Putinam izritina paklāju Vīnē 1
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar apmeklēja Austriju savā pirmajā ārvalstu vizītē ceturtajā prezidentūras termiņā. Tikai astoņu stundu ilgajā vizītē Putins tikās ar Austrijas prezidentu un kancleru, pabija memoriālā sarkanajai armijai, piedalījās biznesa forumā un apmeklēja mākslas muzeju.
Krievija negribot šķelt Eiropu
Rietumu ieviestās sankcijas pēc Kremļa veiktās Krimas apgabala aneksijas un agresijas Austrumukrainā ir ierobežojušas Krievijas diplomātisko kontaktu iespējas. Analītiķi atzīmē, ka abas puses piešķir Putina vizītei Vīnē dziļi simbolisku nozīmi. “Austrijai vienmēr ir bijusi sajūta, ka Vīne pēc aukstā kara beigām ir zaudējusi nozīmi kā vieta, kur tikties Austrumiem un Rietumiem, tāpēc tā uzskata Putina vizīti kā iespēju to mainīt,” intervijā izdevumam “Politico” izteicies Vīnē dzīvojošais bulgāru politologs Ivans Krastevs. Pirms 50 gadiem Austrija kļuva par pirmo Rietumeiropas valsti, kas parakstīja vienošanos ar Padomju Savienību par dabiskās gāzes piegādi, kas ir spēkā vēl šodien. Jūlijā Austrija uz pusgadu pārņems Eiropas Savienības prezidentūru laikā, kad Krievija uzstājīgi liek saprast, ka vēlētos plašākus kontaktus ar ES. Ekspertu ieskatā, Kremlis uzskata Austriju kā neitrālu valsti par svarīgu partneri savu ārpolitisko plānu īstenošanā. “Divpusējās attiecības starp Krieviju un Austriju attīstās ļoti labi,” paziņojis Krievijas vēstnieks Dmitrijs Ļubinskis intervijā Austrijas radio. “Mums ir ļoti labs dialogs,” teica vēstnieks, atzīstot, ka “Krievijas attiecības ar ES ir ļoti sarežģītas, tās ir zemā līmenī”.
Austrijas vizītes priekšvakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka “mūsu mērķis nav kaut ko šķelt Eiropas Savienībā”. “Jo vairāk problēmu ES iekšienē, jo lielāki riski un neparedzamība mums,” viņš teica intervijā Austrijas telekanālam ORF.
Kremlī nesadzird aicinājumus uz dialogu
Pirms nedēļas Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers pavēstīja, ka “Krievijas dauzīšanai ir jādara gals”, raksta izdevums “EUobserver”. Austrijai gatavojoties pārņemt ES rotējošo prezidentūru, Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs paziņojis, ka “mēs gribam būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem un turēt saziņas līnijas ar Krieviju atvērtas”. Austrija bija viena no retajām ES valstīm, kas neizraidīja Krievijas diplomātus pēc uzbrukuma bijušajam drošībniekam Skripaļam Britānijā.
Rietumu aicinājumi uz dialogu gan nav sadzirdēti Maskavā, jo Kremļa izraisītajā un atbalstītajā karadarbībā Donbasā joprojām iet bojā karavīri un civiliedzīvotāji. Krievijas iejaukšanās Sīrijas pilsoņu karā prezidenta Asada režīma pusē nav veicinājusi asiņainā konflikta atrisinājumu, bet uzbrukums bijušajam Krievijas drošībniekam Skripaļam Britānijā pamudinājis virkni rietumvalstu izraidīt Krievijas diplomātus. Austrija bija viena no retajām valstīm, kur tikai dažus mēnešus pēc Krimas aneksijas 2014. gadā valsts vizītē pēc toreizējā prezidenta Heinca Fišera ielūguma ieradās Krievijas prezidents Putins. “Neviens neiegūst no sankcijām,” toreiz apgalvoja Fišers. Vācijā mēdz citēt bijušā kanclera Villija Branta “ostpolitiku” kā pierādījumu prasmei kārtot lietas ar Krieviju. Austrijā atsaucas uz 1955. gada aprīli, kad Austrijas delegācijai Maskavā izdevās vienoties par Krievijas karaspēka izvešanu. Leģenda vēsta, ka to panācis Austrijas ārlietu ministrs Leopolds Figls, kurš vodkas dzeršanā turējis līdzi krievu diplomātiem. Sarunu protokols liecina, ka Krievija piekrita izvest savu karaspēku tikai tad, kad Austrija apņēmās ieturēt neitralitāti.
Austrija nedrīkst kļūt par Krievijas rotaļlietu ES
Kremļa politiku atbalstošās Brīvības partijas pārstāvji vada trīs stratēģiski svarīgas ministrijas – Aizsardzības, Iekšlietu un Ārlietu, bet tās līderis Heincs Kristians Štrāhe ieņem vicekanclera amatu. Lai gan Štrāhe pēc kļūšanas par vicekancleru ir mazinājis savu radikālo retoriku, viņa pārstāvētajai partijai ir noslēgts sadarbības līgums ar Krievijā valdošo partiju “Vienotā Krievija”. Austrijas mediji atzīmē, ka līdz šim kancleram Kurcam izdevies izvairīties no pieglaimošanās Maskavai. Viņš stingri uzstājis, ka viņa valdība par spīti koalīcijas partneru iebildumiem turpinās ievērot ES noteiktās sankcijas pret Krieviju. Konservatīvais laikraksts “Die Presse” Putina vizītes priekšvakarā atzīmējis, ka “nav šaubu par Austrijas solidaritāti un orientāciju uz Briseli, nevis Maskavu”. Eiroparlamenta deputāts no Austrijas konservatīvās partijas Otmars Karass paziņojis, ka “mēs nedrīkstam kļūt par Krievijas rotaļlietu Eiropas Savienībā”.
