Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. marts, 2012
Drukāt

Putins atgriežas Kremlī

putins-afp_1

Vladimira Putina, kurš jau 12 gadus sevi veiksmīgi uzdevis kā Krievijas aizstāvi pret naidīgajām ārzemju lielvarām, uzvara Krievijas prezidenta vēlēšanās šaubas neradīja ne mirkli. Arī visnotaļ pompozajā uzvaras runā, nobirdinot kādu asaru, Putins saviem atbalstītājiem klāstīja, ka viņi ir “triumfējuši pār opozicionāriem, kuri mēģinājuši iznīcināt Krievijas valsti un uzurpēt varu”.

 

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas noskaidrojies, ka par Putinu balsojuši gandrīz 64 procenti vēlētāju. Otrajā vietā, krietni atpaliekot, ir Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs (17,1), trešajā – neatkarīgais kandidāts, uzņēmējs Mihails Prohorovs (7,2), ceturtajā – Liberāldemokrātiskās partijas vadonis Vladimirs Žirinovskis (7,1) un pēdējā – piektajā – ar 3,7 procentiem balsu partijas “Taisnīgā Krievija” kandidāts Sergejs Mironovs. Prezidenta vēlēšanās piedalījās ap 63 procentiem Krievijas balsstiesīgo iedzīvotāju.

 

“Karuseļi” aizvizina 
līdz uzvarai

Svētdienas vakarā pie Kremļa sveikt Putinu sanāca vairāki desmiti tūkstoši Krievijas iedzīvotāju, no kuriem daudzi ar autobusiem bija atvesti no attālākiem lauku apvidiem, informē ārvalstu ziņu aģentūras. Viņi rokās turēja Krievijas karogus un skandēja saukļus “Putins – mūsu prezidents” un “Mēs ticam Putinam”.

Uz vēlēšanu iecirkni Putins bija ieradies kopā ar sievu Ludmilu. Tā bija pirmā viņas parādīšanās sabiedrībā kopā ar vīru pēdējos 18 mēnešos. Bet jau vakarpusē uz netālu no Kremļa uzslietās skatuves Ludmilas vietu Putinam pie sāniem atkal bija ieņēmis līdzšinējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš, atzīstot savu nespēju vadīt valsti, par nekandidēšanu vēlēšanās paziņoja jau rudenī. “Es apsolīju uzvaru, un mēs uzvarējām! Slava Krievijai!” sanākušajiem atbalstītājiem paziņoja vēlēšanu uzvarētājs. “Mēs uzvarējām atklātā un godīgā cīņā. Mēs pierādījām, ka mums neviens neko nevar uzspiest.”
putins_AFP_9

Vēlēšanu godīgums, kā jau ierasts Krievijā, neatbilst citu valstu standartiem. Neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija “Golos” secināja, ka vēlēšanas ne tuvu nevar uzskatīt par atbilstošām godīguma principiem. Organizācija rēķina, ka patiesais par Putinu atdotais balsu skaits varētu būt nedaudz pāri 50 procentiem, kas gan arī nodrošinātu viņa uzvaru pirmajā kārtā, informē BBC. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji vēlēšanu norisi “procesuālu pārkāpumu dēļ” novērtēja negatīvi. Kopumā esot iesniegtas aptuveni četri tūkstoši sūdzību saistībā ar pārkāpumiem. Tāpat 150 vēlēšanu novērotājiem pēc policijas vai vēlēšanu komisijas nepamatotām prasībām nācies pamest iecirkņus Maskavā, raksta britu avīze “The Daily Telegraph”. Aktīvi darbojušies tā dēvētie “karuseļi”, kad iedzīvotāji nobalso vairākas reizes. Krievijas žurnālists Sergejs Smirnovs sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” atklāja, ka par šāda pasākuma organizēšanu uzzinājis no kāda drauga. Divas dienas pirms vēlēšanām ar viņu sazinājies vīrietis, kurš sevi dēvējis par Mihailu un piesolījis 2000 rubļu (36 latus), ja Sergejs, izmantojot citus dokumentus, četras reizes nobalsos par Putinu. Viņš piekritis un svētdienas rītā devies uz norunāto tikšanās vietu pie kādas ātro uzkodu ēstuves. Tur Sergeju gaidījuši vairāki desmiti cilvēku, kuri autobusā tika izvadāti pa vēlēšanu iecirkņiem. “Man vajadzēja nobildēt biļetenu, kurš apliecina, ka esmu balsojis par Putinu, un nosūtīt to Mihailam,” “karuseļa” sistēmu atklāja Krievijas žurnālists.

 

Sola jaunus protestus

Par spīti daudzajiem pārkāpumiem Putina vēlēšanu kampaņas štāba priekšnieks Staņislavs Govoruhins sarunā ar ziņu aģentūru “Itar-Tass” vēlēšanas nosauca par “godīgākajām Krievijas vēsturē”. Tikmēr ļoti asi par tām izteicās otrajā vietā palikušais tradicionāli miermīlīgā opozīcijā esošais komunistu līderis Zjuganovs, kurš vēlēšanas raksturoja kā “necienīgas un negodīgas”. Vienlaikus viņš piebilda, ka pēc decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām augošā sabiedrības neapmierinātība ar Kremļa politiku neļaus Putinam valdīt kā līdz šim.

 

Vakar vakarā Maskavas centrā notika divi masu pasākumi. Vispirms uz saietu pulcējās Putina atbalstītāji, bet vēlāk Puškina laukumā notika opozīcijas rīkots mītiņš, kurā organizētāji cerēja sapulcināt ap 30 tūkstošiem cilvēku. Opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova kustības “Solidaritāte” aktīvisti gatavojās ap Kremli izveidot dzīvo ķēdi.

 

Pūļa uzraudzīšanai varasiestādes jau vakar no rīta Krievijas galvaspilsētas ielās izvietoja ap 12 tūkstošiem policistu, Kremļa apkārtnē iestūrēja vairākas armijas kravas automašīnas. Jau svētdien opozīcijas kustības līderi – gan demokrāti, gan nacionālisti – sapulcējās kādā Maskavas kafejnīcā, kurā lēma par turpmāku protesta akciju rīkošanu, ziņo laikraksts “The Independent”. Viens no kustības līderiem Aleksejs Navaļnijs solīja, ka tās būšot “miermīlīgas, bet uzstājīgas”. Viņš grib, lai Krievijā gada laikā tiek sarīkotas jaunas parlamenta vēlēšanas, bet divu gadu laikā – prezidenta vēlēšanas.

 

Uzvar kauju, 
nevis karu

Starptautiskās politikas novērotāji, komentējot Putina uzvaru, secina, ka līdz šim īstenotā Kremļa politika sabiedrību vairs neapmierinās un pārmaiņas ir neizbēgamas. Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē paziņojis, ka “pieņem zināšanai” Putina uzvaru, bet Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons atzinis, ka Putins guvis “izšķirošu uzvaru”. Vienlaikus viņš mudina Maskavu pievērst uzmanību nelikumībām vēlēšanu procesā. Reaģēt Maskavu uz trūkumiem vēlēšanās mudinājusi arī Brisele. Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle apstiprinājis, ka cer stiprināt Berlīnes un Maskavas attiecības.

“Domāju, ir sācies beigu posms politiskajai sistēmai, kādu radījis Putins,” sarunā ar Krievijas interneta televīziju “Dozhdj” sprieda britu laikraksta “The Sunday Times” Krievijas norišu apskatnieks Marks Franketi.

 

“Pirmo reizi 12 gados Krievijas iedzīvotāji spēj iedomāties valsti bez Putina. Un tas vērojams kā valsts aparātā, tā privātajā sektorā. Daži par Krieviju bez Putina runā jau divus trīs gadus. Es gan nedomāju, ka tas notiks tik ātri.” Vienlaikus viņš atzina, ka lielākā daļa, kas balsoja par Putinu, tā rīkojušies tāpēc, ka, pirmkārt, cer uz stabilitāti un, otrkārt, nav redzējuši citu pietiekami spēcīgu kandidātu.

 

Krievijas politikas apskatnieks Edvards Lukass intervijā raidsabiedrībai “Radio Free Europe” sacīja, ka Putins ir uzvarējis kauju, nevis karu. Viņaprāt, daudzi par Putinu izšķīrušies balsot, jo viņš piesolījis ekonomisko leiputriju. “Taču šie solījumi balstīti uz nosacījumu, ka naftas cenas saglabāsies 110 dolāru par barelu. Tas nav īpaši noturīgi,” uzsvēra Lukass, norādot, ka agri vai vēlu Putina atbalstītāji savā līderī vilsies, jo diezin vai Putins būs gatavs plašām politiskām un ekonomiskām reformām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+