Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. decembris, 2015
Drukāt

Putina draugs Čemezovs (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Sergejs Čemezovs prezentē Kalašņikova triecienšauteņu ražošanas firmas jauno logo.

Latvijas valdība mainījusi noteikumus par Krievijā ražoto “Sukhoi” lidmašīnu varbūtēju iegādi nacionālajai aviokompānijai “Air Baltic”, paredzot, ka pasažieru lidmašīnas netiks iepirktas no firmas, kuras pamatprodukcija ir kara lidmašīnas un pret kuru vērstas Rietumu sankcijas.

Tiek pieļauts, ka aiz šī darījuma piedāvājuma stāvējis viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem – Krievijas valsts augstās tehnoloģijas uzņēmumu koncerna “Rostec” ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs.

 

Putina kaimiņš Vācijā

63 gadu vecais, Irkutskā dzimušais Čemezovs savu karjeru sācis kā ierindas inženieris. Ar izcilību beidzis Irkutskas tautsaimniecības institūtu un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba kara akadēmiju. Viņam ir doktora grāds ekonomikā. Tagad, pateicoties ciešajai saiknei ar Krievijas prezidentu, viņš ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Krievijā. 2014. gadā Ukrainas konflikta un Krimas aneksijas dēļ viņš iekļauts Eiropas Savienības un ASV pret Krieviju noteikto sankciju sarakstā. Plašsaziņas līdzekļos viņš dažkārt tiek dēvēts par valsts militārās rūpniecības diriģentu, kura viedoklī ieklausās un vērā ņem arī pats Putins. Sergejs Čemezovs ar pašreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iepazinies Austrumvācijā, kur viņš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados dienēja kā VDK aģents. Abi dzīvojuši kaimiņos vienā mājā un sadraudzējušies. Pēc viņa teiktā Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, noprotams, ka viņam ir personīgi tuvas attiecības ar Putinu. “Kāpēc būtu jānoliedz tas, kas ir bijis. Mēs patiešām vienlaikus strādājām Austrumvācijā. No 1983. līdz 1988. gadam es Austrumvācijā pārstāvēju rūpnieciskās izpētes (lasi: tehnoloģiskās spiegošanas. – Red piez.) apvienību “Luch”. Dzīvojām mēs vienā mājā, kontaktējāmies darba jautājumos un uzturējām labas kaimiņattiecības. Tas nav nekas neparasts, ka, ilgstoši atrodoties ārvalstīs, izveidojas labs kontakts ar tautieti,” savulaik atklājis Čemezovs.

 

Pie valsts uzņēmumu stūres

Pēc atgriešanās no Austrumvācijas no 1988. līdz 1996. gadam viņš bijis ģenerāldirektora vietnieks ārējās tirdzniecības firmā “Sovintersport”. No 1996. gada nokļuvis Vladimira Putina paspārnē, strādājot Sanktpēterburgas pašvaldības Ārējo ekonomisko sakaru departamentā, kura vadītājs bija Putins. 2000. gadā, kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu, Čemezova karjeras izaugsme turpinājās Krievijas lielākajā ieroču eksporta monopoluzņēmumā “Rosoboronexport”. Tajā sākotnēji viņš bijis ģenerāldirektora vietnieks, bet pēc četriem gadiem tika iecelts par uzņēmuma vadītāju. Uzņēmuma padomi viņš vada līdz šim brīdim. Ar Krievijas prezidenta rīkojumu 2007. gadā iecelts par valsts korporācijas “Russian Technologies” ģenerāldirektoru, kurā pilnībā iekļauts arī “Rosoboronexport”. 2012. gadā šo konglomerātu pārdēvēja par “Rostec”. Korporācija apvieno gandrīz 700 firmas, kas ir daļa no 14 akciju sabiedrībām, kurām pieder kontrolpaketes lielos Krievijas rūpniecības uzņēmumos tādās stratēģiskās jomās kā atomenerģētika, militārā rūpniecība, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanā. Šajā valsts gigantā ietilpst arī autorūpniecība, metālapstrāde, nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas un pat medikamentu tirdzniecība. Tiek uzskatīts, ka šo valstij piederošo uzņēmumu impēriju ar necaurskatāmo un sarežģīto struktūru izveidojis tieši Čemezovs, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām biznesa figūrām Krievijā. Vienlaikus Čemezovs darbojas vairāku Krievijas valsts uzņēmu direktoru padomēs un valdēs, tostarp Krievijas nacionālās aviosabiedrības un valsts lielākā aviopārvadātāja “Aeroflot” valdē. Tāpat valsts lielākajā enerģētikas uzņēmuma “Rosneftj” valdē. Viņš ir pasaulē lielākā kālija minerālmēslu ražotāja “Uralkali” direktoru padomes priekšsēdētājs, kurš šovasar Latvijā nodibināja meitasuzņēmumu “Uralkali Trading”. Ar Putinu viņu vieno arī politiskā pārliecība, Čemezovs aktīvi darbojies Kremļa partijas “Vienotā Krievija” padomē.

 

Slēdz vērienīgus darījumus

“Čemezovs ir īstais vīrs, pie kā vērsties, ja nepieciešams vienoties par Kalašņikova automātu piegādi. Viņš jums labprāt pārdos arī divekrānu viedtālruņus, inkubatorus jaundzimušajiem, lieljaudas transportlīdzekļus vai tonnām titāna,” ironizē “Bloomberg”. Čemezovs vienmēr aktīvi meklējis noieta tirgu Krievijas saražotajai militārajai tehnikai. Šoruden augsto tehnoloģiju uzņēmumam izdevies noslēgt divus vērienīgus darījumus. Pēc sankciju pret Irānu atcelšanas šā gada vasarā Krievija piedāvāja Irānai atsākt piegādāt modernizētas zeme-gaiss raķetes. Novembra beigās Čemezovs paziņoja, ka līgums starp Krieviju un Irānu par S-300 raķešu sistēmu piegādi ir atkal spēkā. Darījums noslēgts arī ar Ķīnu, kura iegādāsies 24 Krievijas būvētos daudzfunkcionālos iznīcinātājus “Su-35” par diviem miljardiem dolāru. Čemezovs neslēpa prieku par šo darījumu: “Ilgās sarunas par “Su-35″ piegādi Ķīnai ir pabeigtas, mēs esam parakstījuši kontraktu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viss ļoti izsmeļoši, nav skaidrs tikai, kurie no mūsu “gudrīšiem” ielaižās ar tādiem darīšanās, un priekš kā mums vispār vajag krievu hlamu. Sen jan visiem ir zināms, ka krievu “pabrīvu” izmaksā ļoti dārgi. Starp citu, ASV izlūkdienesti uztur sarakstus ar to bijušo padomju funkcionāru uzvārdiem, kuri saņēm maksājumus no Krievijas. Vai tad viņi nevarētu padalīties ar informāciju ar mūsu kolēģiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+