Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
19. novembris, 2017
Drukāt

Kā pašvaldībās veicas ar kapu uzturēšanu? (4)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Ilustratīvs attēls

Raits Sirmovičs, Jēkabpils pilsētsaimniecības departamenta direktors: “Izdevumi nav mazi, īpaši, ja ņem vērā, ka Jēkabpils pilsētas kapos uzbūvējām modernu kapliču, kapitāli pārbūvējām garām vedošo ielu, ierīkojām mašīnu stāvvietas un nākamgad sāksim kapu paplašināšanu meža virzienā saskaņā ar apmežošanas plānu. Pievedam smiltis, novācam nokaltušos kokus un bīstamos zarus, izvedam atkritumus, uzturam kārtībā ūdens sūkņus, atjaunojam veco mūra žogu. Darbu daudz. Iedzīvotāji ar sapratni pieņem, ka viņiem jānokārto vienreizējais maksājums par kapa vietas ierādīšanu. Toties ikgadējo nomas maksu neprasām.”

 

Jānis Bubnovs, Baltinavas novada pašvaldības izpilddirektors: “Cilvēkiem maciņi plāni, tāpēc mēs neprasām ne ikgadējo nomas maksu, ne arī samaksu par kapa vietas ierādīšanu. Mūsu pusē tā tas ir bijis vecajos ulmaņlaikos, tā tas ir arī tagad. Protams, sagaidām, ka pašvaldībai tiks pārmesta naudas neiekasēšana par pakalpojumu sniegšanu, taču uzskatām, ka vispirms tas ir cilvēcības jautājums. Jā, katru gadu no pašvaldības budžeta nauda tiek tērēta kapu uzturēšanai, taču ņemam vērā, ka iedzīvotāji paši daudz ko dara brīvprātīgi. Ir iecelti kapu vecākie, kas organizē kapu sakopšanas talkas, kuru laikā rūpējas arī par tām kapu kopiņām, kuru piederīgo pārstāvis nav varējis ierasties vai kurām piederīgo vairs nav. No cilvēku puses atsaucība liela, tāpēc arī pussolīti speram cilvēkiem pretī. Pat tā, ka pašvaldībā suminām kapu vecākos par godprātīgo darbu.”

 

Kaspars Kutuļsks, SIA “Skrundas komunālā saimniecība” valdes loceklis: “Pašvaldībām par kapiem jārūpējas tāpat kā par ielām un parkiem, tāpēc mūsu redzeslokā ir gan atkritumu izvešana un atsevišķu koku un kritušo zaru aizvākšana, gan celiņu tīrīšana un sniega aizvākšana. Skrundas pilsētā ir divi kapi, tajos par kārtību gādā sētniece. Tāpēc cilvēki ar sapratni izturas pret abiem maksājumiem – gan 17,22 eiro par kapa vietas ierādīšanu, gan 1,72 eiro par ikgadējo nomas maksu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Bauskas novadā kapu pārziņiem maksā tik mazas algas, ka faktiski kapu pārziņi strādā uz entuziasma pamata- burtiski kā brīvprātīgie. Kur novads rāvis tik mazas algas?

  2. Rūjienā ir vairāki kapi. Man Skudrītes kapos atdusas vectēvs un vecmāmiņa, kuri aizgājuši viņā saulē -viens otrā pasaules kara laikā, otrs – pēc kara. Jāmaksā par par šo divvietīgo kapa vietu nedaudz vairāk par 4 EU gadā. It kā jau nav daudz, bet man ir 73 gadi. Kas būs,kad nevarēšu samaksāt? Apglabās svešus cilvēkus virsū??? Un kad manis nebūs? Vai maniem bērniem,mazbērniem un mazmazbērniem arī būs jāmaksā par to ,ka tur atdusas viņu senči?

  3. Ja var aizmukt uz ārzemēm lai nenomirtu,
    jāvar aizmukt uz ārzemēm arī nomirt ?

  4. kur liks tos, kuri nav [varējuši] samaksāt ??
    Atstās uz lauka kraukļiem par barību ?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+