Putekļi virs Liepājas: Ostas radītajam piesārņojumam pakļauti 12 000 iedzīvotāju 5
Latvijas premjerministrs Andris Šķēle savulaik teicis: ja, tuvojoties Liepājai, redzami dūmojoši visi trīs “Liepājas metalurga” skursteņi, tad ar pilsētu viss kārtībā. Protams, tas nekas, ka ziemā sniegs ātri vien krāsojās tumšs un vasarā ne vienmēr smaržoja pēc liepām un jūras. Kādi jau pasūdzējās, bet absolūti lielākā daļa lepojās ar metalurgu tradīcijām un stoiski pacieta neērtības. Šķēle vairs sen nav premjers un “Liepājas metalurga” skursteņi arī kādu laiku nekūp. Tomēr pilsēta turpina dzīvot, pārkārtojusi savu ekonomisko asinsriti, tostarp, Liepājas Ziemeļu rajonā attīstās osta. Bet ne visiem par to prieks.
Neatkarība atnāca ar troksni un putekļiem
Galvenā nemieru cēlāja jau dažus gadus ir uzņēmēja Kristīne Dzelme, kura kopš 1992. gada dzīvo no vecmāmiņas mantotā privātmājā Sliežu ielā 3 pārsimts metru no ostas. Savu bērnību viņa atceras saulainu. Bērnībā gājusi peldēties uz pludmali, kurai tagad priekšā žogs, uzbērums un sliedes. Karavīri slaucījuši ielu, no tajā pašā Sliežu ielā esošās eļļu ekstrakcijas rūpnīcas smaržojis pēc saulespuķēm (tur ražoja cepamo eļļu). Latvijai atgūstot neatkarību, okupantu bruņotie spēki ostu pamazām atstāja, eļļas rūpnīcu slēdza un daļēji nojauca.
Ap 1997. gadu sākusi aktīvi darboties osta. Trauksmi par troksni un putekļiem, kas nāk no ostas, kundze kopā ar citiem sākusi celt 2012. gadā, bet īpaši aktīvi – pērn. Rakstīts visām iespējamām iestādēm, un saņemtas atbildes, bijušas publikācijas medijos, rīkotas apspriedes, tikšanās, sabiedriskās diskusijas. K. Dzelme man rāda savāktos apjomīgos materiālus: argumenti, strīdi, priekšlikumi, emocijas, dažādi skati un novērojumi. Bet skaidrs ir viens: problēma ir, un tai nav vienkārša un lēta risinājuma, ja tāds vispār ir.
“Tā nav tikai mana cīņa, un es neārdos viena. 22. maijā izsludinājām parakstu vākšanu – trijās dienās parakstījās 340 cilvēku. Kādi septiņi cilvēki esam aktīvi. Pēc manām aplēsēm, ostas radītajam piesārņojumam pakļauti aptuveni 12 000 liepājnieku, no kuriem ap 4000, kas dzīvo tuvāk ostai, jo īpaši. Lielākā cīņa šobrīd ir ar SIA “Ekers Stividors LP”, kam pēdējā laikā parādījušās akmeņogles. Tāpat februārī bijušās eļļas rūpnīcas teritorijā uzņēmums naktī krāmēja sakausējumus: bija elles troksnis un putekļi. “Ekers Stividors LP” nopirka un reklamēja pretapputes ierīces, bet, manuprāt, tās laistāmās mašīnas der tikai muzejam un no tām nav jēgas. Valsts vides dienests apgalvo, ka maz sūdzību, kūtrs uz apsekošanu, atbrauc tikai tad, kad putekļošana beigusies.
Uzņēmums šogad gatavojas palielināt pārkraušanas apjomus. Mēs teicām: tad dariet to slēgta angārā. Mums atbildēja: tās esot nenormālas izmaksas. Bet vai liepājnieki sliktāki kā ventspilnieki? Normāli būtu, ja osta domātu, kā risināt problēmas, nevis mēs, jo ne jau mēs aizgājām dzīvot pie termināļiem, bet termināļi atnāca pie mums. Neesmu nekāda padomju laika fane, bet tad te bija kārtība, kluss un tīrs. Augustā centāmies sazināties ar jauno Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti. Nesekmīgi, esot ļoti aizņemts. Kad par viņa nevaļu ieliku informāciju sociālos tīklos, nākamajā dienā atrada laiku. Vilnītis problēmu atzina, bet valde esot bezspēcīga, jo termināļiem gudri juristi. Vilnītis godīgi mums pateica: zinot ostas plānus, es cilvēku vietā, kas dzīvo pie ostas, savas mājas un dzīvokļus pārdotu un dotos prom,” atstāsta K. Dzelme.
Otrs netīrības cēlonis esot terminālis SIA “Liepaja Bulk Terminal”, kas pārkrauj graudus. No tiem ceļoties lipīgi putekļi, nespējot vien automobiļus un māju logus mazgāt, turklāt tie pieķepot stingrāk nekā liepu izsvīdums. Graudu putekļi esot arī kaitīgi veselībai, jo paliekot elpceļos. K. Dzelme norāda arī uz SIA “DG Termināls”, kas pārkrauj naftas produktus: jau tagad pasmirdot, bet uzņēmums esot pieprasījis A kategorijas piesārņojuma atļauju, kas nozīmējot, ka būšot tikai sliktāk.
Viss paliek melns
Vistuvāk oglēm dzīvo matemātikas skolotāja un kaitēkļu apkarošanas speciālists Ēriks un Ineta Šnepes. Viņu 2000. gadā mantotā māja Oskara Kalpaka ielā 53 atrodas vistuvāk ogļu kaudzēm – aptuveni 300 metru. Ogles parādījušās pirms gadiem trijiem.
“Esmu ievērojis, ka putekļi ceļas ne tik daudz no ogļu cilāšanas, bet vēja, bet tas – no jūras – mums ir valdošais. Kad tīru rensteles, tās pilnas ar ogļu putekļiem un sidrabainām ogļu daļiņām. Sniegs ātri paliek melns. Atbraucu ar savu balto darba automobili vakarā mājās – pa nakti tas palicis iemelns un no rīta jāmazgā. Vienreiz arī bija pārklājies ar labības palieku ķiti. Būvēju terasi no brūniem dēļiem – vienā naktī melni kļuva… Guļamistabas logi tieši uz jūras pusi, vasarā stāv vaļā. No rīta kāpju ārā no gultas, skatos, pēdas putekļos uz grīdas paliek, uz palodzes ar pirkstu var zīmēt,” stāsta Ē. Šnepe.
“Vasarā zāle paliek netīra. Mazbērns izskrien loku pa dārzu – pēdas ogļu melnas. Dārza ogas vairs neēdam, jo tās grūti nomazgāt, tomātus un gurķus gan mazgājam un ēdam, savādāk jau nav jēgas no dārza. Pa ventilācijas lūkām putekļi arī nāk iekšā – sākumā nevarēju saprast, no kurienes vannasistabā tie melnumi šķirbās un stūros rodas, ” piebilst kundze Ineta.
Šnepes atzīst, ka, kaut arī mājā daudz darba un līdzekļu ieguldīts, būtu ar mieru to samainīt pret līdzvērtīgu citā pilsētas rajonā, bet šajos apstākļos tas neesot iespējams. Kurš tad mainīšoties un būs muļķis?! Kāds varētu nopirkt – tie ir kādi 150 000 eiro. Kāds Vides pārvaldes inspektors tā arī reiz neformāli pateicis: tās nedaudzās privātmājas jau mierīgi varētu osta atpirkt, bet problēmas ir ar daudzdzīvokļu mājām, kurās ir simtiem ģimeņu. Pagaidām vienīgais, ko pašvaldība, iespējams, varētu piedāvāt: atlaist pusi no nekustamā īpašuma nodokļa. Tas Šnepu gadījumā ir mazāk par 100 eiro un viņi to uzskata par nenopietnu risinājumu.
Dzīvokļu cenas ostas dēļ kritušās nedaudz
Par ogļu un citiem putekļiem, smakām rakstījis arī Liepājas laikraksts “Kurzemes Vārds”, tostarp, arī par cietējiem no daudzdzīvokļu mājām, kuras dažādos leņķos no termināļiem atrodas, sākot no 50 metriem. Bet ogļu putekļi, spriežot pēc iedzīvotāju liecībām laikrakstam un man lasot oktobra sabiedriskās apspriešanas protokolu par vides jautājumiem, mērojuši arī daudz lielāku attālumu. Melni logi un balkoni.
Nekustamo īpašumu nozares uzņēmuma SIA “LATIO” Liepājas nodaļas vērtētāja Sanda Dejus stāsta, ka ostas dēļ dzīvokļu cenas ir aptuveni 10% zemākas nekā citviet pilsētā, kas neesot daudz. Tomēr ļaudis aktīvi nemēģinot tikt vaļā no saviem dzīvokļiem, kaut gan par putekļiem un smakām, netīrām automašīnām sūdzoties. Īpaši no O. Kalpaka ielas 103, 105, 107 mājām, kas ir vistuvāk ostai. Pagājušajā gadā S. Dejus vērtējusi pārdošanai trīs dzīvokļus. Tiesa, arī pieprasījuma šim rajonam neesot. Putekļi sabojājuši namu fasādes – sevišķi labi tas redzams renovētām ēkām.
Bet, piemēram, Jānis Mandeiks kopš 1995. gada dzīvo O. Kalpaka 109, 5. stāvā un par cietēju sevi neuzskata.
“Putekļus un smakas īpaši nemanu, bet pieļauju, ka ir cilvēki, kas jūt. Mana māja nav arī vistuvākā. Mīnuss, ka skats uz jūru pazuda, jo noliktavu uzcēla pretim. Toties pluss, ka vēju vairs tā nejūt un tāpēc istabās siltāks, jo šīs mājas pie ostas uzceltas draņķīgi – to darīja padomju armijas celtniecības bataljoni Liepājā dienošiem armijniekiem un viņu ģimenēm,” stāsta J. Mandeiks, kurš ikdienā joprojām strādā “Liepājas metalurgā”, tāpēc pajokoju, ka viņš varbūt pie smakām pieradis.
Ogles pilsētā nekrāmē
Protestētāju pusē nostājies arī Liepājā pazīstamais jurists un advokāts Edgars Golds.
“Kad sabiedriskajā apspriešanā izdzirdēju, ka ogles plānots pārkraut arvien vairāk un vairāk, bet termināļu pārstāvis atklāti pasaka, ka cilvēkiem jāvācas projām, nu, ziniet! Liepājai vispār nevajadzētu uz oglēm orientēties, jo ienākumi no tām mazi, bet draņķības daudz. Nekur normālā pasaulē ogles nekrāmē pilsētās. Liepājas ostai jāmeklē tīrākas kravas ar augstāku pievienoto vērtību. Vilnītim esot ideja par divu metru augstu žogu. Kāda meitene viņam kautrīgi pajautāja: “Es dzīvoju piektajā stāvā – vai man tas žogs palīdzēs?”” apspriešanā dzirdēto ironiski atstāsta advokāts. Ogļu pārkraušanas laikā novembrī gāja bojā cilvēks, ko E. Golds neuzskata par sagadīšanos: lētai tehnoloģijai pietiek ar mazkvalificētiem darbiniekiem, kas vienmēr ir paaugstināts risks.
Viņaprāt, ostas attīstība notiekot haotiski, stratēģiskais attīstības plāns izstrādāts švaki. Ostas pārstāvjiem advokāts iesaka būt piezemētākiem un apzināties, ka osta atnāca pie cilvēkiem, nevis cilvēki atnāca dzīvot pie ostas. Varbūt patiešām pastāv variants ostai atpirkt no ļaudīm īpašumus O. Kalpaka un mazajās sānieliņās? – jautā E. Golds. Un nevajagot gvelzt, ka padomju laikā arī bija slikti: eļļas rūpnīcas un karabāzes radītie putekļi un trokšņi neesot salīdzināmi ar pašreizējiem.
Uzņēmējs pats bijis
līdzīgā situācijā
“Es cilvēkus, kas protestē pret ostas neērtībām, saprotu ļoti labi, jo pats biju līdzīgā situācijā,” stāsta trača galvenā vaininieka SIA “Ekers Stividors LP” valdes loceklis Gatis Svētiņš. “Savulaik nopirku māju Inčukalnā kilometru no kokzāģētavas. No tās šķīra mežs, tāpēc nevarēju iedomāties, ka būs tik traki. Bet izrādījās… Cauru diennakti bija troksnis, naktī logu nevarēja attaisīt, jo tad nevarēja gulēt. Divpadsmit gadus izturēju, māju pārdevu un tagad laimīgs dzīvoju Siguldā. Tā ka cilvēkus saprotu un daru visu iespējamo, lai mazinātu termināļa ietekmi. Bet kaut kāda putekļu koncentrācija būs vienmēr un troksnis tāpat. Vagoni brauks pa nakti, un krāmēšana notiks tad, kad atbrauks vagoni, arī pa nakti. Par vagonu stāvēšanu jāmaksā, un to nevaram atļauties. Mēs pelnām tikai 25 centus par tonnu. Nestrādājam tikai Līgo vakarā, 31. decembrī un 1. janvārī. Lai pilnīgi atrisinātu problēmu, redzu tikai divus variantus: aizklapēt ostu vai atpirkt cilvēkiem īpašumus.”
Uzņēmējs priecīgs, ka ostā un ielās uzstādītas mērierīces, kas palīdzēšot saprast, kas notiek un kas vainīgs. Ja viņš būšot vainīgs, tad gatavs atbildēt likumā noteiktā kārtībā. Bet, viņam, piemēram, neesot pārliecības, ka pie visiem putekļiem vainīgs viņa terminālis, piemēram, viņa biroja ēkai netālu no oglēm divus gadus nav mazgāti logi un tie nemaz neesot tik netīri. Vēl jaušams, ka G. Svētiņš apvainojies uz cilvēkiem: sākumā uzskatījis, ka jāiet un jārunā ar cilvēkiem, jādiskutē, bet viņā jau neklausoties. Tā vietā viņam rādot foto ar melnām bērna kājām un viņam jāatbildot par netīrām automašīnām – varētu domāt, ka bērnu kājas un auto paliekot netīri tikai no akmeņogļu putekļiem…
“Tai pašā laikā nekad neesmu noliedzis, ka ogles put, pievadceļi put, kaut gan mums ir smidzinātāji, lejam ūdeni, ir speciāls putekļsūcējs. Kad ilgstošs sausums un vējš, varbūt visu slapju neizdodas noturēt. Kaudzes lej no augšas, bet, kad krauj, tiek līdz sausākiem slāņiem. Kādreiz varbūt spēcīgāka vēja brāzma uzpūš, kāds cilvēks līdz galam nenostrādā. Trīsdesmit metrus no oglēm stāv graudi, kurus kontrolē trīs institūcijas, un mēs nodrošinām, ka tie ir tīri, un kraujam kuģos,” norāda Svētiņš.
Viņš stāsta, ka iespējas pārkraut metalurģijai paredzētās ogles no Krievijas parādījušās pirms diviem gadiem. Apjomi Krievijas ostām neesot bijuši vilinoši lieli, tāpēc ticis Liepājai. Vai būs arī pēc gada, nezinot. Atklāti ogles kraujot vairāk nekā 90% pasaules termināļu. Tādi slēgtie ogļu termināļi kā Ventspilī esot retums.
Iedzīvotājiem ar ostu nāksies sadzīvot
Jebkura saimnieciskā darbība rada piesārņojumu. Arī ostā no tā neizbēgt. Jautājums tikai – kā ar to sadzīvot. To uzzinu, ekskursijas laikā pa ostu no Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes drošības, aizsardzības daļas vadītāja Kaspara Poņemecka un sabiedrisko attiecību speciālistes Līgas Ratnieces-Kadeģes.
“Kā bērns atceros, ka padomju gados Liepāja nebija nekāda miera osta. Caurām naktīm čīkstēja bagars, kas raka gultni zemūdenēm. Uz eļļas rūpnīcu gājām lasīt pabirušās saulespuķu sēklas no dzelzceļa vagoniem, troksnis un smakas bija. No 1992. gada Sliežu iela bija galvenais ceļš uz ostu – tur veda arī kokus, graudus, metālu. Tagad ceļš uz ostu pa Sliežu ielu ir slēgts – tas tur dzīvojošiem cilvēkiem ir liels pluss, bet to kaut kā negrib saskatīt. Ostas darbu – sevišķi naktī – labi var dzirdēt, bet decibeli netiek pārsniegti,” zina teikt L. Ratniece-Kadeģe.
Cik tad ir to pārkāpumu?
“Pēdējos divus gadus vispār nav. Putekļu mērījumu sistēma ir sarežģīta: mēra gada griezumā, cik bieži pārsniegtas normas, kāds ir vidējais rādītājs. Pēdējos gados viss bijis kārtībā. Tas, ka cilvēki sūdzas, ir normāli. Vides dienesta cilvēki brauc, skatās, mēra vēja ātrumu. Tad tie, kam liekas, ka ir pārkāpumi, neuzticas vietējiem, sauc speciālistus no Rīgas. Termināļu vadība ir ļoti pretimnākoša: sak, mērām, skatāmies, darām, lai visas normas būtu ievērotas. Plānots graudu pārkraušanu novirzīt tālāk no krasta puskilometru jūrā, pagaidām tiek darbi organizēti tā, lai putekļu būtu pēc iespējas mazāk,” norāda K. Poņemeckis.
“Oktobrī pēkšņi palielinājās piesārņojuma līmenis. Sākām meklēt avotu. Izrādījās, viens privātais uz savas zemes tieši Kalpaka 53. mājai blakus dedzina riepas un citus atkritumus. Uzsūtījām Vides dienestu, policiju, un cilvēks tika sodīts,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste.
“Mēs savus mērījumus sūtīsim uz laboratoriju Šveicē, jo skaidrs, ka ostas rajonā piesārņojumu rada ne tikai osta, bet arī jau minētie atkritumu dedzinātāji, apkures sistēmas un transporta līdzekļu izplūdes gāzes,” piebilst K. Poņemeckis.
Liepājas ostā strādā 2000 cilvēku, kuriem jāpieskaita vēl tie, kas ierodas apkalpot ostas uzņēmumus no ārpuses.
Pēc L. Ratnieces-Kadeģes informācijas, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas deviņas daudzdzīvokļu mājas pie ostas bija plānots pat nojaukt, pēc tam pašvaldība neļāva tajos privatizēt dzīvokļus, taču iedzīvotāji panākuši privatizāciju Satversmes tiesā. Tagad tas nozīmē, ka grūtāk būtu cilvēkiem piedāvāt citus mājokļus. Savukārt privātmājas tiešā ostas tuvumā esot kādas desmit, ne visas apdzīvotas.
Galīga risinājuma neesot
K. Dzelmes ieskatā gan pašvaldība, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Valsts vides dienests (VVD), tāpat kā Liepājas SEZ, ostas un termināļu pārstāvji atrakstās, sniedz formālas atbildes, par ko viņa arī norāda iesniegumā tiesībsargam. Visvairāk kritikas tiek VVD Liepājas reģionālajai vides pārvaldei, kuru atbildes un mērījumi nesaskanot ar reālo situāciju. Pārvaldes direktores vietnieks, kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš vispirms man vēlas pateikt, ka viņš kā privātpersona uzskatot, ka osta ierobežo pie tās dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitāti un pašvaldībai vajadzētu kaut kā to kompensēt.
“Bet kā amatpersonai man jāvadās pēc likumdošanas, jāreaģē uz pārkāpumiem un sūdzībām. Par putekļiem no ostas uzņēmumiem 2013. un 2014. gadā saņemtas četras sūdzības, 2015. gadā – 20 (piecas apstiprinājās), 2016. gadā – 15, 2017. – 17 (apstiprinājās trīs). Diemžēl bieži iedzīvotāji sūdzas nevis iespējamā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kad ir iespējams nepārprotami konstatēt piesārņojuma radītāju, bet pēc darbības pabeigšanas, tāpēc arī gadījumos, kad putēšana, iespējams, ir bijusi, tā nav pierādāma,” saka R. Bērziņš.
Reizēm nostrādājot cilvēciskais faktors. Piemēram, oktobra sākumā cilvēki sūdzējās, ka no ostas nākot putekļi. Izbraucot uz vietas, to varēja arī konstatēt, bet ostas noteikumos noteiktais maksimālais vēja ātrums 10 m/sek., kad vairs nedrīkst kraut beramās kravas, nebija pārsniegts, kaut gan bijis tuvu. Darbi tomēr tika pārtraukti – ja tas nenotiktu, uzņēmumu tomēr sodītu. Reizēm labības krāvēji steidzoties, sevišķi, ja kuģa tilpne gandrīz pilna un putekļi sitas ārā – ja tad uzpūš vējš krasta virzienā… SIA “Liepaja Bulk Terminal” pēdējos divos gados pārbaudīts 18 reižu, kā rezultātā divas reizes konstatēti pārkāpumi, uzdots uzlabot putekļu savākšanas sistēmu. SIA “Ekers Stividors LP” pēdējos septiņos gados pārbaudīts astoņas reizes un divos gadījumos sodīts.
Direktores vietnieks stāsta, ka vismaz pagaidām neredz galīgu atrisinājumu ogļu jautājumam: ogļu pārkraušana slēgtās telpās saistās ar augstu sprādzienbīstamības risku, bet transportēšana pa caurulēm – ar milzīgu troksni.
Viskaitīgākais ir neredzamais
“Saprotu, ka putekļi ir nepatīkami, bet daudz vairāk vajadzētu uztraukties par acīm neredzamo piesārņojumu, kas ir daudz kaitīgāks, piemēram, arī tas, kas rodas no izplūdes gāzēm un māju skursteņiem,” piebilst R. Bērziņš.
To vēstulē I. Šnepei apstiprina arī Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika. “Ogļu putekļu rupjā (redzamā) frakcija, par kuru Jūs faktiski sūdzaties (daļiņas, kas lielākas par 0,01 mm), tiek aizturēta augšējo elpošanas orgānu gļotādā, to radītais risks veselībai ir nebūtisks, bet rezultātā var radīt diskomfortu, pasliktināt pašsajūtu, mazina iespēju uzturēties ārpus telpām un telpu vēdināšanu. (..) Bīstama ir ļoti smalka, ar acīm neredzama putekļu frakcija – PM10 un PM 2,5 daļiņas. Suspendētā veidā ogļu putekļu frakcijas paaugstinātā koncentrācijā ārtelpu gaisā cilvēkiem var izraisīt akūtas un hroniskas plaušu un sirds slimības,” raksta I. Dreika.
Jāmēģina vākties projām!
Liepājas pašvaldībā neviena amatpersona nevēlējās man sniegt komentāru par ostu un piesārņojumu. Atbildi sagatavoja pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciālisti: “Liepājas pašvaldība regulāri seko līdzi gaisa kvalitātes rādītājiem Liepājas pilsētā. Raugoties no normatīvajos aktos noteiktām prasībām attiecībā uz gaisa kvalitāti, Liepājā normatīvi netiek pārsniegti. Pēdējā laikā pat ir vērojama putekļu piesārņojuma līmeņa nelielas samazināšanās tendence, kā uzrāda monitoringa dati. (..) Tomēr arī Liepājas pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par putekļu piesārņojumu ostai piegulošajās teritorijās, kas rada diskomfortu iedzīvotājiem.
Lai to novērstu, ostas uzņēmumi ir veikuši un arī turpmāk ir plānojuši veikt uzlabojumus pārkraušanas tehnoloģijās. Piemēram, SIA “Bulk Terminal Ltd” visos kravu pārkraušanas punktos ir uzstādījis asperācijas sistēmas, kā arī pārkraušana notiek noslēgtās transportieru sistēmās. Savukārt kādam citam ostas uzņēmumam uzdots izvērtēt Eiropas pieredzi un ieviest modernākas pārkraušanas tehnoloģijas, lai mazinātu putekļu nokļūšanu apkārtējā vidē.”
Skaidrs, ka politiķiem un pašvaldības amatpersonām izteikties par ostas radīto piesārņojumu nav tas pats pateicīgākais temats. To lieliski 18. oktobra Liepājas SEZ attīstības plāna un vides jautājumu sabiedriskajā apspriešanā, vēršoties pie klātesošajiem liepājniekiem, apliecināja Liepājas ostas nomnieku asociācijas priekšsēdētājs Jānis Ēlerts: “Es jums varu pateikt to, ko daudzi politiķi negrib pateikt vai nevar pateikt. Jā, jums visiem, Kalpaka ielas iedzīvotājiem, jāmēģina no turienes vākties projām. Jums jārēķinās, ka šeit būs gan putekļi, gan netīrumi.”
Putekļu koncentrācijas pārsniegums Liepājā
* Pieļaujamais putekļu (daļiņu PM10) koncentrācijas robežlielums cilvēku veselības aizsardzībai ir 50 µg/m3 (vidējais diennakts rādītājs), kuru ir pieļaujams pārsniegt 35 reizes gadā.
* Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veikto gaisa kvalitātes monitoringa mērījumi O. Kalpaka ielā 34 (200 m no ostas teritorijas) liecina, ka kopš 2010. gada pārsnieguma reižu skaits nepārsniedz pieļaujamo.
* 2006. gadā bija fiksēti 88 putekļu (daļiņu PM10) koncentrācijas pārsniegšanas gadījumi, 2007. – 77, 2008. – 84, 2009. – 53, 2010. – 28, 2011. – 32, 2012. – 22, 2013.– 15, 2014. – 19, 2015. – 11, 2016. – 9 un 2017. gadā – 6 gadījumi.
