Vladimirs Putins un Rauls Hadžimba
Vladimirs Putins un Rauls Hadžimba
Foto – AFP/LETA

Putins apmeklē Krievijas okupēto Abhāziju 3

Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja no Gruzijas atšķēlušos Abhāzijas apgabalu un atkārtoti apliecināja Kremļa ekonomisku un militāru atbalstu abhāzu separātistiem.

Reklāma
Reklāma

Kremlis turpina lienošo okupāciju

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

“Mēs uzticami garantējam Abhāzijas drošību, pašpietiekamību un neatkarību. Esmu pārliecināts, ka tā būs arī turpmāk,” paziņoja Krievijas prezidents, tiekoties ar Abhāzijas vadoni Raulu Hadžimbu Picundas kūrortā Melnās jūras piekrastē. Līdz 2019. gadam Krievija paredz ieguldīt “pašpietiekamajā” Abhāzijas ekonomikā sešus miljardus rubļu (aptuveni simt miljonus dolāru). Vairāk nekā 80 procenti no 70 000 Dienvidosetijas iedzīvotāju jau ir Krievijas pilsoņi, un iedzīvotāji ar Gruzijas pilsonību tiek uzstājīgi mudināti pieņemt Krievijas pilsonību.

Maskava atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību pēc 2008. gada militārā konflikta ar Gruziju, taču tikai Venecuēla, Nikaragva un un Klusā okeāna salu valsts Nauru ir rīkojušās līdzīgi. Krievija ir faktiski, ja ne juridiski, anektējusi par “neatkarīgām” pasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijas, kas pastāv, tikai pateicoties Krievijas ekonomiskajai palīdzībai un militārajam atbalstam, atzīmē aģentūra “Reuters”. Krievija parakstīja līgumus par integrāciju ar Abhāziju 2014. gadā un ar Dienvidosetiju – 2015. gadā. Gruzija vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par tā dēvēto lienošo okupāciju, slepus pārvietojot robežzīmes, lai paplašinātu okupēto Abhāzijas un Dienvidosetijas apgabalu teritoriju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc ziedu nolikšanas 2008. gada karā ar Krieviju bojā gājušo Gruzijas karavīru kapsētā Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili intervijā “Reuters” teica: “Dienā, kad mēs sērojam par upuriem šajā traģēdijā, Krievijas prezidents apmeklē Gruzijai piederošo Abhāziju.” Viņaprāt, Putina vizīte ir “starptautisko likumu pārkāpums un mēģinājums leģitimizēt vēsturisko netaisnību, ko Krievija nodarījusi Gruzijai”, okupējot 20 procentus tās teritorijas.

Nosoda Putina provokatīvo vizīti

Putina vizīte Abhāzijā sakrita ar devīto gadskārtu, kopš Krievija izprovocēja militāru konfliktu ar Gruziju un okupēja vēl vienu Gruzijas teritoriju – Dienvidosetiju. “Krievijas prezidenta Putina vizīte Gruzijas Abhāzijas apgabalā – militārā konflikta devītajā gadskārtā – kaitē starptautiskajiem centieniem rast konflikta mierīgu atrisinājumu sarunu ceļā,” teikts NATO pārstāvja paziņojumā. Alianses amatpersonas ir nosodījušas Putina provokatīvo vizīti Krievijas okupētajā Gruzijas teritorijā, paužot nožēlu, ka vizīte sarīkota bez Gruzijas varas iestāžu iepriekšējas piekrišanas. “NATO ir vienota nostāja, pilnībā atbalstot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās,” paziņojis NATO pārstāvis, uzsverot, ka “mēs neatzīsim jebkādus mēģinājumus izmainīt Abhāzijas un Dienvidosetijas kā Gruzijas apgabalu statusu.”

Analītiķi atzīmē, ka Putins ieradās Krievijas okupētajās Gruzijas teritorijās nedēļu pēc tam, kad Tbilisi atkārtoti pauda cerību pievienoties NATO. Augusta sākumā Gruzijā notika kopīgas militārās mācības, kurās piedalījās vairāku NATO valstu – ASV, Britānijas, Slovēnijas, Turcijas, Vācijas, kā arī Ukrainas un Armēnijas karavīri. Tās bija lielākās militārās mācības Gruzijā kopš kara ar Krieviju 2008. gadā. Gruzijas aizsardzības ministrs Levans Izorija paziņojis, ka šīs mācības “liks saprast, ka NATO dalībvalstis, īpaši ASV, atbalsta Gruziju”. Pirms nedēļas Tbilisi apmeklēja ASV viceprezidents Maiks Penss, paužot atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un centieniem iestāties NATO.

Gruzija vērtē Putina vizīti kā “cinisku rīcību”

Gruzija asi kritizējusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīti separātiskajā Abhāzijā, lai Krievijas un Gruzijas kara sākuma devītajā gadadienā tiktos ar Abhāzijas līderi Raulu Hadžimbu. Gruzijas Ārlietu ministrija nosodīja Putina vizīti kā “cinisku rīcību”, norādot, ka tā atspoguļo Maskavas apzināti pret Gruziju vērstās politikas turpinājumu. Ministrija pieprasīja Krievijai pārtraukt “provokatīvo rīcību” un aicināja starptautisko sabiedrību reaģēt uz Maskavas “agresīvajiem soļiem”.

Reklāma
Reklāma

Putins Krievijas televīzijā pārraidītos komentāros uzsvēra, ka Krievija “stingri garantē Abhāzijas drošību un pašpietiekamību, tās neatkarību” un pauda pārliecību, ka “tas turpināsies nākotnē”.

Abhāzija un Dienvidosetija pasludināja neatkarību no Gruzijas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, taču šīs separātiskās republikas pastāv ar Krievijas militāru un finansiālu atbalstu un tajās ir izvietots Krievijas karaspēks.

Pēc 2008. gada kara ar Gruziju Krievija atzina Abhāziju un Dienvidosetiju par neatkarīgām valstīm, taču vēl tās atzīst tikai trīs valstis. Pārējā pasaule Abhāziju un Dienvidosetiju uzskata par Gruzijas teritorijas sastāvdaļu.