Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. februāris, 2015
Drukāt

Putins meklē sabiedrotos Budapeštā (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Dienu pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Ungārijā valsts galvaspilsētas Budapeštas ielās izgāja aptuveni 2000 cilvēku, kuri devās protesta gājienā ar plakātu, uz kura bija rakstīts "Putins nē! Eiropa jā!".

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā ieradusies plaša Krievijas amatpersonu delegācija ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu priekšgalā. Krievijas prezidenta vizītes priekšvakarā Budapeštas ielās izgāja vismaz divi tūkstoši cilvēku. Viņi devās protesta gājienā pret Putinu un Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš, kā uzskata politiskā opozīcija, pārlieku tuvinās Kremlim.

“Putins nē! Eiropa jā!”

Ungārijas galvaspilsētas ielās izgājušie cilvēki pauda neapmierinātību, ka Orbāns pieņem Putinu, ignorējot Eiropas Savienības valstu vienošanos nerīkot regulāras divpusējās sanāksmes ar Krievijas amatpersonām, informē ziņu aģentūra “AFP”. Vakar kopā ar Putinu Ungārijā ieradās arī Krievijas ārlietu ministrs Ser­gejs Lavrovs, kultūras ministrs Vladimirs Medin­skis, enerģētikas ministrs Aleksandrs Novāks un kodolenerģētikas kompānijas “Rosatom” vadītājs Sergejs Kirijenko. Krievijas ziņu aģentūra “Tass”, atsaucoties uz Putina palīga Jurija Ušakova sacīto, raksta, ka šīs vizītes laikā Kremļa mērķis ir noslēgt vismaz piecus starpvalstu līgumus kodolenerģijas, izglītības un veselības nozarēs. Pērnajā novembrī pieņemot Ungārijas jaunā vēstnieka Maskavā akreditācijas rakstu, Putins uzslavēja Ungārijas valdības gatavību veidot “konstruktīvu dialogu” un kopīgi attīstīt “lielu ieguldījumu projektus”.

Taču ne visi Ungārijā ir mierā ar valsts tuvināšanos Kremlim. Dienu pirms Krievijas amatpersonu svītas ierašanās Budapeštā Orbāna opozicionāri pilsētas ielās rīkoja gājienu, lai protestētu pret Putina vizīti Ungārijā. “Mēs neesam mierā, ka Orbāns padara Ungāriju par muļķi, ielūdzot šeit Putinu, lai ar viņu slēgtu slepenus līgumus, kamēr tepat kaimiņos – Ukrainā – notiek karš,” sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” sacīja viens no protesta gājiena rīkotājiem Martoņs Guļāšs. “Lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījusi komunistu pārvaldītā valstī. Es negribu, lai šī valsts atkal nokļūst Krievijas ietekmē,” paziņoja 67 gadus vecā gājiena dalībniece Marija Tota, kas kopā ar citiem protesta akcijas dalībniekiem nesa milzīgu plakātu, uz kura bija rak­stīts “Putins nē! Eiropa jā!”.

Orbāns cer uz gāzi

Ungārijas bijušais premjerministrs Ferenčs­ Ģurčāns, kurš Putina ierašanos nodēvējis par “Ungārijas diplomātijas neveiksmi”, nosodījis Orbāna lavierēšanu starp Briseli, Berlīni un Maskavu. Savukārt Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Šžijarto sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” sacījis, ka Budapešta nevar atļauties nerunāt ar Putinu, jo Ungārija nedrīk­stot riskēt ar gāzes piegādēm no Krievijas. Kā sarunā ar laikrakstu “The Moscow Times” skaidrojis Orbānam simpatizējošā Ungārijas konservatīvā laikraksta “Magyar Nem­zet” ārlietu apskatnieks Gābors Štīrs, Ungārijas interesēs esot “līdzsvarot dažādās partnerības”. “Eiropas tirgū Ungārijas produkti nav konkurētspējīgi, un tas liek valstij meklēt citus sabiedrotos,” sacījis Štīrs, mēģinot attaisnot Orbāna koķetēšanu ar Krieviju.

Kaut arī Ungārija līdz šim atbalstījusi ekonomisko sankciju noteikšanu pret Krieviju, lai sodītu Maskavu par atbalsta sniegšanu Ukrainas austrumos karojošajiem teroristu grupējumiem, Orbāns skaļi kritizējis ekonomiskās sankcijas, sakot, ka ar tām “Eiropa ir iešāvusi pati sev kājā”. Pērnajā janvārī Ungārijas valdība noslēdza ar Krievijas kodol­enerģētikas uzņemumu “Rosatom” 12,5 miljardu eiro vērtu līgumu par Ungārijas kodolspēkstaciju paplašināšanu. Savukārt septembrī tā apturēja gāzes piegādes Ukrainai, tādējādi solidarizējoties ar Maskavu, kura arī tobrīd izbeidza gāzes piegādes Ukrainai. Ungārijas mediji informē, ka Orbāns iecerējis parakstīt ar Krieviju “elastīgu ilgtermiņa līgumu par gāzes piegādēm”. Pašreiz spēkā esošā līguma termiņš beidzas šogad.

Ekonomiskais izdevīgums

Somijas starptautisko attiecību institūta analītiķis Andrašs Račs sarunā ar ziņu aģentūru “AFP” novērtējis, ka šī vizīte Putinam ir krietni svarīgāka nekā Orbānam. Analītiķaprāt, Krievijas prezidenta mērķis ir parādīt, ka viņam Eiropā joprojām ir sabiedrotie. Tikmēr Krievijas Zinātņu akadēmijas Ungārijas politikas pētnieks Aleksandrs Stikaļins sarunā ar laikrakstu “The Moscow Times” sprieda, ka “Ungārijas pozīcijas ES ir pārāk vājas, lai tā spētu ietekmēt sankciju politiku pret Krieviju”. “Domāju, ka Orbāns skatītos citā virzienā, ja Ungārijas ekonomiskās un enerģētiskās intereses nebūtu tik cieši saistītas ar Krieviju kā šobrīd,” sacīja Stikaļins, norādot uz Ungārijas ekonomiskajām interesēm.

Kaut arī ziņu aģentūra “AFP” nodēvējusi Orbānu par Putina “lielāko draugu” Eiropā, arī Austrijas, Slovākijas, Grieķijas, Bulgārijas, Čehijas un Itālijas amatpersonas paudušas iebildes ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju par tās izvērsto agresiju Ukrainā. Piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zē­mans paziņojis, ka sankcijām pret Krieviju vajadzētu beigties līdz gada beigām, informē Čehijas ziņu aģentūra “ČTK”. “Es neatbalstu Putinu, bet atbalstu normālu tirdzniecību un ekonomiskās attiecības starp Čehiju un Krieviju, kuras neapgrūtina sankciju slogs,” sacīja Zē­mans. “Sankcijas ir tikai stiprinājušas Krievijas autoritāro režīmu un pacēlušas Putina popularitāti līdz 90 procentiem. Tas ir pilnīgi pretēji tam, kāds bija sankciju nolūks.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Orbāns ir ungāru Vidkuns Kvislings.

  2. Orbans, aciimredzot, shajaa pasaulee ieradies jau peec 1956. gada, kad Kremlja okupanti Ungaariju asiniis sliicinaaja.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+