Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. marts, 2014
Drukāt

Putins gatavs iebrukt Ukrainā (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nedēļas nogalē Krievijas parlamenta augšpalāta jeb Federācijas sapulce apstiprināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumu ļaut Ukrainā izmantot bruņotos spēkus. Kremļa interneta vietnē rakstīts, ka Putins šādu lūgumu izteicis “sakarā ar situāciju Ukrainā” un “draudiem Krievijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem Krievijas militārā kontingenta personālsastāvam”. Tikmēr Ukrainas jaunā valdība brīdinājusi par tuvojošos karu, Ukrainas armijā izsludinājusi augstāko trauksmi un vērsusies pie NATO pēc palīdzības. Amatpersonām Kijevā nav bijis pa spēkam apturēt Krievijas karavīru virzību Krimā. Tur ieņemtas ne tikai apgabala administrācijas ēkas, bet arī lidosta, vairāki civilie objekti un pat Ukrainas armijas bāzes. Ukrainas ziņu aģentūras informē, ka krievu karavīri bloķē piekļuvi Krimai, kur Krievija izvietojusi sešus tūkstošus karavīru.

Ukraina lūdz 
NATO palīdzību


Ziņu aģentūras “Associated Press” korespondents vakar ziņoja, ka no Krievijas Melnās jūras flotes bāzes Krimas apgabala galvaspilsētas Simferopoles virzienā devušās 12 smagās automašīnas ar krievu karavīriem, bruņutransportieri “Tiger”, divas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, kā arī vairāki helikopteri.

Ukrainas jaunais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka valsts atrodas uz “katastrofas sliekšņa” un ka Krievijas militārās darbības būtu “sākums karam un beigas jebkādām Ukrainas un Krievijas savstarpējām attiecībām”. Viņš arī solīja, ka Ukraina neatbildēs uz Krievijas provokācijām.

Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs pavēlējis armijai būt pilnā kaujas gatavībā. Mobilizēti arī armijas rezervisti. Stingri drošības pasākumi tiek veikti arī pie stratēģiski svarīgiem objektiem Ukrainā, tostarp kodolstacijām, informē raidsabiedrība BBC. Turčinovam bijusi telefonsaruna ar Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes priekšsēdētāju Sergeju Nariškinu, kurš atzinis, ka “Krievija ir gatava īstenot militāru agresiju pret Ukrainu, ja tiks pielietots spēks pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo Krimā un valsts austrumos”, informē interneta vietne “korrespondent.net”. “Mēs nelietojam un neplānojam lietot spēku pret pilsoņiem, lai gan Krievijas puse visādi provocē spēka scenārija izvēršanu pilnīgai situācijas destabilizācijai Ukrainā,” paziņojis Ukrainas pagaidu prezidents. “Ukraina ir miermīlīga valsts, taču gatava aizsargāt savu teritoriālo vienotību un suverenitāti.”

Ukrainas ziņu aģentūras arī informē, ka Krimas pilsētā Kerčā esošajā Ukrainas armijas bāzē izvietotie karavīri atteikušies nodot Krievijas karavīriem savus ieročus. Tāpat aptuveni tūkstotis bruņotu vīru un divdesmit automašīnu aplenkuši Ukrainas robežsardzes bāzi Krimas dienvidos esošajā Perevaļnojē. Bāzi aplenkušie karavīri ir pilnā ekipējumā un bruņoti ar automātiem, taču viņu formām nav nekādu uzšuvju. Robežsardzes pārstāvji solījuši nepadoties bez cīņas. “Komandieri pieņēmuši lēmumu, ka stāvēsim līdz nāvei,” ukraiņu žurnālistiem apstiprināja bāzes karavīrs Sergejs Lanšins.

Tikmēr ārlietu ministrs Andrijs Deščica nosūtījis lūgumu gan ASV un Britānijai, gan NATO apsvērt visas iespējas, kā tās varētu palīdzēt aizsargāt Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti.

Obamas “atklātā” 
saruna ar Putinu


Vakar notika NATO padomes ārkārtas sēde un NATO–Ukrainas sanāk­sme. Alianses ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens paziņojis, ka “Krievija rada draudus mieram un drošībai Eiropā”. “Ir nepieciešams nekavējoties mazināt spriedzi Krimā. NATO sabiedrotie cieši sastrādājas,” sacījis Rasmusens. Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess sasaucis Igaunijas aizsardzības padomes sēdi. Savukārt Čehijas prezidents Milošs Zēmans paziņojis, ka krīze Ukrainā atgādina padomju iebrukumu Čehoslovākijā 1968. gadā. Protesti pret Krievijas agresiju Ukrainā notikuši arī Maskavā esošajā Manēžas laukumā, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku, no kuriem daudzus aizturēja vietējie policisti.

Nedēļas nogalē ASV prezidentam Barakam Obamam bijusi pusotras stundas gara saruna ar Putinu. Kā aizokeāna presei pastāstījuši Baltā nama pārstāvji, saruna bijusi “atklāta un tieša”. Obama norādījis Krievijas prezidentam, ka viņš pārkāpis starptautiskos likumus, tostarp Krievijas 1997. gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu par militārajām bāzēm. ASV prezidents arī brīdinājis, ka, Krievijai turpinot apdraudēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, negatīvi tiks ietekmēta Maskavas vieta starptautiskajā politikā, kas varētu novest pie Krievijas “politiskās un ekonomiskās izolācijas”. Uz Putina iebildēm, ka viņam ir jāaizsargā Ukrainā dzīvojošo krievu tiesības, Obama aizrādīja, ka pareizais veids, kā aizsargāt etnisko krievu tiesības, būtu sadarbība ar Ukrainas valdību un ANO. Krievijas agresijas dēļ ASV, Francija un Kanāda paziņojušas, ka no Krievijas atsauc savus vēstniekus un pārstāj gatavošanos Sočos gaidāmajai G8 sanāksmei. Savu vēstnieku no Krievijas atsaukusi arī Lietuva.

Spriedze pieaugusi ne tikai Krimā, bet visā Ukrainā, īpaši valsts austrumu apgabalos. Kāds vārdā nenosaukts rietumvalstu diplomāts sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” izteicies, ka “šī ir visbīstamākā situācija Eiropā kopš padomju iebrukuma Čehoslovākijā 1968. gadā”. “Reālistiski esam pieņēmuši, ka Krima ir krievu rokās. Šobrīd galvenais ir atturēt Krieviju no Ukrainas austrumu apgabalu pārņemšanas,” izteicies diplomāts. Nedēļas nogalē Doņeckā prokrieviski noskaņotie aktīvisti mēģināja ieņemt apgabala administrācijas namu, taču viņiem tas neizdevās, informē ziņu aģentūra BBC. Tā vietā aktīvisti pie administrācijas nama pilsētas centrā uzvilka Krievijas karogu. Tikmēr Harkovā demonstrācijas pārauga sadursmēs starp Ukrainas jauno valdību atbalstošajiem cilvēkiem un prokrieviskajiem aktīvistiem. Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” informē, ka uz Harkovu no Krievijā esošā Belgorodas apgabala ar autobusiem tika atvesti vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, kuriem bija jāpiedalās pret Ukrainu vērstajos protestos. “Tieši viņi sāka sist eiromaidana atbalstītājus un rīkot nekārtības,” Ukrainas televīzijas kanālam “Espreso TV” sacīja Ukrainas parlamentārietis Vitālijs Daņilovs, kurš arī bija Harkovā. Šajās sadursmēs ievainoti aptuveni simt cilvēku. Internetā nonācis videomateriāls, kurā redzams, kā krieviski runājošo aktīvistu pūlis no Harkovas domes ēkas padzen piekautos ukraiņus, liekot viņiem krist ceļos un atvainoties.

Iesaldē 
Janukoviča kontus


Aizvadītās nedēļas nogalē Austrijas, Šveices un Lihtenšteinas amatpersonas paziņoja, ka iesaldē par masu slepkavību apsūdzētā Ukrainas gāztā prezidenta Viktora Janukoviča šo valstu bankās esošos kontus. Iesaldēti arī vairāku citu Ukrainas amatpersonu banku konti. Turklāt Ženēvas ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu ne tikai pret Janukoviču, bet arī pret viņa dēlu Aleksandru, abus apsūdzot nelikumīgi iegūtas naudas atmazgāšanā. Izmeklēšanas ietvaros pārmeklēts Aleksandram Janukovičam piederošās firmas birojs Šveicē. Janukovičs iepriekš galvojis, ka viņam nav banku kontu ārvalstīs. Ukrainas jaunā valdība paziņojusi, ka Janukoviča un viņam pietuvināto cilvēku darbību dēļ no valsts kases izzagti vairāki desmiti miljardi eiro, kas, domājams, pārskaitīti uz ārzonu kontiem.

Tikmēr Krimas apgabala valdības pārstāvji devušies uz Maskavu, lai ar Krievijas amatpersonām pārrunātu finanšu un citas palīdzības sniegšanu Krimas valdībai. “Mēs vērsāmies pie Krievijas, lai tā nodrošina likumību un kārtību, sniegtu mums finanšu palīdzību. Ir saņemta piekrišana, un darba grupa Maskavā risina tehniskos jautājumus,” paziņojis Krimas parlamenta priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kapec Latvijas Avize lieto krievu nosaukumus Ukrainas pilsetam?

  2. Vajag padoties. cilvēku dzivības nav tā vērtas! nevajag karu.

  3. Ja Krievijā būtu 2 x augstāks dzīves līmenis, Latvijā kopš 13.janvāra nemieriem nebūtu rīcībspējīgas valdības, Kalvīša iztukšotajā sociālajā budžetā vairs nebūtu naudas pensijām- pieņemu, ka Ludzas un Daugavpils iedzīvotāju vairākums arī sāktu prasīt pievienošanos Krievijai. Mēs esam mazāka valsts, mums SVF aizdeva vairākus miljardus, lai aizbāztu Kargina-Godmaņa mahinācijās radušos budžeta caurumu.

  4. Vēsture atkārtojas Atbildēt

    Jauns 1939.gads!

  5. ir arī citi krievi Atbildēt

    Poccия 02.03.2014 23:27
    Tакую агрессивную власть – крeмлья и путинa нaдo послать на три буквы.
    Да- мы зa Украину!!!

  6. ir arī citi krievi Atbildēt

    Poccия 02.03.2014 23:27
    Ja,mes latviši un krievi ja palasam daža kreisa francu un vacu avizi, tad redzam ari tur musu savok zombikus,kas vaino nevis putinu ,bet rietumus un ASV āgresijā!Bet ni kurienes musu savoku krievsi saprot ārzemes avizi,ja pat lasit neprot,kur nu vel rakstit. Musu zombiki nesaprot,ka tādu agresivs kremļa un putina politika ir japasuta uz tris burtiem! Jā,mes daudzi esam par brīvu un nez kremļa Ukrainu!

    Да, pуcким и латышам советую почитать французскую и немецкую прессу. Даже там нaшы зoмби пишут что путин „молодец”, а во всём виноват „запад и США”! Впрочем, откуда у наших баранов знания, чтоб читать зарубежную прессу a тeм бoлe пиcать!

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+