Foto – Ieva Lūka/LETA

Pusotrs miljons eiro skolotāju prēmēšanai 11

Valdība vakar atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojumu par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām. Šo naudu varēs tērēt piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai pedagogiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tā kā viens no kritērijiem, lai izlemtu, kurām pašvaldībām un cik naudas šim mērķim piešķirt, bija skolu tīkla kārtošana, sabiedrībā šis naudas piešķīrums jau nodēvēts par prēmijām par skolu slēgšanu. Patiesībā gan ne visas pašvaldības, kas saņems kādu daļu no pusmiljona eiro, kārtojušas skolu tīklu, taču tajās savukārt ir prasībām atbilstoša skolēnu un skolotāju proporcija.

Pašvaldībām piešķirtās summa ir ļoti dažādas. Tā Rīga, pateicoties lielajam skolēnu skaitam un tam, ka galvaspilsētā uz vienu skolotāju ir pat 16,5 skolēni, saņems visvairāk – 417 393 eiro. Savukārt vismazākā summa – 640 eiro – tikusi Strenču novadam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā jau ziņots, valdība jūnijā nolēma neievērot šopavasar pašu atbalstīto skolotāju algu celšanas grafiku. Tā kā iepriekš bija plānots, ka skolotāju algu palielināšanai izmantos finansējumu, kas gūts, optimizējot skolu tīklu, bet pašvaldības nebija gana aktīvi slēgušas un reorganizējušas skolas, neradās tik liels ietaupījums, lai celtu algas visiem skolotājiem. Pēdējos trijos gados veiktā skolu reorganizācija un slēgšana devusi 4,3 miljonu eiro ietaupījumu, aprēķinājusi ministrija.

Vakar sadalītā nauda paredzēta tikai gada četriem mēnešiem: septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim. Tāpēc dalīta vien aptuveni trešā daļa no minētās summas.

Pēc kādiem principiem nauda dalīta starp pašvaldībām, to valdības sēdē gari un plaši skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, piesaukdams dažādus matemātikas terminus un neļaujot aizmirst, ka viņš pats ir šīs nozares profesors. No ministra prezentētās formulas var secināt, ka vērā ņemts gan pašvaldību summārais ietaupījums no skolu tīkla kārtošanas, gan tas, cik skolas Latvijā optimizētas, gan skolēnu un skolotāju proporcija katrā no novadiem un pilsētām, gan pat kāds līdzsvara koeficients.

Cik kam ticis

Pats izglītības ministrs kā pozitīvu piemēru izcēlis Kokneses novadu, kas aktīvi kārtojis skolu tīklu, kā arī ievēro normatīvajos aktos noteikto skolēnu un skolotāju proporciju. Šī novada skolotāju prēmēšanai vakar tika piešķirti gandrīz 24 tūkstoši eiro, kas ir deviņi procenti no šim novadam piešķirtās mērķdotācijas pedagogu algām šā gada četriem mācību mēnešiem – 253 304 eiro.

Vecpiebalgas novads, kas pēdējos gados aktīvi kārto skolu tīklu, tomēr joprojām nav nonācis līdz prasītajai skolēnu un skolotāju proporcijai, saņems papildus gandrīz 11 000 eiro, kas ir septiņi procenti no mērķdotācijas.

Reklāma
Reklāma

Stopiņu novads, kas skolu tīklu nav kārtojis, bet ievēro prasīto skolēnu un skolotāju proporciju, tiks pie 21,4 tūkstošiem eiro, kas ir astoņi procenti no mērķdotācijas.

Pašvaldības pašas varēs lemt, kā piešķirto naudu sadalīt starp skolotājiem. Valdība vien noteikusi, ka tā nav paredzēta pirmsskolas un speciālo izglītības iestāžu pedagogiem.

Vai var maksāt atlaišanas pabalstus?

Aptaujājot pašvaldības, nācās secināt, ka lielākā daļa vietvaru vēl nav izlēmušas, vai dalīs naudu visiem pedagogiem proporcionāli to slodzei vai prēmēs labākos, vai meklēs vēl kādu risinājumu valdības piešķirtās naudas sadalei.

Piemēram, Aizkraukles novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa un Skrundas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Inga Flugrāte teica, ka pašvaldībā vēl nav lemts, kā sadalīt piešķirto papildfinansējumu. Abas pašvaldības papildus saņems attiecīgi 4593 un 2089 eiro. Aizkrauklē nesen trīs skolas apvienotas vienā, bet Skrundas novadā likvidētas divas skolas. Kā redzams, finansiālais ieguvums tik un tā mazs.

Kā jau iepriekš minēts, krietni dāsnāk valdība novērtējusi Kokneses novada veikumu skolu tīkla sakārtošanā. Šajā novadā Pērses pamatskola pārtapusi par sākumskolu. Likvidēta Vec­bebru profesionālā un vispārizglītojošā internātskola. Novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris atzina: šos lēmumus, turklāt priekšvēlēšanu laikā nebija viegli pieņemt, novada vadītājam ne viens vien sirms mats nācis klāt galvenokārt tāpēc, ka samazinājās darba vietu skaits, “taču laikam rīkojāmies pareizi”. “Mēs gan lēmumus pieņēmām ne jau prēmiju, bet gan kvalitātes dēļ. Piemēram, bija skaidrs, ka posmā, kad skolēni sāk apgūt fiziku un ķīmiju, viņus labāk koncentrēt vienā skolā. Tomēr skaidrs, ka, piešķirot papildu naudu skolotāju algošanai, valdība var panākt, lai pašvaldībās aktīvāk kārto skolu tīklu. Ja Koknesē būs krietni lielākas pedagogu algas, tad kaimiņu novadiem būs jādomā, ko darīt. Protams, tās pašvaldības, kas neko nedabūja, teiks, ka valdības lēmums nav pareizs,” sacīja D. Vingris. Kā sadalīs starp skolotājiem valdības papildus piešķirto naudu, Koknesē vēl nezina.

Varbūt maksās atlaišanas pabalstus

Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis pauda cerību, ka valdības piešķirtos 10 796 eiro varēs izmantot arī atlaišanas pabalstiem pedagogiem. Novadā pašlaik tiek slēgta Priekuļu sākumskola, kas ar deviņiem izglītojamajiem bija otrā skolēniem nabagākā skola Latvijā, kā arī Preiļu novada vakara maiņu un neklātienes vidusskola.

“No rīkojuma nosaukuma neizriet, ka varam maksāt atlaišanas pabalstus, bet pievienotajos dokumentos ir minēta atlīdzība, kas liek domāt, ka var maksāt arī atlaišanas pabalstus. Varbūt tāds arī ir šo piešķīrumu patiesais mērķis: iedot pašvaldībām naudu, ko izmaksāt atlaižamajiem skolotājiem? Katrā ziņā būtu dīvaini dot prēmijas par skolu slēgšanu tiem, kam saglabājas darbs. Tad viens skolotājs varēs teikt otram: re, tevi atlaida, bet man par to iedeva prēmiju. Turklāt, ja šo naudu prēmijās izdalīs visiem skolotājiem “uz galviņām”, prieka mirklis būs ļoti īss,” sprieda A. Zagorskis.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā noskaidroju, ka piešķirtais finansējums tiks sadalīts visām skolām, izņemot pirmsskolas un speciālās izglītības iestādes, proporcionāli likmju skaitam katrā izglītības iestādē. Taču to darīs tad, kad būs veikta pedagogu likmju tarifikācija jaunajam mācību gadam.

Arodbiedrības vadītāja: Žēl 31 pašvaldības pedagogu

* Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, vērtējot valdībā apstiprināto naudas sadalījumu, sacīja: “Jāpriecājas tām 88 pašvaldībām. Bet žēl ir to pašvaldību pedagogu, kur skolu tīkls jau sakārtots vai tas netiek optimizēts nacionālas drošības jautājuma kontekstā.” Viņa norādīja, ka, no vienas puses, ir labi, ka pedagogiem “tiek kaut kāds finansējums”, taču, no otras puses, ir šaubas, vai tas ir labākais veids, kā piešķirt papildu finansējumu, ziņo LETA.

I. Vanaga uzskata, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu tikai daļai pašvaldību, pats nav spējīgs lokāli redzēt un izvērtēt pašvaldībās un to izglītības iestādēs notiekošo. Prēmēšana par skolu tīklu, kur netiek vērtēts skolotāju individuāls darbs, ir savdabīga, vērtēja LIZDA priekšsēdētāja. Viņasprāt, tā ir “drupaču atmešana, lai neteiktu, ka neko neiedeva”.