Kā pašvaldībās veicas ar kapu uzturēšanu? 4
Raits Sirmovičs, Jēkabpils pilsētsaimniecības departamenta direktors: “Izdevumi nav mazi, īpaši, ja ņem vērā, ka Jēkabpils pilsētas kapos uzbūvējām modernu kapliču, kapitāli pārbūvējām garām vedošo ielu, ierīkojām mašīnu stāvvietas un nākamgad sāksim kapu paplašināšanu meža virzienā saskaņā ar apmežošanas plānu. Pievedam smiltis, novācam nokaltušos kokus un bīstamos zarus, izvedam atkritumus, uzturam kārtībā ūdens sūkņus, atjaunojam veco mūra žogu. Darbu daudz. Iedzīvotāji ar sapratni pieņem, ka viņiem jānokārto vienreizējais maksājums par kapa vietas ierādīšanu. Toties ikgadējo nomas maksu neprasām.”
Jānis Bubnovs, Baltinavas novada pašvaldības izpilddirektors: “Cilvēkiem maciņi plāni, tāpēc mēs neprasām ne ikgadējo nomas maksu, ne arī samaksu par kapa vietas ierādīšanu. Mūsu pusē tā tas ir bijis vecajos ulmaņlaikos, tā tas ir arī tagad. Protams, sagaidām, ka pašvaldībai tiks pārmesta naudas neiekasēšana par pakalpojumu sniegšanu, taču uzskatām, ka vispirms tas ir cilvēcības jautājums. Jā, katru gadu no pašvaldības budžeta nauda tiek tērēta kapu uzturēšanai, taču ņemam vērā, ka iedzīvotāji paši daudz ko dara brīvprātīgi. Ir iecelti kapu vecākie, kas organizē kapu sakopšanas talkas, kuru laikā rūpējas arī par tām kapu kopiņām, kuru piederīgo pārstāvis nav varējis ierasties vai kurām piederīgo vairs nav. No cilvēku puses atsaucība liela, tāpēc arī pussolīti speram cilvēkiem pretī. Pat tā, ka pašvaldībā suminām kapu vecākos par godprātīgo darbu.”
Kaspars Kutuļsks, SIA “Skrundas komunālā saimniecība” valdes loceklis: “Pašvaldībām par kapiem jārūpējas tāpat kā par ielām un parkiem, tāpēc mūsu redzeslokā ir gan atkritumu izvešana un atsevišķu koku un kritušo zaru aizvākšana, gan celiņu tīrīšana un sniega aizvākšana. Skrundas pilsētā ir divi kapi, tajos par kārtību gādā sētniece. Tāpēc cilvēki ar sapratni izturas pret abiem maksājumiem – gan 17,22 eiro par kapa vietas ierādīšanu, gan 1,72 eiro par ikgadējo nomas maksu.”
