Kultūra
Mūzika

Ozolnieku pūtēji prasa anulēt Dziesmusvētku Lielās balvas rezultātus 16

Māra Buholca foto

Pūtēju orķestris “Zelmeri Pro” nosūtījuši kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) iesniegumu, kurā pieprasa anulēt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku orķestru Lielās balvas izcīņas konkursa rezultātus, aģentūru LETA informēja kolektīva pārstāvis Jānis Kurpnieks.

Savu pieprasījumu kolektīva pārstāvji Indris Egle, Kurpnieks un Tomass Kokamegi argumentē ar konkursa uzvarētāju – Latvijas Universitātes (LU) Pūtēju orķestra – repertuāra garumu, kas neatbilda konkursa nolikumam. Repertuārs nedrīkstēja būt īsāks par 25 minūtēm, taču, pēc iesnieguma autoru aprēķiniem, LU Pūtēju orķestris spēlēja 24 minūtes un 10 sekundes.

“[..] Internetā pieejamie resursi vēsta, ka programmā iekļautais Rolf Rudin skaņdarbs “Out of Nowhere” ir ne garāks par 14 minūtēm 23 sekundēm. Tā kā Sergeja Austra Universa skaņdarba Fantāzija “Latviešu strēlnieks” garums ir no 9 līdz 9.30 minūtēm, saskaitot šo abu darbu hronometrāžu, programmas garums nesasniedz 25-30 minūtes. Lai nodrošinātu konkursa nolikumam atbilstošu programmas garumu, visi V grupas orķestri, izņemot LU Pūtēju orķestri, veidoja savas programmas no trim skaņdarbiem – divi izvēles un viens obligātais skaņdarbs,” vēstulē pauž “Zelmeri Pro” pārstāvji.

“Zelmeri Pro” vadību neapmierina arī LU Pūtēju orķestra izvēles skaņdarba “Out of Nowhere” grūtības pakāpe, kas neatbilstot obligātā skaņdarba – Fantāzija “Latviešu strēlnieks” grūtības pakāpei. Šāds izvēles skaņdarbu līdzvērtīga grūtības pakāpe kā nosacījums tika pieprasīts konkursa nolikumā.
Pēc Kurpnieka, Egles un Kokamegi domām, obligātā skaņdarba vērtēšana noritējusi nekorekti, jo tā autors vēstulei konkursa rīkotājiem un dalībniekiem norādījis par iespēju diriģentiem pašiem interpretēt kompozīcijas stilu, tempu, dinamisko kontrastu, ritma precizitāti, frāzējumu un artikulāciju, taču žūrija šos kritērijus vērtējusi ļoti strikti.

Tāpat kolektīva pārstāvji uzskata, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pūtēju nozares ekspertei Astrīdai Ķēniņai konkursā bija interešu konflikts, jo viņa esot LU Pūtēju orķestra producente.

Līdzās prasībai anulēt konkursa rezultātus, vēstules autori arī pieprasa diskvalificēt LU Pūtēju orķestri par konkursa nolikuma pārkāpšanu un noteikt tam aizliegumu piedalīties nākamo Dziesmusvētku konkursā, izsludināt jaunu Lielās balvas izcīņas konkursu svētku laikā 2.jūlijā vai 3.jūlijā, atstādināt LU Pūtēju orķestra diriģentu Jāni Puriņu no Virsdiriģenta un novadu Dižkoncerta diriģenta amata, atstādināt no LNKC ekspertes amata Ķēniņu, izvērtēt interešu konfliktu konkursa žūrijā, kā arī pārbaudīt, vai visi žūrijas locekļi tika iepazīstināti ar komponista Universa ieteikumiem un komentāriem par sava skaņdarba izpildījumu.

Melbārdes padomniece Ginta Bormane aģentūrai LETA apstiprināja, ka Kultūras ministrija šādu iesniegumu ir saņēmusi, taču vēl nevar sniegt komentārus, jo to vēl izvērtē eksperti. Līdzīgu komentāru aģentūrai LETA sniedza LNKC vadītāja Signe Pujāte, apgalvojot, ka iesniegums tika saņemts ceturtdien, un tas nodots tālākai izvērtēšanai. Pēcāk atbilde iesnieguma autoriem tiks sniegta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Kā ziņots, Latvijas pūtēju orķestru konkursā Dziesmusvētku Lielo balvu saņēma Latvijas LU Pūtēju orķestris, kuru diriģē Jānis Puriņš un Jānis Kaģis, aģentūru LETA informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Latvijas pūtēju orķestru konkursā sacentās 25 labākie pūtēju orķestri no visas valsts. Orķestru sniegumu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens no Somijas, Daiņus Pavilonis no Lietuvas un Andreja Šolara no Slovēnijas. Kolektīvi sacentās trīs grūtības pakāpēs – piektajā, ceturtajā un trešajā.

Vasiļjeva informēja, ka piektajā grupā par uzvarētāju tika atzīts Latvijas Zemessardzes orķestris, kuru diriģē Andis Karelis, un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris ar diriģentiem Jāni Reteno un Andi Kareli.

Ceturtajā grupā pirmo vietu ieguva Balvu kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris “Balvi” ar diriģentu Egonu Salmani un Madonas pūtēju orķestris, kuru diriģē Andrejs Cepītis.

Savukārt trešajā grupā par labākajiem tika atzīti Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris ar diriģentu Donatu Veikšānu, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, kuru diriģē Aivars Radziņš, kā arī Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris “Tālavas taurētājs” ar diriģentu Gvido Brenčevu.
Pūtēju orķestru sniegumu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos varēs dzirdēt pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertā 3.jūlijā, koncertos Rīgas dievnamos 4.jūlijā un pūtēju orķestru Dižkoncertā 6.jūlijā.

Šī nav pirmā reize, kad pūtēju orķestris “Zelmeri Pro” pauž neapmierinātību ar Dziesmusvētku organizatoru lēmumiem. Aģentūra LETA iepriekš ziņoja ka Kurpnieks un Kokamegi pagājušā gada novembrī kopā ar vēl septiņiem pūtēju nozares pārstāvjiem vēstulē pauda bažas par svētku norises apdraudējumu sliktās plānošanas dēļ.

Vēstulē tika skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī orķestru vadītāji pie svētku rīkotājiem pirmo reizi vērsās saistībā ar to, ka par virsdiriģentiem netiek virzīti, viņuprāt, izcilākie diriģenti, bet svētku starplaikā pastāvošā virsdiriģentu institūcija ir formāla un tās lietderība – apšaubāma. Tāpat iepriekšējā vēstulē tika pausta nostāja, ka amatieru orķestru nozarei nav izstrādāta attīstības stratēģija, un repertuāra skaņdarbi tiekot iepirkti bezmērķīgi.

Līdzās bažām par nepietiekamu laiku sagatavoties pēdējām nozares skatēm, vēstules noslēgumā tās autori svētku rīkotājiem pieprasīja ieviest virsdiriģentu ievēlēšanas procesu, no svētku repertuāra izņemt pēdējā brīdī iekļautās kompozīcijas, kā arī pūtēju orķestru fināla skati rīkot svētku nedēļā, nevis 2.jūnijā.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu pieskandinās no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam.

LA.lv