Foto – Timurs Subhankulovs

Viltus ziņa: Latvijas iedzīvotājiem visvairāk interesējusi Krievijas prezidenta Jaungada uzruna 47

“Latvija nobalsojusi par Putinu,” 15. janvāra numurā lieliem burtiem pirmajā lapā apgalvo laikraksts “Segodņa”. Balsojums esot noticis “ar TV pultīm”, bet mazāks apakšvirsraksts vēsta: “Krievijas Federācijas prezidents radījis lielāku interesi nekā Latvijas Republikas prezidents.” Ir arī liela bilde, kur kāda sieviete pie televizora saskandina šampanieša glāzi ar Putina attēlu. Lai uzzinātu, kas te īsti domāts, lasītājam gan nākas pāršķirt “Segodņa” trešo lapu, kur ir plašs žurnālista Viktora Siņicina apskats par televīzijas pārraidēm, kas pērn bijušas visvairāk skatītās Latvijā. Atsevišķa daļa veltīta politiķu gadumijas uzrunām, un žurnālists īpaši uzsver, ka tā esot veca “padomju tradīcija”. “Pēc reitingiem populārākais politiķis negaidīti izrādījies kaimiņvalsts prezidents. Vladimira putina Jaungada uzrunu Krievijas tautai aizrautīgi skatījusies arī Latvijas tauta. Divos kanālos (PBK un RTR) Putina uzstāšanos noskatījās kopumā 280 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Otro vietu “Top 40″ ieņem Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, kuram pievērsa uzmanību 196,2 tūkstoši cilvēku. Pēc viņa seko premjers Māris Kučinskis, kurš savācis 178,8 tūkstošus skatītāju,” raksta “Segodņa”. It kā sausa statistika… Tikai tai nav nekāda sakara ar realitāti.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas
Foto – Timurs Subhankulovs

Atmaskojums

Noskaidrot īstos skaitļus nav grūti, jo pētījumus par Latvijas iedzīvotāju televīzijas skatīšanās paradumiem regulāri veic kompānija “Kantar TNS” un labprāt ar šiem datiem dalās. Pagājušajā nedēļā kompānija informēja medijus par to, cik populāras bijušas dažādu amatpersonu uzrunas gadumijā. “Latvijas iedzīvotāji no televīzijās translētajām amatpersonu uzrunām visvairāk vērojuši Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vēršanos pie iedzīvotājiem, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” dati. Nedaudz mazāk skatītāju bijuši Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) uzrunai. Abu Latvijas valsts augstāko amatpersonu uzrunas noskatījusies gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju,” atsaucoties uz šiem datiem, raksta ziņu aģentūra LETA. Savukārt par Putinu teikts, ka viņa runu skatījusies vairāk nekā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl precīzāki skaitļi un fakti – R. Vējoņa uzruna tika pārraidīta kanālos LTV1, LTV7, LNT, TV3, PBK un “REN TV Baltic”, kopumā to skatījušies 32,6% jeb 624 400 Latvijas iedzīvotāju. Arī Kučinska apsveikuma runa tika pārraidīta šajos sešos kanālos, un to kopumā vērojuši 31,5% jeb 604 200 valsts iedzīvotāju. Putina Jaungada apsveikumu translēja Latvijā raidītie kanāli PBK, “REN TV Baltic”, “NTV Mir Baltic”, “RTR Planeta Baltija”, TNT un “Dom Kino”, un to noskatījušies 21,2% jeb 404 500 Latvijas iedzīvotāju. Vienīgais Latvijas politiķis, kuru Putinam izdevies pārspēt, ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, kura uzstāšanos rādīja kanālos PBK un “REN TV Baltic”, – to noskatījušies 10,7% jeb 204 600 skatītāju.

Vienu tendenci gan var pamanīt – krievu skatītājiem dažādas amatpersonu uzrunas gadumijā ir būtiskāks rituāls, jo krievvalodīgajos kanālos tām visām ir augstāki reitingi nekā latviešu valodā raidošajos.

Kā vērtēt laikraksta “Segodņa” izplatītos melus par to, ka Putins Latvijas iedzīvotājus interesē vairāk nekā pašu amatpersonas? Vidzemes Augstskolas docenta, komunikācijas zinātņu eksperta Jāņa Buholca komentārs: “Manuprāt, šādas publikācijas mērķis ir konstruēt priekšstatu par Krievijas režīma popularitāti Latvijā un vienā vai otrā veidā norādīt uz pretrunām starp Latvijas oficiālo ārpolitisko pozīciju un to, ko it kā domā sabiedrība. Taču šī avīze jau tradicionāli ir aktīvi izrādījusi savu visai radikālo ideoloģisko pozīciju. Arī tiešsaistes portālā “vesti.lv” regulāri tiek pārpublicēti prokremlisku mediju materiāli par Latviju, tostarp tādi, kuru autori ar faktu precizitāti neaizraujas.”