Pasaulē
Eiropa

Putins apsūdz Rietumus Krievijas graušanā 16

Foto – AFP/LETA

Ikgadējā ziņojumā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vakar Kremlī uzrunājot abu parlamenta palātu deputātus, valdības locekļus un uzaicinātos Krievijas elites pārstāvjus, paziņoja, ka Rietumi Krimas aneksiju un iebrukumu Ukrainā izmantojuši vienīgi kā iemeslu, lai vērstu pret Maskavu sankcijas, mudinot Krievijas iedzīvotājus būt gataviem grūtiem laikiem un vairāk paļauties uz sevi.

Krievija nesaraušot attiecības ar Rietumiem

“Ik reizi, kad, pēc kāda domām, Krievija kļūst pārāk stipra, neatkarīga, nekavējoties tiek piemēroti šie instrumenti (sankcijas),” apgalvoja Kremļa saimnieks. Rietumi “būtu izmantojuši kādu citu attaisnojumu, lai iegrožotu Krievijas pieaugošās iespējas”, ja pie rokas negadītos situācija Ukrainā, piebilda Putins. Viņš apgalvoja, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Rietumi mēģinājuši sagraut Krieviju “pēc Dienvidslāvijas scenārija”. Krievijas vadonis brīdināja, ka pret Krieviju vērstajām ekonomiskajām sankcijām un asajai kritikai būšot pretējs efekts tam, ko gribēja panākt Rietumi. “Dažas Eiropas valstis nacionālo lepnumu uzskata par greznību, bet Krievijai tā ir nepieciešamība,” apgalvoja Putins, piebilstot, ka ir bezjēdzīgi lietot draudus, runājot ar Krieviju.

Tajā pašā laikā viņš ciniski paziņoja, ka Krievija ievērojot Ukrainas suverenitāti. Krimas pievienošana, kā kārtējo reizi apgalvoja Krievijas vadonis, esot notikusi pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un Maskava negrasoties piekāpties Rietumu spiedienam šajā jautājumā. Vienlaikus Putins uzsvēra, ka Krievija nesaraušot savas attiecības ar Rietumiem. “Nekādos apstākļos mēs negatavojamies sašaurināt savas attiecības ar Eiropu un Ameriku. Vienlaikus mēs atdzīvināsim un paplašināsim tradicionālās attiecības ar Amerikas kontinenta dienvidiem, turpināsim sadarbību ar Āfriku, ar Tuvo Austrumu valstīm,” sacīja prezidents.

Aizstāv Krimas aneksiju

Putins nikni un uzbrūkoši apsūdzēja Rietumus “gadu desmitiem, ja ne gadsimtiem ilgušos centienos savaldīt un graut Krieviju,” raksta britu avīze “The Guardian”.

Pirms viņa runas analītiķi minēja, vai prezidents ieturēs samierniecisku toni ziņojumā par valsts stāvokli, jo rubļa vērtība dramatiski kritusies un visa veida sakari ar Rietumiem apsīkuši Kremļa agresijas dēļ Ukrainā. Taču Putins dedzīgi aizstāvēja Krievijas veikto Krimas aneksiju, nodēvējot to par “vēsturisku atkalapvienošanos” ar apgabalu, kas Krievijai esot tikpat svarīgs kā Tempļa kalns Jeruzalemei. Putins atkal nodēvēja notikumus Kijevā par “apvērsumu” un paziņoja, ka Krievija apliecinājusi, ka iestāsies par “patiesību un taisnīgumu”, aizstāvot savus tautiešus. Putins atkārtoti noliedza daudzos pierādījumus par Krievijas armijas aktīvo iejaukšanos notikumos Ukrainā, kas pamudināja Rietumus noteikt ekonomiskās sankcijas.

Piedāvā amnestiju atgrieztam ārzonu kapitālam

Prezidents solīja atvieglot noteikumus mazo uzņēmumu darbībai, lai atsvabinātu viņus no korumpētu ierēdņu patvaļas, un amnestēt uzņēmējus, kas atgrieztu Krievijā savulaik uz Rietumiem pārskaitīto potenciāli netīro naudu. Analītiķi atzīmē, ka tikai šogad no Krievijas uz ārzonu bankām aizpludināti aptuveni simt miljardu dolāru. “Es piedāvāju pilnīgu amnestiju kapitālam, kas tiek atgriezts Krievijā,” teica Putins. “Tas nozīmē, ka, uzņēmējiem legalizējot savus ienākumus, viņi saņem garantiju, ka nodokļu inspektori un likumsargi viņiem neuzdos jautājumus par viņu naudas izcelsmi,” ārzonās nobēdzinātā kapitāla īpašniekus drošināja prezidents. Viņš solīja noteikt moratoriju nodokļu paaugstināšanai četrus gadus, kā arī paziņoja, ka nākamajos trīs gados Krievijai ir nepieciešams samazināt budžeta izdevumus vismaz par pieciem procentiem gadā. Putins pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka un valdība īsteno stingrus pasākumus, lai apturētu spekulācijas ar rubli, kura vērtība šonedēļ piedzīvojusi kārtējo kritumu.

Runas nobeigumā Putins optimistiski paziņoja, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas varētu veicināt pašmāju saimniecības augsmi. “Grūtības, kas mums jāpārvar, dod mums arī jaunas iespējas. Mēs esam gatavi atbildēt uz jebkuru izaicinājumu un gūt uzvaru,” apgalvoja Krievijas prezidents. Viņa runu vairākkārt pārtrauca aplausi, taču zālē sēdošo Kremļa iecelto apgabalu gubernatoru un valdošās partijas “Vienotā Krievija” domes deputātu entuziasms šķita remdenāks nekā citus gadus, jo Krievijas ekonomiku satricinājušas Rietumu ieviestās sankcijas, kā arī naftas cenu kritums pasaules tirgū, atzīmē raidsabiedrība BBC.

LA.lv