spekulācijas un mētāšanos ar apvainojumiem, tostarp manā virzienā.”

 

Traucēkļi pētniekiem

Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris neslēpj neizpratni par deputātu pieprasījumu: “Septembrī esam iesnieguši ziņojumu par mūsu darbu IZM un Ministru prezidentam, arī gada pārskatus iesniedzam laikā, tādēļ par mūsu darbu un finansēm ikviens var visu brīvi uzzināt, nekas netiek slēpts.”

Saskaņā ar MK rīkojumu par VDK zinātniskās izpētes komisijas izveidi, tās uzdevums ir čekas dokumentu zinātniska, vēsturiska un juridiska izpēte, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšana, ko bijusī Valsts drošības komiteja nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem. No komisijas tiek arī gaidīta rekomendācija un metodoloģija čekas maisu publiskošanai. Šā uzdevuma paveikšanai tai dots laiks līdz 2018. gada 31. maijam. Neskatoties uz deputātu bažām, Kangeris pauda pārliecību, ka minētajā termiņā darbs tikšot pabeigts.

Līdz šim lielākais traucēklis bija nesaprašanās starp pētniekiem un Satversmes aizsardzības biroju (SAB), kura glabāšanā atrodas VDK dokumenti. Birojs ilgstoši vilcinājās pielaist pētniekus šiem dokumentiem, jo tie esot ierobežotas pieejamības informācija. SAB arī īpaši nevēlas ļaut neatkarīgiem pētniekiem, kuri nav dienesta darbinieki, strādāt savās telpās, kas esot “kritiskās infrastruktūras objekts”. Šobrīd gan divi komisijas pārstāvji esot nokārtojuši nepieciešamās formalitātes pielaides saņemšanai, informēja Kangeris.

Par pētnieku domstarpībām ar specdienestu informēta arī Saeimas Nacionālās drošības komisija, kuras darbakārtība gan ir slepena. Taču no neoficiālām sarunām ar deputātiem noprotams, ka šis gadījums vērtēts komisijā un tā secinājusi, ka SAB vadītājs Jānis Maizītis, liedzot pētniekiem piekļuvi dokumentiem pirms pielaides saņemšanas, esot rīkojies atbilstoši Latvijas likumiem. Vairāki deputāti arī pauda aizdomas, ka VDK izpētes komisija “nobumbulējusi pusmiljonu eiro”, bet neko nav izpētījusi un tagad par savu neizdarību vaino specdienestus, kas it kā lieguši strādāt.

 

Vai sagaidīsim metodoloģiju?

Vairākums Saeimas frakciju atbalsta čekas maisu atvēršanu, bet vienlaikus pauž viedokli, ka to nedrīkst darīt automātiski. “Nevienam nav šaubu, ka šī informācija būs jāpublisko. Taču jāņem vērā, ka aģentu kartotēkās varam atrast cilvēkus, kuri nemaz nezina, ka viņi tur ir, kuri patiesībā nekad nav sadarbojušies ar čeku. Tādēļ šīs informācijas publiskošana pieļaujama tikai pēc ekspertu izstrādātas metodoloģijas un tieši šim mērķim tika radīta izpētes komisija,” atgādina Nacionālās drošības komisijas vadītāja un “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Līdzīgu viedokli pauda arī vairākums pārējo frakciju vadītāju. Izņēmums ir Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars – viņaprāt, čekas maisi jāatklāj sabiedrībai līdz Latvijas simtgadei neatkarīgi no tā, vai izstrādāta kāda zinātniskā metodoloģija. “Pats fakts, ka 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas pastāv šāds slepenas informācijas kopums, paver iespējas dažādām manipulācijām un grauj uzticību valsts varai,” uzskata Dzintars.

Tomēr, spriežot pēc sarunas ar Kangeri, visticamāk, nekāda īpaša metodoloģija nemaz netiks piedāvāta. Viņaprāt, gluži vienkārši jāpublisko visi dokumenti ar norādi, ka konkrētās personas bijušas atrodamas aģentu sarakstā, bet par viņu sadarbības formu un veidu nav precīzu ziņu. “Lai katrs pats pēc tam skaidrojas, kā tur nokļuva un kāda bija viņa sadarbība ar VDK. Mēs nevaram izmeklēt katra cilvēka likteni, nespējam noteikt, kurš piekrita brīvprātīgi, kurš piespiedu kārtā,” teica izpētes komisijas vadītājs.

LA.lv