Pusmiljons parakstu dabas aizsardzībai Eiropā 0
Pusmiljons – tieši tik daudz Latvijā dzīvo brūnspārnu ķauķu, un tieši tik daudz un pat vairāk (ja precīzi, tad 520 325) eiropiešu parakstījās PAR dabas aizsardzības regulējuma saglabāšanu Eiropā.
Kampaņas “Dabas trauksme” (Nature Alert) ietvaros lielākās Eiropas dabas aizsardzības organizācijas aicināja atbalstīt to viedokli saglabāt esošo redakciju Eiropas Dabas direktīvām, t.i., Eiropas Savienības Biotopu un Putnu direktīvām. Šī kampaņa bija atbilde Eiropas Komisijai, kas nāca klajā ar aicinājumu pārvērtēt esošos ES dabas aizsardzības likumus un šajā procesā veikt arī sabiedrības viedokļa apzināšanu. Kampaņa “Dabas trauksme” noslēdzās 2015. gada jūlija beigās, un divu mēnešu laikā tajā iesaistījās vairāk nekā 120 dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju (NVO) no visas ES un 520 325 eiropieši, norādot, ka ES dabas aizsardzības likumiem nevajadzētu tikt mainītiem.
Jau iepriekš rakstījām (piemēram, “Putni dabā” 2015/2 numurā*) par to, kāpēc ir svarīgas Putnu un Biotopu direktīvas. Tāpēc pārāk daudz neatkārtošos, bet uzsvēršu, ka īpaši Latvijas kontekstā mēs varam būt pateicīgi šīm direktīvām un ar to saistītajiem ES regulējumiem par esošo dabas vērtību saglabāšanas līmeni Latvijā. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ietilpst ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Tajā ir iekļautas 333 Latvijas teritorijas – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas un 24 mikroliegumi (vairāk informācijas un sarakstu skatīt Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē: http://daba.gov.lv/public/lat/iadt/natura_200011/). Absolūti lielākajā daļā šo teritoriju ir atļauta arī saimnieciskā darbība, kas ļauj sabalansēt dabas un cilvēku intereses. Turklāt tās ir arī lieliskas apmeklējumu un atpūtas vietas. Zinātniskie pētījumi parāda, ka esošie dabas aizsardzības likumi efektīvi ir pasargājuši galvenās apdraudētās sugas un dzīvotnes, kā arī devuši sociāli ekonomiskos labumus vietējām sabiedrībām un reģioniem.
Kas tālāk?
Eiropas Komisijas rīkotā iedzīvotāju iesaiste šā regulējuma apspriešanā ir tikai viena sastāvdaļa no publiskās konsultācijas. Tā ietver arī profesionāļu, organizāciju, uzņēmēju, valsts institūciju utt. konsultācijas. Un process turpināsies tālāk, bet tagad jau nākamajos Eiropas birokrātijas līmeņos, kad saņemtie viedokļi tiks izvērtēti. Arī tālākajos procesos noteikti iesaistīsimies un turpināsim stāstīt, cik ļoti svarīgi un būtiski ir esošie likumi dabas aizsardzības saglabāšanai Eiropā.
Eiropā kampaņu “Dabas trauksme” (Nature Alert) organizēja BirdLife International Eiropas nodaļa, Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau), Zemes draugi Eiropā (Friends of the Earth Europe) un Pasaules Dabas fonds (WWF). Latvijā kampaņu koordinēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Dabas fonds.
*Bušs A. 2015. Vai izdosies nosargāt ES dabas aizsardzības regulējumu? Putni dabā 2015/2: 10.
