Foto – AFP/LETA

Putins: ASV un ES sankcijas var kaitēt Rietumu enerģētikas uzņēmumiem 2

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka jaunās ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijas var kaitēt Rietumu enerģētikas uzņēmumiem, kas darbojas Krievijā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Putins arī kārtējo reizi noliedza, ka Austrumukrainā atrastos Krievijas spēki.

“Ja tas turpināsies, mums, protams, būs jādomā par to, kā [ārvalstu uzņēmumi] strādā Krievijas Federācijā, tostarp Krievijas ekonomikas svarīgākajos sektoros, piemēram, enerģētikā,” reģionālajā samitā Minskā paziņoja Putins.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz krīzi Ukrainā, ASV un ES pirmdien ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju.

Savienotās Valstis paziņojušas, ka drīzumā var piemērot sankcijas arī Krievijas banku un enerģētikas sektoriem, ja Krievija nemazinās spriedzi Ukrainā.

Maskava savukārt solījusi atbildēt uz ASV sankcijām, un Putina izteikumi liecina, ka var tika apdraudēta vairāku pasaules lielāko enerģētikas uzņēmumu darbība.

Krievijas naftas kompānija “Rosņeftj” ir noslēgusi līgumus ar daudziem Rietumu uzņēmumiem, tostarp “ExxonMobil”, “Statoil” un ENI. Arī Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” sadarbojas ar ārvalstu firmām, tostarp Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompāniju “Royal Dutch Shell”.

Vašingtona pirmdien paziņoja septiņu Krievijas amatpersonu, tostarp “Rosņeftj” vadītājam Igora Sečina līdzekļu iesaldēšanu. Šīm personām noteikti arī ceļošanas ierobežojumi.

Sankcijas vērstas arī pret 17 uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas prezidentam tuvām aprindām.

Tomēr šie pasākumi tieši neietekmē uzņēmumu darbu Rietumos, un britu enerģētikas gigants BP pirmdien jau paziņoja, ka ievēros savas saistības ar “Rosņeftj” un Krieviju.

Tikmēr Krievijas līderi paziņojuši, ka nesaskata nekādu loģiku Rietumu sankcijās, un pārmeta Savienotajām Valstīm, ka tās grūž Ukrainu dziļāk krīzē, atbalstot Kijevas jaunos līderus, kas nāca pie varas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas šā gada februārī.

Reklāma
Reklāma

Putins kārtējo reizi noliedza, ka Maskava uzkurinātu nemierus Austrumukrainā, nosūtot turp īpašo spēku vienības un aģentus, lai tie vadītu separātistu uzbrukumus valdības ēkām Doņeckā, Slovjanskā un citās pilsētās.

“Tur nav nedz Krievijas instruktoru, nedz īpašo vienību, nedz karavīru,” apgalvoja Putins.

Viņš arī paziņoja, ka cerot uz ātru Slovjanskas separātistu sagūstīto Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju atbrīvošanu, bet vienlaikus norādīja, ka novērotāji pakļāvuši sevi nevajadzīgām briesmām, iepriekš nevienojoties par savu vizīti ar separātistiem.

Putins arī kritizēja Kijevu par to, ka tā novērotājus uzaicinājusi.