Foto – AFP/LETA

Putins attaisno uzbrukumu Somijai 1

PSRS uzbrukums Somijai 1939. gadā bija mēģinājums izlabot 1917. gadā pieļautās ”vēsturiskās kļūdas”, tiekoties ar Krievijas vēsturniekiem, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Ņemot vērā tā laika Baltijas valstu vēsturisko kontekstu, tāds paziņojums vērtējams vismaz kā ļoti savdabīgs. 


Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Vladimirs Putins savu viedokli par 1939./1940. gada Ziemas karu sniedza 14. martā Krievijas Kara vēstures biedrības atjaunošanas pasākumā, atbildot uz auditorijas jautājumu. ”Izdarot kaut virspusēju analīzi, var secināt, ka valsts robeža tomēr atradās vien 17 – 20 km attālumā no Pēterburgas – tas kopumā ir diezgan liels drauds piecu miljonu pilsētai. Domāju, tā laika boļševiki mēģināja labot vēsturiskās kļūdas, kuras pieļāva 1917. gadā, pēc tam kad izmantoja somu bruņoto formējumu, kas ietilpa Krievijas armijā, militāro atbalstu; kas zināmā mērā atbalstīja un ietekmēja Oktobra sacelšanās, apvērsuma iznākumu. Pēc tam attapās, ka robeža līdzās. Vienoties jau vairs nespēja un tāpēc izšķīrās par šo karu,” skaidroja Krievijas valsts vadītājs. Putins nebija plānojis izteikties par karu ar Somiju, taču kāds no klausītājiem rosināja izveidot memoriālu šajā karā kritušajiem, ”kas tā vai citādi gāja bojā par mūsu zemi”. Krievijas prezidents idejai piekrita, vienlaikus iebilstot pret formulējumu: ”Tādi vārdi ir lieki. Nevajag teikt ”tā vai citādi”. Tie ir cilvēki, kas pildīja savu karavīra pienākumu.”

Viņš atzina, ka pirmie kara mēneši bijuši padomju pusei asiņaini un no militārā viedokļa neefektīvi, taču pēc tam, kad koncentrēti spēki ne tikai no Ļeņingradas kara apgabala, ”viss nostājās savās vietās” un ”nu jau pretējā puse uz sevis izjuta visu Krievijas, toreiz padomju valsts, spēku”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, lūgts komentēt kaimiņvalsts vadītāja atklāsmi, atgādināja, ka Somija tāpat kā Baltija saskaņā ar 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribetropa pakta slepenajiem papildprotokoliem nokļuva padomju ietekmes sfērā. Somija atšķirībā no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atteicās pieņemt padomju diktētos noteikumus par sarkanās armijas kontingenta uzņemšanu tās teritorijā, kas arī bija karadarbības sākuma iemesls. Zīmīgi, ka arī toreiz staļiniskā PSRS kā argumentu agresijai minēja robežas tuvumu un somu ”agresīvos nodomus”. ”Domāju, šis ir kārtējais Krievijas valdošās elites mēģinājums pataisīt melnu par baltu, revidēt vēsturi, savdabīgi interpretējot tai nepatīkamus vēstures notikumus,” norādīja vēsturnieks. Ciganovs piebilda, ka starp mūsdienu Krievijas vēsturniekiem netrūkst arī tādu, kas cenšas objektīvi izvērtēt Ziemas kara cēloņus.

Pieminētajā Krievijas vēsturnieku un vēstures interesentu sanāksmē Vladimirs Putins apsolīja atbalstu īpašai skolu mācību grāmatai, kas būtu veltīta tieši militārajai vēsturei un stāstītu par ”krievu varoņiem”:

”Valstij jābūt saviem varoņiem. Viņiem jābūt kā orientieriem, pēc kuru piemēra šodienas paaudze varētu audzināt savus bērnus. (..) Esmu pārliecināts, ka Krievijas varenības, tās nākotnes galvenais resurss ir tās vēsturiskajā atmiņā.”

Nav gan zināms, vai topošajā grāmatā būs iepriekšminētais padomju–somu kara traktējums, taču tas kārtējo reizi apliecina Krievijas vadības ļoti nopietno nostāju uzlūkot savu militāro vēsturi par vienu no valsts ideoloģijas un patriotiskās audzināšanas pamatsastāvdaļām. ”Nešaubos, ka tādā grāmatā būs stāstīts gan par lielajām uzvarām dažādos karos, gan par Krievijas impērijas, PSRS un Krievijas Federācijas lielo lomu dažādu tautu atbrīvošanā no dažādiem pasaules ļaunumiem. Un tas notiek laikā, kad, piemēram, Latvijas Republikā vārdu savienojums “valstiskā ideoloģija” un “patriotiskā audzināšana” tiek uzskatīts par, labākajā gadījumā, modernajam eiropietim nevajadzīgu arhaismu,” aizrādīja Juris Ciganovs.