Mobilā versija
+0.1°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
31. marts, 2016
Drukāt

Monika Zīle: Pusvārdu nelaimes (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Monika Zīle

Ar 12. Saeimas deputātu spriestspēju, paldies Dievam, tomēr nav tik briesmīgi, kā mēdz vērtēt daži anonīmi kritiķi – nupat tautas kalpi noraidīja tabakas aprites likuma grozījumam iesniegto Imanta Parādnieka (NA) priekšlikumu aizliegt smēķēt grūtniecēm. Bez šaubām, pīpēšana nodara lielu ļaunumu pašai mātei un bērnam viņas klēpī, tikai konkrētajā gadījumā nav saprotams, kā šādu likuma normu iespējams īstenot dzīvē – kas uzraudzītu gaidībās esošās sievietes, ko darītu ar cigarešu kūpināšanā pieķertajām utt. Var tikai minēt: šis priekšlikums uzlūkojams kā apzināts populisma cukurgrauds noteikta vēlētāju loka mutēm, vai arī atbalsta gadījumā deputāts bija iecerējis atdzīvināt savu reiz jau noraidīto “grūtnieču biktēšanas” pro­grammu. Pieļauju, ka šīm aizdomām nav pamata. Bet ko lai dara, ja politiķi jau pieradinājuši mūs saspringt un kļūt tramīgiem, kad varas plauktos šķietami publiski apspriež svarīgu problēmu un tajā pašā laikā meistarīgi noklusē ļoti asu topošā likuma šķautni.

Ja vajag piemērus, domāju, pietiks ar šī gada budžeta nodokļu paketi, kuras galīgais variants stipri atšķīrās no iepriekš dažādām sabiedrības grupām izrādītās, bet Finanšu ministrija lika saprast: sarūgtinātie paši vainīgi, ka nesaklausīja piesardzību valdības solījumos. Tagad kārtējie pusvārdi ar nekustamā īpašuma nodokli – pirms Lieldienām valdība atsacījās no iepriekš lemtās kadastrālās vērtības paaugstināšanas. It kā… Tramīgais daudzpunkts prasās, klausoties izplūdušajos skaidrojumos par šī nodokļa nākotni. Šķiet, valdība tikai piebremzējusi uz kādu laiku, ļaujot sabiedrībai sagremot nodokļa celšanas neizbēgamību, un tad jau varēs izsludināt lielos ciparus.

Ejam tālāk. Marta vidū izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, piekrītot vajadzībai skolās palielināt sporta nodarbību skaitu, atkal izmantoja mūsu politiķu iekopto pusvārdu taktiku un it kā starp citu bilda, ka izmaiņas šajā programmā saistīsies ar mazliet garāku mācību gadu. No vienas puses raugoties, ministra laipošana saprotama: plaši atvēzējoties pret Latvijas skolu “brīvo vasaru”, var piedzīvot plašus pedagogu un izglītojamo nemierus. Bet no visām pārējām pusēm redzams, ka nebūs iespējams ievērojami paaugstināt algas skolotājiem, atsakoties no izglītības jomas reformām, kas ietver arī mācību gada pagarinājumu. Saglabājot PSRS laiku termiņu, kas daudziem skolotājiem nodrošina gandrīz trīs mēnešus garu atvaļinājumu, nav izredžu auglīgi īstenot mūsdienīgas izglītības programmas, bērnus nepārslogojot. Turklāt pagājušajā gadā vienā no starptautiskiem pētījumiem secināts, ka Latvijas skolēniem ir satriecoši zema lasītprasme: vēl sliktāk burto tikai dažās Āfrikas valstīs ar izteikti pirmatnēju dzīves veidu. Lūdzu, nemānīsim sevi, ka esam ļoti izglītota tauta, bet šādi pētījumi mēdz balstīties nepareizā auditorijas izvēlē un tāpēc melnā krāsa sabiezināta. Daudzi Latvijas pedagogi var izstāstīt par audzēkņiem, kuriem ceļu līdz pamatskolas pabeigšanai nobremzējusi sliktā lasītprasme. Tie patlaban ir jaunieši bez nākotnes. Diemžēl. Varbūt daļu atkopt palīdzēs šim nolūkam investētie ES miljoni. Bet ir jādara viss, lai šādu potenciālu bezdarbnieku un mazturīgo skaits mūsu valsī nepieaugtu. Ar naudu vien te par maz. Vajadzīgs skaidrs un labi saprotams izglītībā gaidāmo reformu izklāsts. Cerams, ministrija to jau izstrādā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Gandrīz TRĪS MĒNEŠU ATVAĻINĀJUMS.Skolotāji raud, kad lai sagatavojas stundām. Lūk , kur ir laiks. 30 dienas pūšas un 45 dienas gatavojas mācību gadam.. Pirmo gadu daudz jāgatavojas, bet nākamo jāpielabo vecais.! Monika, nevaru ar īsto vārdu komentēt, jo mani 8 mazbērni iet lauku skolā un viņi nevēlas īpašu publicitāti.

  2. Interesanti, kas tagad ir katru gadu no jauna jāizstrādā skolu programmās, jo vairāk izstrād'[a, jo trakāk iet. Kas tās par programmām, kurās beidzot, pat lasīt neprot absolventi? Kas tādas izstrādā, tie, kas paši pēc tādu programmu apgūšanas vairs neprot ne lasīt, ne rakstīt, ne sakarīgi domāt? Par ko viņiem maksā algu, ja darbs ir nekvalitatīvs?
    Es mācījos piecdesmitajos gados, gan lasīt iemācīja, gan rakstīt, gan aritmētiku un citas gudrības. Kādas toreiz bija programmas, kādi skolotāji, ja inteliģence tikai izsūtīta uz Sibīriju un aizbēgusi un rietumiem, bet iemācīja, izskoloja neskatoties uz to, ka “gudru” programmu nebija, datoru nebija, nekā nebija, kas tagad ir, bet visi prata gramatiku, lasīt iemācījās un citas gudrības apguva.
    Tagad viss tiek mainīts katru gadu, lai tikai tiem tūkstošiem liekēžu būtu krēsls, lai būtu ko darīt un algu saņemt, bet par padarītā darba kvalitāti nevienam nav jāatbild. Ir gan labs šis bezatbildības laikmets. Paši sevi ieceļ amatos, paši nosaka algas, paši nelietderīgi izšķiež valsts līdzekļus, bet gala beigās skolēni beidzot skolu neprot lasīt!!!!!

  3. Nu ko tur teikt ?Bļodiņu itkā pieliek pilnāku,bet ķēdi savelk īsāku.

  4. vispār jau saeimas kārtības rullī būtu strikti jānosaka tās nozares un arī tas jautājumu spektrs, ko deputāti vispār apskata. Ekonomika kopuma valstī ir galīgā pakaļā, būtiski jautājumi par ražošanas attīstību un nodokļu politiku tiek atlikti un nezināmu laiku , bet deputātiņi spēlējas ar bulciņām un filozofē, kur kurais tagad smēķēs un vai vispār smēķēs…

  5. Vienkāršāk par visu – ir neko nedarīt, algu saņems jau tāpat

  6. Ja raksta autorei nebūtu bijis slinkums iepazīties ar kādu skolotāju, tad neapgalvotu, ka skolotājiem ir 3 mēnešus garš atvaļinājums.

  7. Monķis pēc Lieldienām mazliet bradā pa auzām…
    Pretpīpēšanas likums jau pats par sevi dos kādu
    efektu pat bez tūlītejas galvu ciršanas.
    Skolās programmu saturs jau vismaz gadus
    50 raud pēc būtiskas pārskatīšanas.
    Mehāniskas zināma apjoma iekalšanas vietā
    vajag nākt starpdisciplināri saistītai analīzei.
    Citādi bērnelis stundās paslepus spaida SMS,
    bet skaļi bļaustās, ka ir pārslogots.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+