Putina lelle Stūra mājas pagalmā. Foto: Twitter/@MeduzaProject

Viesturs Sprūde: “Putinam līdzīgā lelle” 27

Es neko nesaprotu no modernās mākslas. To vien esmu ielāgojis, ka modernās mākslas darbiem ir mazas cerības piesaistīt plašu publiku, ja tie nav šokējoši, provocējoši, ja nav skandāla. No tāda viedokļa pēdējo dienu stāsts ar krustā sisto “Putinam līdzīgo lelli” laikmetīgās mākslas izstādē “Disidents” Stūra mājas pagalmā ir gatavā veiksme. Tomēr vai tāda, par kādu sapņoja izstādes rīkotāji un instalāciju autori? Derētu pievērst uzmanību dažām lietām, kas izriet no “lelles incidenta”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Pirmā lieta: kāda velna pēc Stūra mājā, kur atrodas Okupācijas muzeja ierīkota ekspozīcija, vispār bija jārīko ar ēkas pagātni un tēlu absolūti nesaistīta izstāde? Te jāpaskaidro, ka ēka pieder VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un tā, nevis Okupācijas muzejs nosaka, ko ielaiž sava īpašuma pagalmā. Ja atceramies, ka pirms kāda laika “Valsts nekustamie īpašumi” uzsvēra vēlmi gaiņāt nama tumšo auru, tad lietas kļūst skaidrākas. Nav jau nekā slikta mākslas izstāžu rīkošanā, tomēr turpmāk būtu rūpīgāk jāievēro konteksts. Okupācijas muzeja ļaudis, kaut arī neiebilda pret “Disidentu”, tomēr neesot diez ko laimīgi par tā klātbūtni.

[wrapintext][/wrapintext]

CITI ŠOBRĪD LASA

Otra lieta, ka izstādes kaislības gluži negaidot, bet kārtējo reizi nodemonstrēja, cik viegli mūsdienu Krievijas sociālpolitiskās dzīves tikumi kāpj pāri Latvijas robežas žogam. Nu jau vairs nav runa par atšķirībām vēstures redzējumā. Krievijā mēdz būt tā, ka varai netīkamu izstāžu gadījumos vai “krievu pasaules” ideju noraidošu mūziķu koncertos nez no kurienes uzrodas sportiska izskata jaunieši vai arī kādi kazaku aktīvisti, kas huligāniskām metodēm cenšas šos pasākumus izjaukt. Izrādās, ka nu tas iespējams arī pie mums. Cerams, līdz “Charlie Hebdo” nenonāks, taču taciņa jau tā pati. Demokrātiskāk noskaņotie ļaudis Krievijā satraucas par sabiedrības agresivitātes pieaugumu, kas jo īpaši pēdējos pāris gados nāk kā blakusprodukts nepārtrauktajai pretrietumnieciskā un pretukrainiskā naida un neiecietības propagandai TV un citos masu medijos. Dažs pat ieminas, vai tas atgādina gatavošanos karam… Nav brīnums, ka naida augļi nobriest arī šajā žoga pusē. Ak krustā sistais nemaz neesot Putins? Vai nav vienalga! Ja dūres niez, iemeslu atrast ir tīrais sīkums. Starp citu, tas ir interesants jautājums – kam pirmajam paspruka, ka krustā sistā lelle, kurā apmeklētāji varēja dzīt milzu naglas, esot pats Vladimirs Vladimirovičs. Zināma līdzība lelles vaibstiem ir, taču ikviens redz to, ko vēlas redzēt. Neviens no izstādes rīkotājiem tēlu netika personificējis. Arī paskaidrojošas abreviatūras, kā “INRI” savulaik Jēzum, uz krusta nebija.

Patiesībā šis gadījums it labi parāda informācijas aprites īpatnības krievvalodīgajā vidē. Sasodītā lelle Stūra mājas pagalmā slējās kopš izstādes atklāšanas 30. aprīlī, taču sašūmēšanās “Rīgā krustā situši Putinu!” notika tikai 15. maijā, jo šajā dienā attiecīgā ziņa, tulkota krievu valodā, parādījās telekanālā “TV 5”, portālos “Delfi” un “TVnet”. To pārtvēra Krievijas mediji, un Krievijas vēstniecībai, protestu rakstot, vispār nekādi jautājumi vairs neradās – ja jau visi saka “Putina lelle”, tātad “Putina lelle”!

Lai izvairītos no tālākām nepatikšanām, “Valsts nekustamie īpašumi” figūru ir noņēmuši no krusta un ieslēguši noliktavā, gluži kā kapenēs. Taču nebūs taisnība Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš savā “Facebook” profilā lūkoja pajokot: “Ko tās autori kopā ar visu Kultūras ministriju darīs, kad viņš pie mums pašā Rīgas centrā trešajā dienā augšāmcelsies?” Pirmkārt, tad jau augšāmcelšanās brīnumam bija jānotiek 3. maijā. Otrkārt, lelles nemēdz augšāmcelties. Ne trešajā, ne trīssim­trešajā dienā.