Foto – AFP/LETA

Beļģijas bijušais premjerministrs: Putins jānoliek pie vietas 13

Autors: Gijs Verhofstats, 
Beļģijas bijušais premjerministrs, Liberāļu un demokrātu alianses Eiropas grupas (ALDE) prezidents Eiroparlamentā

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Vismaz sešas krīzes pārbauda Eiropas stabilitāti: reģionālais haoss, ko pirmām kārtām radījis karš Sīrijā; varbūtējā Britānijas izstāšanās no Eiropas Savienības; bēgļu pieplūduma apjoms, kāds nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara; neatrisināti finanšu izaicinājumi; Krievijas ekspansionisms un nacionālisma atgriešanās ierastajā politikā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apzināti saasinājis vismaz četras no šīm krīzēm. Līdz ar avantūrismu Ukrainā viņš ir veicinājis obstrukcionismu Eiropas politikā, atbalstot populistiskās un eiroskeptiskās partijas, uzkurinājis konfliktu Tuvajos Austrumos ar militāro iejaukšanos Sīrijā, kas saasinājis bēgļu krīzi. ES ir jāpamostas, redzot Putina radītos draudus, un jāsāk pretdarboties viņa agresijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nacionālismu, kas pārņēmis Eiropu, patiešām daļēji ir veicinājis Krievijas finansējums galēji labējām politiskajām partijām, kuru izaugsme ir kavējusi Eiropu dot kolektīvu atbildi bēgļu krīzei. Britānijā Putinu slavējošā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija min uz papēžiem premjerministram Deividam Kemeronam, tāpēc valdība atsakās uzņemt Britānijai atbilstošu bēgļu skaitu. Līdzīgos ap­stākļos Zviedrija ir slēgusi savas robežas, atbildot uz galēji labējās partijas “Zviedru demokrāti” straujo popularitātes pieaugumu aptaujās. Šādi bēdīgi aprēķini tiek veikti daudzviet Eiropā.

Krievija veic kara noziegumus Sīrijā

Tikmēr Putins ir iedragājis starptautiskās sabiedrības pūliņus panākt politisku vienošanos Sīrijas konfliktam, kas ir bēgļu krīzes pamatcēlonis. Krievijas atbalsts Sīrijas valdības uzbrukumam Alepo pilsētai kavē miera procesu, kas ir atkarīgs no lielvaru, reģionālo valstu un Putina aviācijas bombardēto mēreno opozīcijas spēku sadarbības.

Pēc ANO datiem, 15. februārī vismaz 50 civiliedzīvotāji, to skaitā sievietes un bērni, tika nogalināti raķešu uzbrukumā skolām un slimnīcām Sīrijas ziemeļos. Francijas valdība nosauca šos uzbrukumus par “kara noziegumiem”, un tas ir pareizi. Krievija noliedza savu saistību, taču notikuma vietā tika atrastas Krievijā ražotu raķešu atlūzas. Palīdzības organizācija “Ārsti bez robežām” paziņoja, ka tikai Krievija vai Sīrijas valdība varētu būt atbildīga par uzbrukumiem.

Karadarbībā Alepo apvidū pajumti zaudējuši vismaz 50 000 cilvēku, ziņo Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja. Daudzi no šiem izmisušajiem sīriešiem, no kuriem daudziem agrākai bēgšanai nebija naudas, dosies uz Turciju un tālāk uz Eiropu. Krievija turpina bombardēšanu pat laikā, kad Putins izteicies atbalstām pamieru. Skaidrs, ka viņa vārdam nevar uzticēties, kā apliecina Kremļa rīcība Ukrainā. ASV pievēršoties prezidenta vēlēšanu kampaņai, Eiropas līderi pulcējas vieni, krievu lācim graužoties pie durvīm. Ir laiks tūlītējai rīcībai.

Jāslēdz Krievijas naudas kanāli

Pirmkārt, Eiropas valstu valdībām ātri jāaptur Krievijas veiktā politisko partiju finansēšana Eiropā. Ja nepieciešams, būtu jālūdz ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes palīdzība, lai atklātu, kā šī nauda tiek nosūtīta. Šis darbs ir jāturpina, līdz Krievijas skaidras naudas kanāli Eiropas partiju finansēšanai ir neatgriezeniski slēgti.

Reklāma
Reklāma

Otrkārt, ES jāsagatavojas ieviest paplašinātas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju. ANO Drošības padomes 2254. rezolūcija uzliek saistības visām dalībvalstīm, tostarp Krievijai, pārtraukt neizvēlīgus uzbrukumus civiliedzīvotājiem Sīrijā. Ja Krievija nepilda savas saistības, jāiedarbina sankcijas.

Treškārt, ES jāsadarbojas ar Turciju un citām reģiona valstīm, lai izveidotu no kara aviācijas drošu joslu Turcijas un Sīrijas pierobežā, kur dodas bēgļi no Alepo un citām pilsētām. Tas varētu būt saistīts ar kādām briesmām, taču nav ticamas alternatīvas.

Visbeidzot, Eiropai jāpārstāj atvieglot Putinam viņa darbu un jāievieš kolektīva pieeja bēgļu krīzes risināšanai. Daļai no ārkārtas atbildes jābūt Eiropas robežsardzes spēku un krasta apsardzes izveidošanai, uzdodot tai palīdzēt Grieķijai pārraudzīt savu robežu, kā arī glābt cilvēkus un izvērtēt no jauna ieradušos.

ES fondi jāizmanto, lai uzlabotu apstākļus bēgļu nometnēs Turcijā, Jordānijā un citviet, lai dotu to iemītniekiem vismaz kādu cerību apmierināt viņu pamatvajadzības. Eiropas valstu vadītājiem jāpiekrīt uzņemties taisnīgu skaitu grūtdieņu, ļaujot bēgļiem lūgt patvērumu ES, vēl atrodoties savā pašreizējā mītnes valstī.

Džordžam Sorosam bija taisnība, kad viņš nesen apgalvoja, ka lielākais ilgtermiņa drauds ES stabilitātei ir Krievija. Bet viņš kļūdījās, pieņemot, ka ES saļims un sabruks zem daudzo krīžu nastas. Ir laiks Eiropai apliecināt sevi, likt lietā tās ekonomisko svaru un izmantot to, lai noliktu Putinu pie vietas.

© Project Syndicate

Tulkojis Valdis Bērziņš