Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Putins izvairās no debatēm

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

Krievijas premjerministrs un prezidenta kandidāts Vladimirs Putins atkal atteicies piedalīties publiskās debatēs ar citiem pretendentiem uz valsts galvas amatu pirms 4. marta vēlēšanām, jo esot “pārāk aizņemts”. 


 

Piedalās priekšvēlēšanu izrādēs

Putins izvairījās no piedalīšanās prezidenta amata kandidātu debatēs arī pirms vēlešanām 2000. un 2004. gadā. Arī šogad viņa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Putins esot pārāk aizņemts, lai piedalītos februārī paredzētajās priekšvēlēšanu debatēs, jo “tas traucētu viņa spēju pildīt savus pienākumus”, ziņo aģentūra “Interfax”. “Šis skaidrojums diez vai ir pārliecinošs,” Putina pārstāvja pausto viedokli apšauba avīze “The Moscow Times”. Desmit gadus esot pie varas, Putins ir atradis laiku piedalīties desmit tiešraidēs, četras stundas atbildot uz it kā nejauši izraudzītu iedzīvotāju uzdotiem iepriekš sagatavotiem jautājumiem, kas neskar jūtīgas sociālas un politiskas problēmas, atzīmē “MT”. Putins arī atrada laiku nirt pēc amforām Melnajā jūrā, tvarstīt tīģerus Sibīrijā, tikties ar baikeriem Krimā, četras dienas braukāt ar Krievijā ražoto automobili “Lada” pa Sībīriju un nedēļu pavadīt Starptautiskās olimpiskās komitejas locekli Monako firstu Albertu braucienā pa Krieviju, izmantojot valsts televīzijas plaši atainotās izrādes priekšvēlēšanu reklāmai. Taču valdības vadītājam nebija laika apspriest ar citu partiju kandidātiem vēlēšanu novērotāju apstrīdētos Valsts domes vēlēšanu rezultātus, kas noveda pie plašākajiem protestiem Krievijā pēdējos 20 gados pret krāpšanu un “vēlēšanu nozagšanu”.

 

Liberāldemokrātu partijas vadītājs Vladimirs Žirinovskis izteicies, ka Putins Kremļa kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos tiek uzdots kā “cars un dievs”. Viņaprāt, pat padomijas bijušais līderis Brežņevs savulaik tika mazāk rādīts televīzijā.

 

“MT” ironizē par Putina piedāvājumu sūtīt kādu viņa pilnvarotu pārstāvi, kas piedalītos debatēs viņa vietā. Valdošā partija “Vienotā Krievija” jau izmantoja šo paņēmienu pirms Valsts domes vēlēšanām decembrī, kad partijas līderis Boriss Grizlovs sūtīja partijas funkcionārus debatēt ar citu partiju vadītājiem. “MT” iesaka Putinam labāk izmantot ieganstu “esmu pārāk aizņemts”, jo viņa piedāvājums sūtīt citu partijas pārstāvi piedalīties debatēs savā vietā izraisījis satīrisku joku virkni. Viktors Šenderovičs, kurš savulaik Krievijas televīzijā vadīja populāro politiskās satīras raidījumu “Lelles”, līdz Kremlis piespieda to pārtraukt, intervijā raidstacijai “Eho Moskvi” salīdzinājis pārstāvja deleģēšanu debatēt savā vietā ar drauga sūtīšanu pie savas sievas laulības pienākumu veikšanai, ja jūs pats esat pārāk noguris vai neieinteresēts.

 

Negrib vēlēšanu 
otro kārtu

Putins baidās no debatēm ar prezidenta kandidātiem no citām partijām pēc Kremļa partijas “Vienotā Krievija” salīdzinošās neveiksmes Valsts domes vēlēšanās decembrī, kam sekoja plašas demonstrācijas pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Levadas centra janvārī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā par Putinu balsotu tikai 38 procenti vēlētāju. Ja publiskās debatēs Putinam nāktos atbildēt uz līdz šim reģistrēto četru citu prezidenta kandidātu neērtiem jautājumiem, viņa popularitāte vēlēšanu priekšvakarā varētu krist vēl zemāk. Putins sevi apliecinājis kā asu un uzbrūkošu runātāju, kurš pirms 12 gadiem ienāca Krievijas politikā ar solījumu “žmiegt (čečenu kaujiniekus) atejā”, taču ar šādiem “argumentiem” nevar atspēkot sociālās un politiskās problēmas. Putina priekšvēlēšanu kampaņas veidotāji par katru cenu grib izvairīties no vēlēšanu otrās kārtas, kas būtu jārīko, ja viņš 4. martā negūtu vairāk nekā pusi balsu, atzīmē analītiķi. Kā raksta “MT”, Putins noteikti gribētu savākt vismaz 53 procentus balsu, kas viņam izdevās 2000. gada vēlēšanās, kad viņš bija iesācējs lielajā politikā. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja par liberālo spēku apvienības “Jabloko” dibinātāja Grigorija Javlinska kandidatūras svītrošanu no prezidenta kandidātu loka. Pēc CVK datiem, vairāk nekā 25 procenti no Javlinska kampaņas rīkotāju iesniegtajiem diviem miljoniem viņa atbalstītāju parakstu, kas jāsavāc Valsts domē neiekļuvušo partiju kandidātiem, esot “tehniski kļūdaini”. Likums paredz, ka prezidenta kandidāts tiek diskvalificēts, ja vairāk nekā pieci procenti no diviem miljoniem vajadzīgo parakstu tiek atzīti par “kļūdainiem”.

 

Javlinskim ir desmit dienas, lai Augstākajā tiesā apstrīdētu CVK lēmumu. Analītiķi uzskata, ka Javlinskis, kuru, pēc aptauju datiem, atbalsta tikai aptuveni viens procents vēlētāju, oficiāla kandidāta statusā varētu pieprasīt, lai tūkstošiem viņa partijas biedru tiktu dotas tiesības novērot vēlēšanu norisi balsošanas iecirkņos, apgrūtinot Kremļa polittehnologiem rezultātu viltošanu Putina labā.

 

Miljardieris Mihails Prohorovs, kurš arī pretendē uz prezidenta amatu kā neatkarīgais kandidāts, novērtējis Javlinska diskvalifikāciju kā “triecienu vēlēšanu likumībai”. Pagaidām bez Putina kā oficiāli prezidenta kandidāti 4. marta vēlēšanās reģistrēti: Komunistiskās partijas vadītājs Genadijs Zjuganovs, Liberāldemokrātiskās partijas vadonis Vladimirs Žirinovskis, partijas “Taisnīgā Krievija” kandidāts Sergejs Mironovs un Mihails Prohorovs, kurš kādu laiku vadīja partiju “Taisnīgā lieta”. Krievijā mēdz teikt, ka patiesība noskaidrojas strīdā, atzīmē “MT”. Putina atteikšanās piedalīties prezidenta kandidātu debatēs liecina, ka viņš nevēlas, lai nāktu klajā patiesība par valstī notiekošo.

 

Pret “autokrātiju” Krievijā

Pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs nācis klajā ar aicinājumu sarīkot Krievijā referendumu par konstitucionālām reformām, lai izbeigtu pašreizējās politiskās sistēmas radīto “autokrātiju”. Kā uzskata Gorbačovs, Krievijai ir vajadzīga “jauna spēcīga demokrātiska partija, kas spēj uzņemties iniciatīvu konstitūcijas atjaunināšanai”. Ceļš uz to būtu referenduma sarīkošana, kurā tiktu uzdots jautājums: “Vai jūs atbalstāt politiskās un konstitucionālās reformas, kas izbeigtu autokrātiju un garantētu demokrātiju?”, norāda Gorbačovs. Pēc 4. decembra parlamenta vēlēšanām un tām sekojošajiem masveida protestiem pret rezultātu viltošanu Gorbačovs aicinājis Putinu aiziet no politikas, nevis censties vēlreiz kļūt par valsts prezidentu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+