Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. maijs, 2014
Drukāt

Putins aicina Ukrainas separātistus atlikt 11.maija referendumus (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien aicināja promaskaviskos separātistus, kas darbojas Ukrainas dienvidaustrumos, atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

“Mēs aicinām dienvidaustrumu pārstāvjus atlikt 11.maijā plānotos referendumus, lai radītu dialogam nepieciešamos apstākļus,” pēc tikšanās Kremlī ar Šveices prezidentu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējo vadītāju Didjē Burkhalteru paziņoja Putins.

Krievijas prezidents arī paziņoja, ka Maskava ir atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, par ko nopietnas bažas pauduši Rietumi, baidoties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Putins norādīja, ka Maskavai nemitīgi darīts zināms par šīm bažām un Maskava ir savus karavīrus atvilkusi.

“Mēs esam viņus atvilkuši. Šodien viņi nav pie Ukrainas robežas, bet regulāro mācību vietās,” uzsvēra Putins.

Krievijas prezidents arī saudzīgāk izteicās par 25.maijā gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, ko Maskava iepriekš nosodījusi kā “absurdas” Ukrainā valdošo nemieru dēļ.

Putins paziņoja, ka gaidāmās vēlēšanas ir eksperimentāls solis pareizā virzienā.

“Es vēlētos uzsvērt, ka Kijevā plānotās prezidenta vēlēšanas, lai gan tās ir solis pareizā virzienā, neko neizlems, ja visi Ukrainas pilsoņi nesapratīs, kā viņu tiesības tiks aizsargātas pēc vēlēšanām,” norādīja Putins.

Rietumi pauduši nepārprotamu atbalstu Ukrainā gaidāmajām vēlēšanām, uzskatot tās par svarīgu soli pretī politiskai stabilitātei.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.

Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Putins sāk apjēgt, ka savu agresorvalsti ir galīgi iestūrējis grāvī un palicis pilnīgi bez sabiedrotiem.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+